ユーザ用ツール

サイト用ツール


avijja
avijjā
無明

a:否定の接頭辞 + vijjā: = の無い状態

衆生を苦しい輪廻に結びつける原因であり、縁起の第一番目の要素です。

●これが分別経での定義です。

Yaṃ kho, bhikkhave, dukkhe aññāṇaṃ, dukkhasamudaye aññāṇaṃ, dukkhanirodhe aññāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ. 比丘たちよ、についての無智集起についての無智についての無智に至る行道についての無智
Ayaṃ vuccati, bhikkhave, avijjā. 比丘たちよ、これが無明と呼ばれます。
出典: sn12.2

sn22.113ではこう説かれています。

‘‘‘avijjā avijjā’ti, bhante, vuccati.「尊者よ、『無明無明』と言われます。
Katamā nu kho, bhante, avijjā, kittāvatā ca avijjāgato hotī’’ti? 尊者よ、いったい何が無明ですか、そして何をもって無明に至った者ですか?」と。
‘‘Idha, bhikkhu, assutavā puthujjano rūpaṃ nappajānāti, rūpasamudayaṃ nappajānāti, rūpanirodhaṃ nappajānāti, rūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānāti;「比丘よ、ここに無聞凡夫了知せず、集起了知せず、了知せず、に至る行道了知しません。
vedanaṃ nappajānāti… 了知せず、 …
saññaṃ… を …
saṅkhāre nappajānāti…pe… 了知せず、 …中略…
viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānāti. に至る行道了知しません。
Ayaṃ vuccati, bhikkhu, avijjā. 比丘よ、これが無明と呼ばれます。
Ettāvatā ca avijjāgato hotī’’ti. そしてこれをもって無明に至った者です」と。
出典: sn22.113

sn22.126では同じ質問にこう返答されています。(受、想、行、識について繰返し省略。)

‘‘Idha, bhikkhu, assutavā puthujjano samudayadhammaṃ rūpaṃ ‘samudayadhammaṃ rūpa’nti yathābhūtaṃ nappajānāti;「比丘よ、ここに無聞凡夫集起法なるを『集起法なる』と如実了知せず、
vayadhammaṃ rūpaṃ ‘vayadhammaṃ rūpa’nti yathābhūtaṃ nappajānāti; 衰滅法なるを『衰滅法なる』と如実了知せず、
samudayavayadhammaṃ rūpaṃ ‘samudayavayadhammaṃ rūpa’nti yathābhūtaṃ nappajānāti. 集起衰滅法なるを『集起衰滅法なる』と如実了知しません。
出典: sn22.126

●同じ質問に、サーリプッタ尊者はこう返答しています。(受、想、行、識について繰返し省略。)

‘‘Idhāvuso, assutavā puthujjano rūpassa samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti.「友よ、無聞凡夫集起消滅楽味危難出離如実了知しません。
出典: sn22.131



‘‘avijjānīvaraṇassa, bhikkhave, bālassa taṇhāya sampayuttassa evamayaṃ kāyo samudāgato.「比丘たちよ、無明(おおい)ある、渇愛結びついた愚者には、このようなこのが生じた。
出典: sn12.19
evameva kho, bhikkhave, avijjānīvaraṇā sattā taṇhāsaṃyojanā sandhāvantā saṃsarantā sakimpi asmā lokā paraṃ lokaṃ gacchanti, sakimpi parasmā lokā imaṃ lokaṃ āgacchanti. まさにそのように比丘たちよ、無明ある、渇愛結縛され、流転し輪廻している衆生は、あるときはこの世界から他世界に行き、あるときは他世界からこの世界に来るのです。
出典: sn15.9
Hoti so, bhikkhave, samayo yaṃ mahāsamuddo ussussati visussati na bhavati; 比丘たちよ、大洋が乾燥し干上がり、なくなるような時はありますが、
na tvevāhaṃ, bhikkhave, avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ dukkhassa antakiriyaṃ vadāmi. しかし無明ある、渇愛結縛され、流転し輪廻している衆生終了を私は説きません。
出典: sn22.99
‘‘seyyathāpi, bhikkhave, kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭasamosaraṇā kūṭasamugghātā sabbā tā samugghātaṃ gacchanti;「たとえば比丘たちよ、尖塔家屋のどの垂木であれ、それらはすべて尖頂に至り、尖頂で合流します。尖頂の撤去により、それらすべては撤去に至ります。
evameva kho, bhikkhave, ye keci akusalā dhammā sabbe te avijjāmūlakā avijjāsamosaraṇā avijjāsamugghātā, sabbe te samugghātaṃ gacchanti. まさにそのように比丘たちよ、不善諸法はどれであれ、それらすべては無明根本とし、無明で合流します。無明撤去により、それらすべては撤去に至ります。
出典: sn20.1
‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ idhekacco moghapuriso avidvā avijjāgato taṇhādhipateyyena cetasā satthusāsanaṃ atidhāvitabbaṃ maññeyya.「さて比丘たちよ、ここに一部の無知な愚か者が渇愛の威力あるをもって無明に至って、師の教えが超過されるべきと思うようなこともあります。
Iti kira, bho, rūpaṃ anattā, vedanā…『ああ、かくしてこうなるらしい。無我であり、は …
saññā… は …
saṅkhārā… は …
viññāṇaṃ anattā. 無我であり、
Anattakatāni kammāni kathamattānaṃ phusissantīti? 無我によってなされた諸々のがどうして(未来に)に触れるだろうか?』と。
出典: sn22.82
‘‘Yesaṃ rāgo ca doso ca, avijjā ca virājitā; およそ無明が放棄された
Khīṇāsavā arahanto, tesaṃ vijaṭitā jaṭā. 漏尽阿羅漢たち 彼らの束縛は解かれている
出典: sn1.23
Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno avijjā pahīnā hoti vijjā uppannā, so avijjāvirāgā vijjuppādā neva puññābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti na apuññābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti na āneñjābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. (しかし)比丘たちよ、比丘の無明じられが生じているならば、無明離貪ゆえ生起ゆえに、彼は為作せず、非福為作せず、不動為作しません。
出典: sn12.51
‘‘kathaṃ nu kho, bhante, jānato kathaṃ passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjatī’’ti?「尊者よ、いったいどのように知りどのように見る者の無明じられ、生じるのでしょうか?」と。
出典: sn35.53
avijja.txt · 最終更新: by h1roemon