「たとえば比丘たちよ、これらの大河、すなわち、
ガンガー、ヤムナー、アチラヴァティ、サラブー、マヒー河が合流し集まるところ、その水が二、三滴の水を残し尽き果て遍取されたとする。
比丘たちよ、いったいこれはどちらのほうが多いと思うか、
尽き果て遍取された合流の水か、二、三滴の残った水か?」と。
「尊者よ、それはもちろん尽き果て遍取された合流の水のほうが多く、
残された二、三滴の水はわずかです。
尽き果て遍取された合流の水と比較して、二、三滴のすくい上げられた水は考量にも及ばず、比較するにも及ばず、小部分にすら至りません」と。
「比丘たちよ、まさにそのように正見を具えた聖弟子、
…中略…
と専念されるべきである」と。
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yatthimā mahānadiyo saṃsandanti samenti, seyyathidaṃ .
gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, taṃ udakaṃ parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya, ṭhapetvā dve vā tīṇi vā udakaphusitāni.
Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ .
yaṃ vā saṃbhejjaudakaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ, yāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī’’ti?
‘‘Etadeva, bhante, bahutaraṃ saṃbhejjaudakaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ;
appamattakāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhāni.
Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti saṃbhejjaudakaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī’’ti.
‘‘Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa…pe…
yogo karaṇīyo’’ti.