学ぶ, 学得す learns; trains oneself; practises
身体的な修練に対しても使われます。
類語 sikkhāpada:学処(学ぶべき項目)
| ‘sabbakāyappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; | 『全身を体験しつつ入息しよう』と学び、『全身を体験しつつ出息しよう』と学びます。 |
| ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. | 『放棄を随観しつつ入息しよう』と学び、『放棄を随観しつつ出息しよう』と学びます。 |
| Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. | 比丘たちよ、入出息念はこのように修養され、このように多修されると、大果、大益があります。 |
| Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imesaṃ channaṃ indriyānaṃ ārakkhāya sikkhati, saṃyamāya sikkhati, damāya sikkhati, upasamāya sikkhati. | まさにそのように比丘たちよ、比丘はこれら六根の守護を学び、自制を学び、調御を学び、静寂を学びます。 |
| ‘‘Samaṇe brāhmaṇe vāpi, aññe vāpi vanibbake; | 沙門や婆羅門たち あるいは他の乞食者たちに |
| Uṭṭhāya abhivādeti, samacariyāya sikkhati. | 立ち上って礼拝し 正行について学ぶ |
| ‘‘moḷiyaphagguno, āvuso sāriputta, bhikkhu sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattoti. | 「友サーリプッタよ、モーリヤ・パッグナ比丘が学びを拒絶して還俗したそうです。 |
| Na hi nūna so āyasmā imasmiṃ dhammavinaye assāsamalatthāti. | きっとかの尊者は、この法と律において安息を得なかったのでしょう。 |
| Upadhiṃ viditvā saṅgoti loke, | 依著を『世間への執着』と知って |
| Tasseva jantu vinayāya sikkhe’’ti. | 人はまさに その調伏を学ぶべし」と。 |
| Tena kho pana samayena āyasmato ānandassa tiṃsamattā saddhivihārino bhikkhū sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattā bhavanti yebhuyyena kumārabhūtā. | さてその頃、アーナンダ尊者の三十人ほどの共住比丘が学びを放棄して還俗していた。ほぼ童子たちであった。 |
| ‘uppannaṃ lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma, na ca no uppanno lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya ṭhassatī’ti. | 『我々は生じた利得、恭敬、名誉を捨て去ろう。そして我々に生じた利得、恭敬、名誉が心を遍取してとどまらないようにしよう』と。 |
| Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba’’nti. | 比丘たちよ、このように君たちは学ぶべきです」と。 |
| Tasmātiha, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ . | それゆえ比丘たちよ、ここでこのように学ぶべきです。 |
| ‘appamattā viharissāmā’ti. | 『我々は不放逸に住しよう』と。 |
| Atha āgaccheyya khattiyakumāro susikkhito katahattho katayoggo katūpāsano abhīru acchambhī anutrāsī apalāyī. | そこによく学んだ、腕の良い、訓練され、熟練した、臆病でない、硬直せず、おののかず、逃げない士族の青年が来ます。 |
●死に際して預流になった例です。
| Saraṇāni, mahānāma, sakko maraṇakāle sikkhaṃ samādiyī’’ti. | マハーナーマよ、釈迦族のサラナーニは死の時に学びを受持したのです」と。 |