sn10.2『沙果那摩経』Sakkanāmasuttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. ある時、世尊はラージャガハの霊鷲山に住されていた。
Atha kho sakkanāmako yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami; さてサッカナーマカ(サッカの名を持つ)ヤッカは世尊のもとに近づいた。
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi . 近づくと世尊に偈をもって語りかけた。
‘‘Sabbaganthappahīnassa, vippamuttassa te sato;「あらゆる繋ぎじられ 自由となっている君には
Samaṇassa na taṃ sādhu, yadaññamanusāsasī’’ti [yadaññamanusāsatīti (sī. syā. kaṃ. pī.)]. 沙門には 他人を指導すること それは善くない」と。
‘‘Yena kenaci vaṇṇena, saṃvāso sakka jāyati;サッカよ いかなる理由であれ その者と親交が生まれ
Na taṃ arahati sappañño, manasā anukampituṃ. 有慧者をもって憐れむこと それはふさわしくない
‘‘Manasā ce pasannena, yadaññamanusāsati; (しかし)もし浄まったをもって他者を指導するなら
Na tena hoti saṃyutto, yānukampā [sānukampā (sī. pī.)] anuddayā’’ti. 憐れみ同情により 結ばれない」と。

1)