piṇḍapātika
常乞食(者)

日常的に托鉢を行い、僧伽の食事や招待食を拒否することです。

頭陀支と禅定参照。


Atha kho tiṃsamattā pāveyyakā [pāṭheyyakā (katthaci) vinayapiṭake mahāvagge kathinakkhandhakepi] bhikkhū sabbe āraññikā sabbe piṇḍapātikā sabbe paṃsukūlikā sabbe tecīvarikā sabbe sasaṃyojanā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; さて三十人ほどのパーヴァー人の、みな林住者、みな常乞食者、みな糞拭衣者、みな三衣者、みな結縛ある比丘たちが世尊のもとに近づいた。
出典: sn15.13