ユーザ用ツール

サイト用ツール


mn56_1

文書の過去の版を表示しています。


mn56(1) 『優波離経(1)』 (うぱりきょう、 Upālisuttaṃ、ウパーリ・スッタ)

 私はこのように聞いた。
 ある時、世尊はナーランダーのパーヴァーリカのマンゴ林に住されていた。
 さてその頃、ニガンタ・ナータプッタは、ニガンタ派の大会衆と共にナーランダーに居住していた。
 さてジャイナ(教徒)のディーガ・タパッシン(長い苦行者という意味)は、ナーランダーへ托鉢に行って、食後に鉢食から退いてパーヴァーリカのマンゴ林の世尊に近づいた。
 近づいて世尊と挨拶を交わした。
 喜ばしい挨拶の話を交わし一隅に立った。
 一隅に立ったジャイナ(教徒)のディーガ・タパッシンに、世尊はこうおっしゃった。
「タパッシンよ、座処はいくつもある。
 もし望むなら、座られよ。」と。
 こう言われてジャイナ(教徒)のディーガ・タパッシンは、とある低い座処を取り一隅に座った。
 一隅に座ったジャイナ(教徒)のディーガ・タパッシンに、世尊はこうおっしゃった。
「さてタパッシンよ、ニガンタ・ナータプッタは悪い行為の所作、悪い行為の転起については、いくつの告知するのか?」と。
「尊者ゴータマよ、ニガンタ・ナータプッタには『集積された』との告知はなく、
 尊者ゴータマよ、ニガンタ・ナータプッタには『罰、罰が集積された』との告知がある。」と。
「それではタパッシンよ、ニガンタ・ナータプッタは悪い行為の所作、悪い行為の転起については、いくつの罰を告知するのか?」と。
「尊者ゴータマよ、ニガンタ・ナータプッタは悪い行為の所作、悪い行為の転起については、三つの罰を告知する。すなわち、

 罰、罰、罰である。」と。
「タパッシンよ、それでは罰、罰、罰はそれぞれ異なるのか?」と。
「尊者ゴータマよ、罰、罰、罰はそれぞれ異なる。」と。

「それではタパッシンよ、そのように不均等でそのように特殊なこれら三罰の、悪い行為の所作、悪い行為の転起については、どの罰がより大きな有罪であると、ニガンタ・ナータプッタは告知するのか、
 罰か、罰か、あるいは罰だろうか?」と。

「尊者ゴータマよ、そのように不均等でそのように特殊なこれら三罰の、悪い行為の所作、悪い行為の転起については、罰がより大きな有罪であるとニガンタ・ナータプッタは告知する。罰はそうではなく、罰はそうではない。」と。
「タパッシンよ、罰と言うのか?」
「尊者ゴータマよ、罰と私は言う。」
「タパッシンよ、罰と言うのか?」
「尊者ゴータマよ、罰と私は言う。」
「タパッシンよ、罰と言うのか?」
「尊者ゴータマよ、罰と私は言う。」と。
 このように世尊は、ニガンタ派のディーガ・タパッシンに、この論の根拠について三度までも確認させられた。
 このように言われたニガンタ派のディーガ・タパッシンは、世尊にこう言った。
「それでは尊者ゴータマよ、あなたは悪い行為の所作、悪い行為の転起については、いくつの罰を告知するのか?」と。
「タパッシンよ、如来には『罰、罰が集積された』との告知はなく、
 タパッシンよ、如来には『集積された』との告知がある。」と。

「それでは尊者ゴータマよ、あなたは悪い行為の所作、悪い行為の転起については、いくつの告知するのか?」と。
「タパッシンよ、私は悪い行為の所作、悪い行為の転起については、三つの告知する。すなわち、
 である。」と。
「それでは尊者ゴータマよ、はそれぞれ異なるのか?」と。
「タパッシンよ、はそれぞれ異なる。」と。

「それでは尊者ゴータマよ、そのように不均等でそのように特殊なこれら三の、悪い行為の所作、悪い行為の転起については、どちらのがより大きな有罪であるとあなたは告知するのか?か、か、あるいはだろうか?」と。
「タパッシンよ、そのように不均等でそのように特殊なこれら三の、悪い行為の所作、悪い行為の転起については、がより大きな有罪であると私は告知する。
 はそうでなく、はそうではない。」と。
「尊者ゴータマよ、と言うのか?」
「タパッシンよ、と私は言う。」
「尊者ゴータマよ、と言うのか?」
「タパッシンよ、と私は言う。」
「尊者ゴータマよ、と言うのか?」
「タパッシンよ、と私は言う。」と。
 このようにニガンタ派のディーガ・タパッシンは世尊に、この論の根拠について三度までも確認させて、座から立ち上がりニガンタ・ナータプッタに近づいた。

Evaṃ me sutaṃ .
ekaṃ samayaṃ bhagavā nāḷandāyaṃ viharati pāvārikambavane.

Tena kho pana samayena nigaṇṭho nāṭaputto [nāthaputto (sī.), nātaputto (pī.)] nāḷandāyaṃ paṭivasati mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṃ.
Atha kho dīghatapassī nigaṇṭho nāḷandāyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena pāvārikambavanaṃ yena bhagavā tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi.
Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.
Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho dīghatapassiṃ nigaṇṭhaṃ bhagavā etadavoca .

‘‘saṃvijjanti kho, tapassi [dīghatapassi (syā. kaṃ. ka.)], āsanāni;
sace ākaṅkhasi nisīdā’’ti.
Evaṃ vutte, dīghatapassī nigaṇṭho aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinnaṃ kho dīghatapassiṃ nigaṇṭhaṃ bhagavā etadavoca .
‘‘kati pana, tapassi, nigaṇṭho nāṭaputto kammāni paññapeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā’’ti?
‘‘Na kho, āvuso gotama, āciṇṇaṃ nigaṇṭhassa nāṭaputtassa ‘kammaṃ, kamma’nti paññapetuṃ;
‘daṇḍaṃ, daṇḍa’nti kho, āvuso gotama, āciṇṇaṃ nigaṇṭhassa nāṭaputtassa paññapetu’’nti.
‘‘Kati pana, tapassi, nigaṇṭho nāṭaputto daṇḍāni paññapeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā’’ti?
‘‘Tīṇi kho, āvuso gotama, nigaṇṭho nāṭaputto daṇḍāni paññapeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyāti, seyyathidaṃ .
kāyadaṇḍaṃ, vacīdaṇḍaṃ, manodaṇḍa’’nti.
‘‘Kiṃ pana, tapassi, aññadeva kāyadaṇḍaṃ, aññaṃ vacīdaṇḍaṃ, aññaṃ manodaṇḍa’’nti?
‘‘Aññadeva, āvuso gotama, kāyadaṇḍaṃ, aññaṃ vacīdaṇḍaṃ, aññaṃ manodaṇḍa’’nti.
‘‘Imesaṃ pana, tapassi, tiṇṇaṃ daṇḍānaṃ evaṃ paṭivibhattānaṃ evaṃ paṭivisiṭṭhānaṃ katamaṃ daṇḍaṃ nigaṇṭho nāṭaputto mahāsāvajjataraṃ paññapeti
pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, yadi vā kāyadaṇḍaṃ, yadi vā vacīdaṇḍaṃ, yadi vā manodaṇḍa’’nti?
‘‘Imesaṃ kho, āvuso gotama, tiṇṇaṃ daṇḍānaṃ evaṃ paṭivibhattānaṃ evaṃ paṭivisiṭṭhānaṃ kāyadaṇḍaṃ nigaṇṭho nāṭaputto mahāsāvajjataraṃ paññapeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍaṃ, no tathā manodaṇḍa’’nti.
‘‘Kāyadaṇḍanti, tapassi, vadesi’’?
‘‘Kāyadaṇḍanti, āvuso gotama, vadāmi’’.
‘‘Kāyadaṇḍanti, tapassi, vadesi’’?
‘‘Kāyadaṇḍanti, āvuso gotama, vadāmi’’.
‘‘Kāyadaṇḍanti, tapassi, vadesi’’?
‘‘Kāyadaṇḍanti, āvuso gotama, vadāmī’’ti.
Itiha bhagavā dīghatapassiṃ nigaṇṭhaṃ imasmiṃ kathāvatthusmiṃ yāvatatiyakaṃ patiṭṭhāpesi.
Evaṃ vutte, dīghatapassī nigaṇṭho bhagavantaṃ etadavoca .

‘‘tvaṃ panāvuso gotama, kati daṇḍāni paññapesi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā’’ti?
‘‘Na kho, tapassi, āciṇṇaṃ tathāgatassa ‘daṇḍaṃ, daṇḍa’nti paññapetuṃ;
‘kammaṃ, kamma’nti kho, tapassi, āciṇṇaṃ tathāgatassa paññapetu’’nti?
‘‘Tvaṃ panāvuso gotama, kati kammāni paññapesi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā’’ti?
‘‘Tīṇi kho ahaṃ, tapassi, kammāni paññapemi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, seyyathidaṃ .
kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, manokamma’’nti.
‘‘Kiṃ panāvuso gotama, aññadeva kāyakammaṃ, aññaṃ vacīkammaṃ, aññaṃ manokamma’’nti?
‘‘Aññadeva, tapassi, kāyakammaṃ, aññaṃ vacīkammaṃ, aññaṃ manokamma’’nti.
‘‘Imesaṃ panāvuso gotama, tiṇṇaṃ kammānaṃ evaṃ paṭivibhattānaṃ evaṃ paṭivisiṭṭhānaṃ katamaṃ kammaṃ mahāsāvajjataraṃ paññapesi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, yadi vā kāyakammaṃ, yadi vā vacīkammaṃ, yadi vā manokamma’’nti?
‘‘Imesaṃ kho ahaṃ, tapassi, tiṇṇaṃ kammānaṃ evaṃ paṭivibhattānaṃ evaṃ paṭivisiṭṭhānaṃ manokammaṃ mahāsāvajjataraṃ paññapemi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā,
no tathā kāyakammaṃ, no tathā vacīkamma’’nti.
‘‘Manokammanti, āvuso gotama, vadesi’’?
‘‘Manokammanti, tapassi, vadāmi’’.
‘‘Manokammanti, āvuso gotama, vadesi’’?
‘‘Manokammanti, tapassi, vadāmi’’.
‘‘Manokammanti, āvuso gotama, vadesi’’?
‘‘Manokammanti, tapassi, vadāmī’’ti.
Itiha dīghatapassī nigaṇṭho bhagavantaṃ imasmiṃ kathāvatthusmiṃ yāvatatiyakaṃ patiṭṭhāpetvā uṭṭhāyāsanā yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami.

[<10>]

mn56_1.1748485056.txt.gz · 最終更新: by h1roemon