sn15.5『山経』Pabbatasuttaṃ

Sāvatthiyaṃ viharati…pe… (世尊は)サーヴァッティーに住されていた。 …中略…
ārāme. 園で。
Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; さて、ある比丘が世尊のもとに近づいた。
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. 近づくと世尊に礼拝して一隅に座った。
Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca . 一隅に座ったその比丘は、世尊にこう言った。
‘‘kīvadīgho nu kho, bhante, kappo’’ti?「尊者よ、いったいはどれほど長いのですか?」と。
‘‘Dīgho kho, bhikkhu, kappo.「比丘よ、はとても長い。
So na sukaro saṅkhātuṃ ettakāni vassāni iti vā, ettakāni vassasatāni iti vā, ettakāni vassasahassāni iti vā, ettakāni vassasatasahassāni iti vā’’ti. それは、幾年とか、幾百年とか、幾千年とか、あるいは幾十万年とか数えることは容易ではありません」と。
‘‘Sakkā pana, bhante, upamaṃ kātu’’nti?「では尊者よ、たとえることはできますか?」と。
‘‘Sakkā, bhikkhū’’ti bhagavā avoca.「比丘よ、できます。」と世尊は言われた。
‘‘Seyyathāpi, bhikkhu, mahāselo pabbato yojanaṃ āyāmena yojanaṃ vitthārena yojanaṃ ubbedhena acchinno asusiro ekagghano.「たとえば比丘よ、長さで一由旬、幅で一由旬、高さで一由旬裂のない、空洞のない、ひとかたまりの大きい岩山があり、
Tamenaṃ puriso vassasatassa vassasatassa accayena kāsikena vatthena sakiṃ sakiṃ parimajjeyya. そして百年過ぎるごとに一回ずつ、人がそれをカーシ産の布でこするとします。
Khippataraṃ kho so, bhikkhu, mahāselo pabbato iminā upakkamena parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya, na tveva kappo. 比丘よ、その大きい岩山がこの方法によりすみやかに尽き果て、取り尽くされたとしても、一とはなりません。
Evaṃ dīgho, bhikkhu, kappo. 比丘よ、はこのように長い。
Evaṃ dīghānaṃ kho, bhikkhu, kappānaṃ neko kappo saṃsito, nekaṃ kappasataṃ saṃsitaṃ, nekaṃ kappasahassaṃ saṃsitaṃ, nekaṃ kappasatasahassaṃ saṃsitaṃ. 比丘よ、このように長いの一輪廻されたのではなく、百輪廻されたのではなく、千輪廻されたのではなく、百千輪廻されたのではありません。
Taṃ kissa hetu? それはなぜか?
Anamataggoyaṃ, bhikkhu, saṃsāro. 比丘よ、この輪廻は無始であり、
Pubbā koṭi…pe… … 過去の始点は知られません。 …中略…
yāvañcidaṃ, bhikkhu, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ vimuccitu’’nti. そうである以上、比丘よ、一切諸行について厭うことが当然であり、離貪することが当然であり、解脱することが当然なのです」と。