sn15.6『芥子経』Sāsapasuttaṃ

Sāvatthiyaṃ viharati. (世尊は)サーヴァッティーに住されていた。
Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā…pe… さて、ある比丘は世尊に …中略…
ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca . 一隅に座ったその比丘は、世尊にこう言った。
‘‘kīvadīgho, nu kho, bhante, kappo’’ti?「尊者よ、いったいはどれほど長いのですか?」と。
‘‘Dīgho kho, bhikkhu, kappo.「比丘よ、はとても長い。
So na sukaro saṅkhātuṃ ettakāni vassāni iti vā…pe… それは、幾年とか、 …中略…
ettakāni vassasatasahassāni iti vā’’ti. 数えることは容易ではありません」と。
‘‘Sakkā pana, bhante, upamaṃ kātu’’nti?「では尊者よ、たとえることはできますか?」と。
‘‘Sakkā, bhikkhū’’ti bhagavā avoca.「比丘よ、できます。」と世尊は言われた。
‘‘Seyyathāpi, bhikkhu, āyasaṃ nagaraṃ yojanaṃ āyāmena yojanaṃ vitthārena yojanaṃ ubbedhena, puṇṇaṃ sāsapānaṃ guḷikābaddhaṃ [cūḷikābaddhaṃ (sī. pī.)].「たとえば比丘よ、長さで一由旬、幅で一由旬、高さで一由旬の、からし種の丸粒で満ちた鉄の城塞都市があります。
Tato puriso vassasatassa vassasatassa accayena ekamekaṃ sāsapaṃ uddhareyya. そこから人が百年過ぎるごとに一つずつ、からし種を取り去るとします。
Khippataraṃ kho so, bhikkhu mahāsāsaparāsi iminā upakkamena parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya, na tveva kappo. 比丘よ、そのからし種の大きなかたまりがこの方法によりすみやかに尽き果て、取り尽くされたとしても、一とはなりません。
Evaṃ dīgho kho, bhikkhu, kappo. 比丘よ、はこのように長い。
Evaṃ dīghānaṃ kho, bhikkhu, kappānaṃ neko kappo saṃsito, nekaṃ kappasataṃ saṃsitaṃ, nekaṃ kappasahassaṃ saṃsitaṃ, nekaṃ kappasatasahassaṃ saṃsitaṃ. 比丘よ、このように長いの一輪廻されたのではなく、百輪廻されたのではなく、千輪廻されたのではなく、百千輪廻されたのではありません。
Taṃ kissa hetu? それはなぜか?
Anamataggoyaṃ, bhikkhu, saṃsāro …pe… 比丘よ、この輪廻は無始だから。 …中略…
alaṃ vimuccitu’’nti. 解脱することが当然なのです」と。