貪, 貪欲, 染; 染色, 色彩 colour; hue; dye; lust; attachment
最頻出語のひとつです。もともとはrajati(染める)の名詞形であり染められた、魅了される衝動、愛着といった意味があるようです。漢訳経典ではrāgaの訳語として染が採用されることもあります。
wikipediaには、lobhaはパーリ語でrāgaはサンスクリットであると書かれていますが、両方ともパーリ経典に頻出します。ただしお互いに入れ替えても成立する文が多数あり、意味はとても近いようです。lobhaよりrāgaの方がずっと多く使われます。
nandirāgaという形の複合語もよく使われます。この訳語も要検討です。
類語 rajanīya:魅了する、魅了されるべき、 lobha:貪り、 abbhijā:羨望
欲の関連語
| Na hi so, bhikkhave, pajānāti assutavā puthujjano aññatra kāmasukhā dukkhāya vedanāya nissaraṇaṃ, tassa kāmasukhañca abhinandato, yo sukhāya vedanāya rāgānusayo, so anuseti. | 比丘たちよ、その無聞の凡夫は、欲楽より他に苦受からの出離を了知しないからです。彼が欲楽を歓喜するなら、楽受への貪の随眠、それが随眠します。 |
| ‘‘Paṭisotagāmiṃ nipuṇaṃ, gambhīraṃ duddasaṃ aṇuṃ; | 流れに逆らい導く 精緻で深遠な見難い微小なものを |
| Rāgarattā na dakkhanti, tamokhandhena āvuṭā’’ti [tamokkhandhena āvutāti (sī. syā. kaṃ. pī.)]. | 貪に魅了され 暗黒の塊に覆われた者たちは見ない」と。 |
| ‘‘Yaṃ, bhikkhave, aniccaṃ; | 「比丘たちよ、無常なもの、 |
| tatra vo rāgo pahātabbo. | そこでの君たちの貪は捨て去られるべきです。 |
| Nandikkhayā rāgakkhayo, rāgakkhayā nandikkhayo. | 喜びの尽滅ゆえに貪の尽滅があり、貪の尽滅ゆえに喜びの尽滅があります。 |
| Nandirāgakkhayā cittaṃ vimuttaṃ suvimuttanti vuccati. | 喜びと貪の尽滅ゆえに『心が解脱した、よく解脱した』と呼ばれます。 |
| Suttakanti kho, bhikkhave, nandirāgassetaṃ adhivacanaṃ. | 比丘たちよ、『糸』とは喜びと貪の指示語です。 |
| Seyyathāpi, bhikkhave, āpodhātu, evaṃ nandirāgo daṭṭhabbo. | たとえば水界のように、比丘たちよ、そのように喜び、貪は見られるべきです。 |
| Tassa mātugāmaṃ disvā dunnivatthaṃ vā duppārutaṃ vā rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. | だらしなく着衣した、あるいはだらしなく纏った女性を見て、貪が彼の心を堕落させます。 |
| So rāgānuddhaṃsitena cittena sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. | 彼は貪に堕落させられた心により学びを拒絶して還俗します。 |
| Yo, bhikkhave, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo. | 比丘たちよ、貪の尽滅、瞋の尽滅、痴の尽滅。 |
| Ayaṃ vuccati, bhikkhave, pariññā’’ti. | 比丘たちよ、これが遍知と呼ばれます」と。 |
| ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, tissa, rūpe avigatarāgassa avigatacchandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa, tassa rūpassa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā’’ti? | 「ティッサよ、これをどう思いますか。色への貪が離れず、欲が離れず、愛情が離れず、渇きが離れず、熱悩が離れず、渇愛が離れない者には、その色の変壊、変異により悲、悲嘆、苦、憂、悩が生じますか?」と。 |
| ‘‘Seyyathāpi, rādha, kumārakā vā kumārikāyo vā paṃsvāgārakehi kīḷanti. | たとえばラーダよ、少年や少女たちは小さい泥の家で遊びます。 |
| Yāvakīvañca tesu paṃsvāgārakesu avigatarāgā honti avigatacchandā avigatapemā avigatapipāsā avigatapariḷāhā avigatataṇhā, tāva tāni paṃsvāgārakāni allīyanti keḷāyanti dhanāyanti [manāyanti (sī. pī. ka.)] mamāyanti. | どれほどであれ、それら小さい泥の家への貪が離れず、欲が離れず、愛情が離れず、渇きが離れず、熱悩が離れず、渇愛が離れない間は、彼らは小さい泥の家に粘着し、愛玩し、宝物にし、わが物とします。 |
| ‘‘Yesaṃ rāgo ca doso ca, avijjā ca virājitā; | およそ貪と瞋と無明が放棄された |
| Khīṇāsavā arahanto, tesaṃ vijaṭitā jaṭā. | 漏尽の阿羅漢たち 彼らの束縛は解かれている |
| Yadaniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṃ vāti na vicikicchāmi. | およそ無常なる苦なる変壊法、それに対する私の欲も、貪も、愛情もないということに迷いません。 |
| Tasmātiha, bhikkhave, abhikkhaṇaṃ sakaṃ cittaṃ paccavekkhitabbaṃ . | それゆえ比丘たちよ、ここで自分の心が絶えず精査されるべきです。 |
| ‘dīgharattamidaṃ cittaṃ saṃkiliṭṭhaṃ rāgena dosena mohenā’ti. | 『長い間、この心は貪、瞋、痴により汚染されてきた』と。 |
| Santañca ajjhattaṃ rūpesu rāgaṃ ‘atthi me ajjhattaṃ rūpesu rāgo’ti pajānāti. | そして内に諸色への貪があるとき『私の内に諸色への貪がある』と了知します。 |
| Yaṃ taṃ, upavāṇa, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā rūpappaṭisaṃvedī ca hoti rūparāgappaṭisaṃvedī ca. | ウパヴァーナよ、およそ比丘が眼で色を見て色の体験者、そして色への貪の体験者になり、 |
| Yaṃ ratto rāgādhikaraṇaṃ attabyābādhāyapi ceteti, parabyābādhāyapi ceteti, ubhayabyābādhāyapi ceteti. | 貪ある者は貪を理由として、自己の加害も意図し、他者の加害も意図し、双方の加害も意図します。 |