sn3.9『供犠経』Yaññasuttaṃ

Sāvatthinidānaṃ. サーヴァッティーにちなむ話。
Tena kho pana samayena rañño pasenadissa kosalassa mahāyañño paccupaṭṭhito hoti, pañca ca usabhasatāni pañca ca vacchatarasatāni pañca ca vacchatarisatāni pañca ca ajasatāni pañca ca urabbhasatāni thūṇūpanītāni honti yaññatthāya. さてその頃、コーサラ国パセーナディ王の大供犠祭が目前に起きていて、五百の雄牛、五百の雄の子牛、五百の雌の子牛、五百の山羊、五百の雄羊が供犠目的のため柱に連れてこられていた。
Yepissa te honti dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tepi daṇḍatajjitā bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karonti. またこのために奴隷といい、召使いといい、人夫たちといい、彼らもまた鞭で脅され、恐怖で脅され、涙顔で泣きながら準備をしていた。1)
Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pavisiṃsu. さて、多くの比丘が午前に着衣して、鉢と衣を持って、サーヴァッティーに托鉢に入った。
Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; サーヴァッティーに托鉢に行き、食後に鉢食から退き、世尊のもとに近づいた。
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. 近づくと世尊に礼拝して一隅に座った。
Ekamantaṃ nisinno kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ . 一隅に座ったその比丘たちは、世尊にこう言った。
‘‘idha, bhante, rañño pasenadissa kosalassa mahāyañño paccupaṭṭhito hoti, pañca ca usabhasatāni pañca ca vacchatarasatāni pañca ca vacchatarisatāni pañca ca ajasatāni pañca ca urabbhasatāni thūṇūpanītāni honti yaññatthāya.「さて尊者よ、コーサラ国パセーナディ王の大供犠祭が目前に起きていて、五百の雄牛、五百の雄の子牛、五百の雌の子牛、五百の山羊、五百の雄羊が供犠目的のため柱に連れてこられています。
Yepissa te honti dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tepi daṇḍatajjitā bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karontī’’ti. またこのために奴隷といい、召使いといい、人夫たちといい、彼らもまた鞭で脅され、恐怖で脅され、涙顔で泣きながら準備をしています」と。
Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imā gāthāyo abhāsi . すると世尊はこの意義知られて、その時、これらの偈を語られた。
‘‘Assamedhaṃ purisamedhaṃ, sammāpāsaṃ vājapeyyaṃ niraggaḷhaṃ;「馬の犠牲祭、人の犠牲祭、擲棒祭2)、ソーマ祭3)、無閂祭4)
Mahāyaññā mahārambhā [vājapeyyuṃ; niraggaḷaṃ mahārambhā (ka.)], na te honti mahapphalā. それら大供犠、大労苦は大果なし
‘‘Ajeḷakā ca gāvo ca, vividhā yattha haññare; そこでは山羊、羊、牛 さまざまなものが殺され
Na taṃ sammaggatā yaññaṃ, upayanti mahesino. 大仙人の(道の)正行者たちは その供犠に近づかない
‘‘Ye ca yaññā nirārambhā, yajanti anukulaṃ sadā; しかし常に好ましきものを供犠する 労苦なき供犠
Ajeḷakā ca gāvo ca, vividhā nettha haññare; そこでは山羊、羊、牛 さまざまなものは殺されず
Etaṃ sammaggatā yaññaṃ, upayanti mahesino. 大仙人の(道の)正行者たちは その供犠祭に近づく
‘‘Etaṃ yajetha medhāvī, eso yañño mahapphalo; 知性ある者はそれに供犠すべし この供犠大果あり
Etañhi yajamānassa, seyyo hoti na pāpiyo; これに供犠するならば 悪くならずより良くなる
Yañño ca vipulo hoti, pasīdanti ca devatā’’ti. そして供犠は巨大になり 神々浄信する」と。

5)

1)
mn51_2参照
2)
祭式用具の一種である木製の棒を投げ、棒の落ちたところに祭壇を作ったそうです。
3)
古代インドでソーマと言われる飲み物を犠牲となる獣と一緒に捧げたそうです。
4)
誰にでも供養する祭りだそうです。