ユーザ用ツール

サイト用ツール


upasampajjati
upasampajjatiupasampannaupasampada
具足する具足した、具足戒を受けた具足戒
成就する成就した 

:d: upasampajjati:到達する, 成就す, 具足す  to attain, enter on, acquire, take upon oneself usually in ger. upasampajja


upa:完全に、近くへ + sampajjati:成立する、備わる = 完全に備わった状態に入る

訳語の基準語は「具足」とします。
語義としては、ある法・状態を完全に備え、その状態に入って住することです。
禅定・解脱文脈では日本語として「成就して住す」と訳したくなる場合もありますが、語の中核義および他用例との整合性から、本項では「具足」を基準とします。
また律語の特殊用例として、「具足戒を受ける」および「具足戒」の意味もあります。

類語 samāpajjati:到達する


🟦具足🟦

Yasmā ca kho, āvuso, kusale dhamme upasampajja viharato diṭṭhe ceva dhamme sukho vihāro avighāto anupāyāso apariḷāho, kāyassa ca bhedā paraṃ maraṇā sugati pāṭikaṅkhā, tasmā bhagavā kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadaṃ vaṇṇetī’’ti. しかし友よ、諸善法具足して住する者には現法で困惑なき、悩みなき、熱悩なき楽住があり、そして身の崩壊より死後に善趣予期されるゆえ、世尊は諸善法具足を称えるのです」と。
出典: sn22.2
akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. 彼は不善諸法のため、諸善法具足のために精進に励み住するでしょう。諸善法において根気よく堅固に奮闘し、責務を投げ出すことなく。
出典: sn48.50
‘‘Sekhenāvuso sāriputta, bhikkhunā cattāro satipaṭṭhānā upasampajja vihātabbā.「友サーリプッタよ、有学の比丘は、四つの念処具足して住すべきです。
出典: sn52.4
‘‘Tasmātiha vo, dhammadinnaṃ, evaṃ sikkhitabbaṃ .「ではここでダンマディンナよ、あなた方はこのように学ぶべきです。
‘ye te suttantā tathāgatabhāsitā gambhīrā gambhīratthā lokuttarā suññatapaṭisaṃyuttā te kālena kālaṃ upasampajja viharissāmā’ti.『かの如来によって語られたそれらの経、深遠で、意味も深遠であり、出世間の、空性に関連したそれらを、折にふれて具足して住しよう』と。
出典: sn55.53
Te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī’’ti. そしてかの尊者たちも沙門たる目的婆羅門たる目的を、まさに現法で自ら証知して、実証して、具足して住します」と。
出典: sn12.29
brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. その無上の梵行完了現法で自ら証知して、実証して、具足して住した。
出典: sn12.17

🟦具足戒🟦

Labheyyāhaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampada’’nti.  尊者よ、私は世尊のもとで出家し、具足戒を受けたいと存じます」と。 
出典: sn35.241
‘‘Yo kho, kassapa, aññatitthiyapubbo imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṃ, ākaṅkhati upasampadaṃ, so cattāro māse parivasati.「カッサパよ、かつて異教徒だった者が、この法と律において出家を望み、具足戒を望む場合、彼は四ヶ月別住する。
出典: sn12.17

🟦成就🟦

Idha, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, ettha cuppannaṃ somanassindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhati. 比丘たちよ、ここに比丘はゆえにゆえに、以前の消滅ゆえに、不苦不楽なる、により遍浄第四禅成就して住します。ここで、生じた嬉根が残りなく滅するのです。
出典: sn48.40
‘‘Ahaṃ, bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhāmi sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharāmi. 比丘たちよ、私は望むままに、あらゆる超越ゆえに有対想消滅ゆえに種々の不作意ゆえに『虚空は無辺なり』という虚空無辺処成就して住します。
出典: sn16.9
So khvāhaṃ, āvuso, aparena samayena sabbanimittānaṃ amanasikārā animittaṃ cetosamādhiṃ upasampajja vihāsiṃ. 友よ、その私は後になって、一切特相の不作意により無相心定成就して住しました。
出典: sn40.9
upasampajjati.txt · 最終更新: by h1roemon