sn13.1『爪先経』Nakhasikhāsuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ . 私はこのように聞いた。
ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. ある時、世尊はサーヴァッティーのジェータ林のアナータピンディカ僧園に住されていた。
Atha kho bhagavā parittaṃ nakhasikhāyaṃ paṃsuṃ āropetvā bhikkhū āmantesi . さて世尊は爪の先に少し土をのせて、比丘たちに呼びかけられた。
‘‘taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ, yo vāyaṃ [yo cāyaṃ (sabbattha) dutiyasuttādīsu pana vāsaddoyeva dissati] mayā paritto nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito, ayaṃ vā mahāpathavī’’ti?「比丘たちよ、これをどう思いますか。私が爪の先にのせたこの少しの土と、この大地は、いったいどちらが多いですか?」と。
‘‘Etadeva, bhante, bahutaraṃ, yadidaṃ mahāpathavī.「尊者よ、それはもちろんこの大地のほうが多く、
Appamattako bhagavatā paritto nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito. 世尊が爪の先にのせられた少しの土はごくわずかです。
Neva satimaṃ kalaṃ upeti na sahassimaṃ kalaṃ upeti na satasahassimaṃ kalaṃ upeti mahāpathaviṃ upanidhāya bhagavatā paritto nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito’’ti. 大地に比べて、世尊が爪の先にのせられた少しの土は百分の一にも及ばず、千分の一にも及ばず、百千分の一にも及びません」と。
‘‘Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino etadeva bahutaraṃ dukkhaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādiṇṇaṃ;「まさにそのように比丘たちよ、正見を具えた聖弟子現観し終えた者にはこれ、すなわち尽き果取り尽くされたこそが、より多く、
appamattakaṃ avasiṭṭhaṃ. 残りはごくわずかであり、
Neva satimaṃ kalaṃ upeti na sahassimaṃ kalaṃ upeti na satasahassimaṃ kalaṃ upeti purimaṃ dukkhakkhandhaṃ parikkhīṇaṃ pariyādiṇṇaṃ upanidhāya yadidaṃ sattakkhattuṃparamatā. 先に尽き果取り尽くされた苦蘊に比べて、百分の一にも及ばず、千分の一にも及ばず、百千分の一にも及びません。すなわち最大で七回(の生)です。1)
Evaṃ mahatthiyo kho, bhikkhave, dhammābhisamayo; このように比丘たちよ、現観は大きな意義があります。
evaṃ mahatthiyo dhammacakkhupaṭilābho’’ti. このように法眼獲得は大きな意義があります」と。 2)
2)
現観 ≒ 法眼獲得