sn1.10『閑林経』Araññasuttaṃ

Sāvatthinidānaṃ. サーヴァッティーにちなむ話。
Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi . 一隅に立ったその神霊は、世尊に偈をもって語りかけた。
‘‘Araññe viharantānaṃ, santānaṃ brahmacārinaṃ;静まった梵行者たちが 林野に住するとき
Ekabhattaṃ bhuñjamānānaṃ, kena vaṇṇo pasīdatī’’ti. (一日)一食を食べるだけで なぜ容姿が浄まるのか」と。
  (世尊は答えられた。)
‘Atītaṃ nānusocanti, nappajappanti nāgataṃ;「過去をしみ続けず 来ていないものを熱望せず
Paccuppannena yāpenti, tena vaṇṇo pasīdati’’. 現在によって維持される それにより容姿は浄まる
‘‘Anāgatappajappāya, atītassānusocanā; 未来への熱望と 過去のしみを続けること
Etena bālā sussanti, naḷova harito luto’’ti. これにより愚者たちは萎びる 緑の葦が刈られたように」と。

1)2)

1)
sn1.17も参照して下さい。