
sn7.15
sn7.15『傲慢経』Mānatthaddhasuttaṃ
| Sāvatthinidānaṃ. | サーヴァッティーにちなむ話。 |
| Tena kho pana samayena mānatthaddho nāma brāhmaṇo sāvatthiyaṃ paṭivasati. | さてその時、マーナッタッダ(傲慢)という婆羅門がサーヴァッティーに居住していた。 |
| So neva mātaraṃ abhivādeti, na pitaraṃ abhivādeti, na ācariyaṃ abhivādeti, na jeṭṭhabhātaraṃ abhivādeti. | 彼は母に礼拝せず、父に礼拝せず、師匠に礼拝せず、長兄に礼拝しなかった。 |
| Tena kho pana samayena bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaṃ deseti. | さてその時、世尊は大会衆に囲まれて法を説かれていた。 |
| Atha kho mānatthaddhassa brāhmaṇassa etadahosi . | さてマーナッタッダ婆羅門にこの(思い)があった。 |
| ‘‘ayaṃ kho samaṇo gotamo mahatiyā parisāya parivuto dhammaṃ deseti. | 『この沙門ゴータマは大会衆に囲まれ法を説いている。 |
| Yaṃnūnāhaṃ yena samaṇo gotamo tenupasaṅkameyyaṃ. | 私は沙門ゴータマに近づいてみようか。 |
| Sace maṃ samaṇo gotamo ālapissati, ahampi taṃ ālapissāmi. | もし沙門ゴータマが私に話しかける(挨拶する)なら、私も彼に話しかけよう。 |
| No ce maṃ samaṇo gotamo ālapissati, ahampi nālapissāmī’’ti. | もし沙門ゴータマが私に話しかけないなら、私も彼に話しかけるまい」と。 |
| Atha kho mānatthaddho brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; | さてマーナッタッダ婆羅門は世尊のもとに近づいた。 |
| upasaṅkamitvā tuṇhībhūto ekamantaṃ aṭṭhāsi. | 近づくと沈黙しながら一隅に立った。 |
| Atha kho bhagavā taṃ nālapi. | しかし世尊は彼に話しかけられなかった。 |
| Atha kho mānatthaddho brāhmaṇo . | するとマーナッタッダ婆羅門は、 |
| ‘nāyaṃ samaṇo gotamo kiñci jānātī’ti tatova puna nivattitukāmo ahosi. | 『この沙門ゴータマは(私が)誰かも知らない』と、そこから再び戻りたくなった。 |
| Atha kho bhagavā mānatthaddhassa brāhmaṇassa cetasā cetoparivitakkamaññāya mānatthaddhaṃ brāhmaṇaṃ gāthāya ajjhabhāsi . | すると世尊は心によってマーナッタッダ婆羅門の心の考察を了知してマーナッタッダ婆羅門に偈をもって語りかけられた。 |
| ‘‘Na mānaṃ brāhmaṇa sādhu, atthikassīdha brāhmaṇa; | 「婆羅門よ 慢は善くない 婆羅門よ ここで求める者には |
| Yena atthena āgacchi, tamevamanubrūhaye’’ti. | その目的をもってやって来た そのようなその(目的)を養成せよ」と。 |
| Atha kho mānatthaddho brāhmaṇo . | するとマーナッタッダ婆羅門は、 |
| ‘‘cittaṃ me samaṇo gotamo jānātī’’ti tattheva bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati pāṇīhi ca parisambāhati, nāmañca sāveti . | 『沙門ゴータマは、私の心を知る』と、まさにそこで世尊の足に頂礼し、世尊の足に口づけ手でさすり、そして名を告げた。 |
| ‘‘mānatthaddhāhaṃ, bho gotama, mānatthaddhāhaṃ, bho gotamā’’ti. | 「ゴータマ尊者よ、私はマーナッタッダ(傲慢)です。ゴータマ尊者よ、私はマーナッタッダです」と。 |
| Atha kho sā parisā abbhutacittajātā [abbhutacittajātā (sī. syā. kaṃ. pī.), acchariyabbhutacittajātā (ka.)] ahosi . | するとその会衆は、未曾有の心を生じていた。 |
| ‘acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho! | 『ああ友よ、稀有なことだ。ああ友よ、未曾有なことだ。 |
| Ayañhi mānatthaddho brāhmaṇo neva mātaraṃ abhivādeti, na pitaraṃ abhivādeti, na ācariyaṃ abhivādeti, na jeṭṭhabhātaraṃ abhivādeti; | なぜならこのマーナタッダ婆羅門は母に礼拝せず、父に礼拝せず、師匠に礼拝せず、長兄に礼拝しない。 |
| atha ca pana samaṇe gotame evarūpaṃ paramanipaccakāraṃ karotī’ti. | それなのに沙門ゴータマに、このような最高にへりくだった所作をなしている』と。 |
| Atha kho bhagavā mānatthaddhaṃ brāhmaṇaṃ etadavoca . | さて世尊は、マーナッタッダ婆羅門にこう言われた。 |
| ‘‘alaṃ, brāhmaṇa, uṭṭhehi, sake āsane nisīda. | 「婆羅門よ、もうよい。立ち上がり、自分の座処に座りなさい。 |
| Yato te mayi cittaṃ pasanna’’nti. | 君の心は私に浄信したのだから」と。 |
| Atha kho mānatthaddho brāhmaṇo sake āsane nisīditvā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi . | するとマーナッタッダ婆羅門は自分の座処に座ると、世尊に偈をもって語りかけた。 |
| ‘‘Kesu na mānaṃ kayirātha, kesu cassa sagāravo; | 「誰に慢がなされるべきでなく 誰に尊重あるべきなのか |
| Kyassa apacitā assu, kyassu sādhu supūjitā’’ti. | 彼には 誰が敬われるべきであり 誰が善く仕えられるべきなのか」と。 |
| ‘‘Mātari pitari cāpi, atho jeṭṭhamhi bhātari; | 「母に、父に、そしてまた長兄に |
| Ācariye catutthamhi, | 第四に師匠に |
| Tesu na mānaṃ kayirātha; | 彼らに慢がなされるべきでなく |
| Tesu assa sagāravo, | 彼らに尊重あるべし |
| Tyassa apacitā assu; | 彼には 彼らが敬われるべきで |
| Tyassu sādhu supūjitā. | 彼らが善く仕えられるべきなり |
| ‘‘Arahante sītībhūte, katakicce anāsave; | なすべきがなされ清涼となった無漏の阿羅漢たち |
| Nihacca mānaṃ athaddho, te namasse anuttare’’ti. | 慢を駆逐して 傲慢なき者は無上の彼らに敬礼すべし」と。 |
| Evaṃ vutte, mānatthaddho brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca . | このように説かれたとき、マーナッタッダ婆羅門は世尊にこう言った。 |
| ‘‘abhikkantaṃ, bho gotama…pe… | 「ゴータマ尊者よ、素晴らしい。 …中略… |
| upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti. | ゴータマ尊者は私を、今日から命ある限り、帰依した優婆塞として保持されますように」と。 |
sn7.15.txt · 最終更新: by h1roemon
