「たとえば比丘たちよナツメの種ほどの土団子七つを除き、大地が遍尽、遍取されるとしよう。
比丘たちよ、いったいこれはどちらのほうが多いと思うか、
尽き果て遍取された大地か、ナツメの種ほどの土団子七つか?」と。
「尊者よ、それはもちろん尽き果て遍取された大地のほうが多いです。
残されたナツメの種ほどの土団子七つはわずかです。
尽き果て遍取された大地と比較して、残されたナツメの種ほどの土団子七つは、考量にも及ばず、比較にも及ばず、小部分にすら至りません」と。
「比丘たちよ、まさにそのように正見を具えた聖弟子、
… 中略 …
と専念されるべきである」と。
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, mahāpathavī parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya ṭhapetvā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā.
Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ .
yaṃ vā mahāpathaviyā parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ, yā vā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā avasiṭṭhā’’ti?
‘‘Etadeva, bhante, bahutaraṃ mahāpathaviyā yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ;
appamattikā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā avasiṭṭhā.
Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti mahāpathaviyā parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā avasiṭṭhā’’ti.
‘‘Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa…pe…
yogo karaṇīyo’’ti.