sn4.18『団食経』Piṇḍasuttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā magadhesu viharati pañcasālāyaṃ brāhmaṇagāme. ある時、世尊はマガダ国パンチャサーラーの婆羅門村に住されていた。
Tena kho pana samayena pañcasālāyaṃ brāhmaṇagāme kumārikānaṃ pāhunakāni bhavanti. さてその時、パンチャサーラーの婆羅門村では、少女たちの贈り物祭があった。
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya pañcasālaṃ brāhmaṇagāmaṃ piṇḍāya pāvisi. さて世尊は、午前に着衣して、鉢と衣を持ってパンチャサーラーの婆羅門村へ托鉢に入られた。
Tena kho pana samayena pañcasāleyyakā brāhmaṇagahapatikā mārena pāpimatā anvāviṭṭhā bhavanti . しかしその時、パンチャサーラーの婆羅門や居士たちは、悪魔に魅入られていた、
mā samaṇo gotamo piṇḍamalatthāti.『沙門ゴータマは、托鉢を得るなかれ』と。
Atha kho bhagavā yathādhotena pattena pañcasālaṃ brāhmaṇagāmaṃ piṇḍāya pāvisi tathādhotena [yathādhotena (?)] pattena paṭikkami. そして世尊はパンチャサーラーの婆羅門村に、洗った鉢で托鉢に入られ、洗った鉢のまま退かれた。
Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami; そのとき悪魔は世尊のもとに近づいた。
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca . 近づくと世尊にこう言った。
‘‘api tvaṃ, samaṇa, piṇḍamalatthā’’ti?「沙門よ、君は托鉢を得たのか?」と。
‘‘Tathā nu tvaṃ, pāpima, akāsi yathāhaṃ piṇḍaṃ na labheyya’’nti.悪しき者よ、私が托鉢を得られないように、君がそうしたのではないか」と。
‘‘Tena hi, bhante, bhagavā dutiyampi pañcasālaṃ brāhmaṇagāmaṃ piṇḍāya pavisatu.「では尊者よ、世尊はふたたびパンチャサーラーの婆羅門村へ托鉢に入れ。
Tathāhaṃ karissāmi yathā bhagavā piṇḍaṃ lacchatī’’ti. 世尊が托鉢を得られるように、私がそうしよう」と。
‘‘Apuññaṃ pasavi māro, āsajja naṃ tathāgataṃ;「かの如来に手を出して 非福を生み出した
Kiṃ nu maññasi pāpima, na me pāpaṃ vipaccati. 悪しき者よ なぜ私への果報しないと思うのか
‘‘Susukhaṃ vata jīvāma, yesaṃ no natthi kiñcanaṃ; 我々はじつに幸福に生きており その我々には何でもない
Pītibhakkhā bhavissāma, devā ābhassarā yathā’’ti. 光音天神々のように 喜悦を食するものとなろう」と。
Atha kho māro pāpimā ‘‘jānāti maṃ bhagavā, jānāti maṃ sugato’’ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti. すると悪魔は「世尊は私を知っている、善逝は私を知っている」としみ落胆し、その場で消え失せたという。