anapanassati
| ānāpānassati(アーナーパーナッサティ) |
|---|
| 入出息念 |
阿那巴那念
ānāpāna:入出息 + sati:念
有名なブッダの呼吸の修行法です。諸経でこのように定義されています。
| Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā? | では比丘たちよ、入出息念はいかに修養され、いかに多修されると、大果、大益があるのか? |
| Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. | 比丘たちよ、ここに比丘は森に行くか、樹の根元に行くか、あるいは空き家に行き、結跏を組み、まっすぐに身を定置して、面前に念を現前させて座ります。1) |
| So satova assasati, satova [sato (bahūsu) tatiyapārājikepi] passasati. | 彼はただ念じて入息し、ただ念じて出息します。 |
| Dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto ‘dīghaṃ passasāmī’ti pajānāti; | (1)2)長く入息しつつ『長く入息している』と了知し、長く出息しつつ『長く出息している』と了知します。 |
| rassaṃ vā assasanto ‘rassaṃ assasāmī’ti pajānāti, rassaṃ vā passasanto ‘rassaṃ passasāmī’ti pajānāti; | 短く入息しつつ『短く入息している』と了知し、短く出息しつつ『短く出息している』と了知します。 |
| ‘sabbakāyappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; | 『全身を体験しつつ入息しよう』と学び、『全身を体験しつつ出息しよう』と学びます。 |
| ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati; | 『身行を鎮めつつ入息しよう』と学び、『身行を鎮めつつ出息しよう』と学びます。3) |
| ‘pītippaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘pītippaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; | (2)『喜悦を体験しつつ入息しよう』と学び、『喜悦を体験しつつ出息しよう』と学びます。 |
| ‘sukhappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sukhappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; | 『楽を体験しつつ入息しよう』と学び、『楽を体験しつつ出息しよう』と学びます。 |
| ‘cittasaṅkhārappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittasaṅkhārappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; | 『心行を体験しつつ入息しよう』と学び、『心行を体験しつつ出息しよう』と学びます。4) |
| ‘passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati; | 『心行を鎮めつつ入息しよう』と学び、『心行を鎮めつつ出息しよう』と学びます。 |
| ‘cittappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; | (3)『心を体験しつつ入息しよう』と学び、『心を体験しつつ出息しよう』と学びます。 |
| ‘abhippamodayaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘abhippamodayaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati; | 『心を大いに喜ばせつつ入息しよう』と学び、『心を大いに喜ばせつつ出息しよう』と学びます。 |
| ‘samādahaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘samādahaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati; | 『心を定めつつ入息しよう』と学び、『心を定めつつ出息しよう』と学びます。 |
| ‘vimocayaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘vimocayaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati; | 『心を解脱させつつ入息しよう』と学び、『心を解脱させつつ出息しよう』と学びます。 |
| ‘aniccānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘aniccānupassī passasissāmī’ti sikkhati; | (4)『無常を随観しつつ入息しよう』と学び、『無常を随観しつつ出息しよう』と学びます。 |
| ‘virāgānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘virāgānupassī passasissāmī’ti sikkhati; | 『離貪を随観しつつ入息しよう』と学び、『離貪を随観しつつ出息しよう』と学びます。 |
| ‘nirodhānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘nirodhānupassī passasissāmī’ti sikkhati; | 『滅を随観しつつ入息しよう』と学び、『滅を随観しつつ出息しよう』と学びます。 |
| ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. | 『放棄を随観しつつ入息しよう』と学び、『放棄を随観しつつ出息しよう』と学びます。 |
出典: sn54.1
【四念処との関係】
(1)を実践しているとき身の随観となります。
出典: sn54.10
| vedanāsu vedanānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. | アーナンダよ、そのとき比丘は、諸受において受を随観し熱意と正知と念ある者として住します。世間における羨望と憂を調伏しつつ。 |
| Taṃ kissa hetu? | それはなぜか? |
| Vedanāññatarāhaṃ, ānanda, etaṃ vadāmi, yadidaṃ . | アーナンダよ、私はこれを受のひとつと説きます。これとは、 |
| assāsapassāsānaṃ [assāsapassāsaṃ (pī. ka.) ma. ni. 3.145] sādhukaṃ manasikāraṃ. | 入息・出息の充分な作意です。 |
出典: sn54.10
| citte cittānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. | アーナンダよ、そのとき比丘は、心において心を随観し熱意と正知と念ある者として住します。世間における羨望と憂を調伏しつつ。 |
| Taṃ kissa hetu? | それはなぜか? |
| Nāhaṃ, ānanda, muṭṭhassatissa asampajānassa ānāpānassatisamādhibhāvanaṃ vadāmi. | アーナンダよ、私は失念した正知なき者には、入出息念の定の修養を説かないからです。 |
出典: sn54.10
| dhammesu dhammānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. | アーナンダよ、そのとき比丘は、諸法において法を随観し熱意と正知と念ある者として住します。世間における羨望と憂を調伏しつつ。 |
| So yaṃ taṃ hoti abhijjhādomanassānaṃ pahānaṃ taṃ paññāya disvā sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. | その比丘は、羨望と憂の断であるそのことを、智慧によって見て、充分に俯瞰する者となります。5) |
5)
この文から、四念処の定型句にある vineyya は、先行完了ではなく、実践と並行する働きとして理解できます。
出典: sn54.10
出典: sn54.8
●入出息念を「サマタ瞑想にすぎない」と見る見解は成立しません。
| Ānāpānassatisamādhi, ānanda, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrentī’’ti. | アーナンダよ、入出息念の定がその一法であり、修養され多修されると四念処を成満させ、四念処が修養され多修されると七覚支を成満させ、七覚支が修養され多修されると明と解脱を成満させます。 |
出典: sn54.14
anapanassati.txt · 最終更新: by h1roemon
