ユーザ用ツール

サイト用ツール


anapanassati
ānāpānassati(アーナーパーナッサティ)
入出息念

:d: 阿那巴那念


ānāpāna:入出息 + sati:

有名なブッダの呼吸の修行法です。諸経でこのように定義されています。

Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā? では比丘たちよ、入出息念はいかに修養され、いかに多修されると、大果大益があるのか?
Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. 比丘たちよ、ここに比丘は森に行くか、樹の根元に行くか、あるいはき家に行き、結跏を組み、まっすぐ定置して、面前現前させて座ります。1)
So satova assasati, satova [sato (bahūsu) tatiyapārājikepi] passasati. 彼はただじて入息し、ただじて出息します。
Dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto ‘dīghaṃ passasāmī’ti pajānāti;(1)2)長く入息しつつ『長く入息している』と了知し、長く出息しつつ『長く出息している』と了知します。
rassaṃ vā assasanto ‘rassaṃ assasāmī’ti pajānāti, rassaṃ vā passasanto ‘rassaṃ passasāmī’ti pajānāti; 短く入息しつつ『短く入息している』と了知し、短く出息しつつ『短く出息している』と了知します。
‘sabbakāyappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati;『全体験しつつ入息しよう』と学び、『全体験しつつ出息しよう』と学びます。
‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati;身行鎮めつつ入息しよう』と学び、『身行鎮めつつ出息しよう』と学びます。3)
‘pītippaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘pītippaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati;(2)『喜悦体験しつつ入息しよう』と学び、『喜悦体験しつつ出息しよう』と学びます。
‘sukhappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sukhappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati;体験しつつ入息しよう』と学び、『体験しつつ出息しよう』と学びます。
‘cittasaṅkhārappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittasaṅkhārappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati;心行体験しつつ入息しよう』と学び、『心行体験しつつ出息しよう』と学びます。4)
‘passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati;心行鎮めつつ入息しよう』と学び、『心行鎮めつつ出息しよう』と学びます。
‘cittappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati;(3)『体験しつつ入息しよう』と学び、『体験しつつ出息しよう』と学びます。
‘abhippamodayaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘abhippamodayaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati;を大いに喜ばせつつ入息しよう』と学び、『を大いに喜ばせつつ出息しよう』と学びます。
‘samādahaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘samādahaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati;定めつつ入息しよう』と学び、『定めつつ出息しよう』と学びます。
‘vimocayaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘vimocayaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati;解脱させつつ入息しよう』と学び、『解脱させつつ出息しよう』と学びます。
‘aniccānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘aniccānupassī passasissāmī’ti sikkhati;(4)『無常随観しつつ入息しよう』と学び、『無常随観しつつ出息しよう』と学びます。
‘virāgānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘virāgānupassī passasissāmī’ti sikkhati;離貪随観しつつ入息しよう』と学び、『離貪随観しつつ出息しよう』と学びます。
‘nirodhānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘nirodhānupassī passasissāmī’ti sikkhati;随観しつつ入息しよう』と学び、『随観しつつ出息しよう』と学びます。
‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati.放棄随観しつつ入息しよう』と学び、『放棄随観しつつ出息しよう』と学びます。
1)
parimukhaṃは”面前、口の前”だけでなく、”一心に、ひたすら”という解釈もあります。
2)
四念処(身・受・心・法)との対応がわかるように便宜的に番号を付しています。
3)
身行とは出息・入息のようです。➡mn44_1
4)
心行とはのようです。➡mn44_1
出典: sn54.1

四念処との関係】
(1)を実践しているとき随観となります。

kāye kāyānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. アーナンダよ、そのとき比丘は、において随観し熱意と正知念ある者として住します。世間における羨望調伏しつつ。
Taṃ kissa hetu? それはなぜか?
Kāyaññatarāhaṃ, ānanda, etaṃ vadāmi yadidaṃ . アーナンダよ、私はこれをのひとつと説きます。これとは、
assāsapassāsaṃ. 入息出息です。
出典: sn54.10

(2)を実践しているとき随観となります。

vedanāsu vedanānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. アーナンダよ、そのとき比丘は、諸受において随観し熱意と正知念ある者として住します。世間における羨望調伏しつつ。
Taṃ kissa hetu? それはなぜか?
Vedanāññatarāhaṃ, ānanda, etaṃ vadāmi, yadidaṃ . アーナンダよ、私はこれをのひとつと説きます。これとは、
assāsapassāsānaṃ [assāsapassāsaṃ (pī. ka.) ma. ni. 3.145] sādhukaṃ manasikāraṃ. 入息出息の充分な作意です。
出典: sn54.10

(3)を実践しているとき随観となります。

citte cittānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. アーナンダよ、そのとき比丘は、において随観し熱意と正知念ある者として住します。世間における羨望調伏しつつ。
Taṃ kissa hetu? それはなぜか?
Nāhaṃ, ānanda, muṭṭhassatissa asampajānassa ānāpānassatisamādhibhāvanaṃ vadāmi. アーナンダよ、私は失念した正知なき者には、入出息念修養を説かないからです。
出典: sn54.10

(4)を実践しているとき随観となります。

dhammesu dhammānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. アーナンダよ、そのとき比丘は、諸法において随観し熱意と正知念ある者として住します。世間における羨望調伏しつつ。
So yaṃ taṃ hoti abhijjhādomanassānaṃ pahānaṃ taṃ paññāya disvā sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. その比丘は、羨望であるそのことを、智慧によって見て、充分に俯瞰する者となります。5)
5)
この文から、四念処の定型句にある vineyya は、先行完了ではなく、実践と並行する働きとして理解できます。
出典: sn54.10

‘neva me kāyo kilameyya na cakkhūni, anupādāya ca me āsavehi cittaṃ vimucceyyā’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.『私のも疲労せず、も疲労せず、そして私の取着せず諸漏より解脱すればよいのに』と望むなら、この入出息念こそ充分に作意されるべきです。
出典: sn54.8

●入出息念を「サマタ瞑想にすぎない」と見る見解は成立しません。

Ānāpānassatisamādhi, ānanda, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrentī’’ti. アーナンダよ、入出息念がその一であり、修養され多修されると四念処を成満させ、四念処修養され多修されると七覚支を成満させ、七覚支修養され多修されると解脱を成満させます。
出典: sn54.14
anapanassati.txt · 最終更新: by h1roemon