sn15.1『草木経』Tiṇakaṭṭhasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ . 私はこのように聞いた。
ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. ある時、世尊はサーヴァッティーのジェータ林のアナータピンディカ僧園に住されていた。
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi . そのとき世尊は比丘たちに呼びかけられた。
‘‘bhikkhavo’’ti.「比丘たちよ」と。
‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ.「尊者よ」と、かの比丘たちは世尊に応じた。
Bhagavā etadavoca . 世尊はこう言われた。
‘‘Anamataggoyaṃ [anamataggāyaṃ (pī. ka.)] bhikkhave, saṃsāro.「比丘たちよ、この輪廻は無始であり、
Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. 無明ある、渇愛結縛され、流転し輪廻している衆生の過去の始点は知られません。
Seyyathāpi, bhikkhave, puriso yaṃ imasmiṃ jambudīpe tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ taṃ chetvā [tacchetvā (bahūsu)] ekajjhaṃ saṃharitvā caturaṅgulaṃ caturaṅgulaṃ ghaṭikaṃ katvā nikkhipeyya . たとえば比丘たちよ、ここジャンブ州にある草木枝葉、男がそれを切って一箇所に集め、それぞれが四指ほどの短い棒にして置くとします、
‘ayaṃ me mātā, tassā me mātu ayaṃ mātā’ti, apariyādinnāva [apariyādiṇṇāva (sī.)] bhikkhave, tassa purisassa mātumātaro assu, atha imasmiṃ jambudīpe tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya.『これが私の母、その私の母の母はこれ』といって。比丘たちよ、ここジャンブ州にある草木枝葉が尽き果て、取り尽くされても、その男の母の母たちは決して取り尽せないでしょう。
Taṃ kissa hetu? それはなぜか?
Anamataggoyaṃ, bhikkhave, saṃsāro. 比丘たちよ、この輪廻は無始だから。
Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. 無明ある、渇愛結縛され、流転し輪廻している衆生の過去の始点は知られません。
Evaṃ dīgharattaṃ vo, bhikkhave, dukkhaṃ paccanubhūtaṃ tibbaṃ paccanubhūtaṃ byasanaṃ paccanubhūtaṃ, kaṭasī [kaṭasi (sī. pī. ka.) kaṭā chavā sayanti etthāti kaṭasī] vaḍḍhitā. このように長きにわたり比丘たちよ、君たちにより経験され、激烈が経験され、災難が経験され、墓がえたのです。
Yāvañcidaṃ, bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ alaṃ virajjituṃ alaṃ vimuccitu’’nti. そうである以上、比丘たちよ、一切諸行について厭うことが当然であり、離貪することが当然であり、解脱することが当然なのです」と。