| upasampajjati | upasampanna | upasampada |
| 具足する | 具足した、具足戒を受けた | 具足戒 |
| 成就する | 成就した | |
upasampajjati:到達する, 成就す, 具足す to attain, enter on, acquire, take upon oneself usually in ger. upasampajja
upa:完全に、近くへ + sampajjati:成立する、備わる = 完全に備わった状態に入る
訳語の基準語は「具足」とします。
語義としては、ある法・状態を完全に備え、その状態に入って住することです。
禅定・解脱文脈では日本語として「成就して住す」と訳したくなる場合もありますが、語の中核義および他用例との整合性から、本項では「具足」を基準とします。
また律語の特殊用例として、「具足戒を受ける」および「具足戒」の意味もあります。
類語 samāpajjati:到達する
🟦具足🟦
| Yasmā ca kho, āvuso, kusale dhamme upasampajja viharato diṭṭhe ceva dhamme sukho vihāro avighāto anupāyāso apariḷāho, kāyassa ca bhedā paraṃ maraṇā sugati pāṭikaṅkhā, tasmā bhagavā kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadaṃ vaṇṇetī’’ti. | しかし友よ、諸善法を具足して住する者には現法で困惑なき、悩みなき、熱悩なき楽住があり、そして身の崩壊より死後に善趣が予期されるゆえ、世尊は諸善法の具足を称えるのです」と。 |
| akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. | 彼は不善諸法の断のため、諸善法の具足のために精進に励み住するでしょう。諸善法において根気よく堅固に奮闘し、責務を投げ出すことなく。 |
| ‘‘Sekhenāvuso sāriputta, bhikkhunā cattāro satipaṭṭhānā upasampajja vihātabbā. | 「友サーリプッタよ、有学の比丘は、四つの念処を具足して住すべきです。 |
| ‘‘Tasmātiha vo, dhammadinnaṃ, evaṃ sikkhitabbaṃ . | 「ではここでダンマディンナよ、あなた方はこのように学ぶべきです。 |
| ‘ye te suttantā tathāgatabhāsitā gambhīrā gambhīratthā lokuttarā suññatapaṭisaṃyuttā te kālena kālaṃ upasampajja viharissāmā’ti. | 『かの如来によって語られたそれらの経、深遠で、意味も深遠であり、出世間の、空性に関連したそれらを、折にふれて具足して住しよう』と。 |
| Te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī’’ti. | そしてかの尊者たちも沙門たる目的、婆羅門たる目的を、まさに現法で自ら証知して、実証して、具足して住します」と。 |
| brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. | その無上の梵行の完了を現法で自ら証知して、実証して、具足して住した。 |
🟦具足戒🟦
| Labheyyāhaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampada’’nti. | 尊者よ、私は世尊のもとで出家し、具足戒を受けたいと存じます」と。 |
| ‘‘Yo kho, kassapa, aññatitthiyapubbo imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṃ, ākaṅkhati upasampadaṃ, so cattāro māse parivasati. | 「カッサパよ、かつて異教徒だった者が、この法と律において出家を望み、具足戒を望む場合、彼は四ヶ月別住する。 |
🟦成就🟦
| Idha, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, ettha cuppannaṃ somanassindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhati. | 比丘たちよ、ここに比丘は楽の断ゆえに苦の断ゆえに、以前の嬉、憂の消滅ゆえに、不苦不楽なる、捨と念により遍浄な第四禅を成就して住します。ここで、生じた嬉根が残りなく滅するのです。 |
| ‘‘Ahaṃ, bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhāmi sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharāmi. | 比丘たちよ、私は望むままに、あらゆる色想の超越ゆえに有対想の消滅ゆえに種々想の不作意ゆえに『虚空は無辺なり』という虚空無辺処を成就して住します。 |
| So khvāhaṃ, āvuso, aparena samayena sabbanimittānaṃ amanasikārā animittaṃ cetosamādhiṃ upasampajja vihāsiṃ. | 友よ、その私は後になって、一切の特相の不作意により無相心定を成就して住しました。 |