sn35.241
sn35.241『第一丸太比喩経』Paṭhamadārukkhandhopamasuttaṃ
| Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati gaṅgāya nadiyā tīre. | ある時、世尊はコーサンビーのガンガー河の川岸に住されていた。 |
| Addasā kho bhagavā mahantaṃ dārukkhandhaṃ gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamānaṃ. | 世尊は、大きな丸太がガンガー河の流れに運ばれているのを見られた。 |
| Disvāna bhikkhū āmantesi – | 見ると、比丘たちに呼びかけられた。 |
| ‘‘passatha no tumhe, bhikkhave, amuṃ mahantaṃ dārukkhandhaṃ gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamāna’’nti? | 「比丘たちよ、君たちは、あのガンガー河の流れに運ばれている大きな丸太が見えますか?」と。 |
| ‘‘Evaṃ, bhante’’. | 「はい、尊者よ」と。 |
| ‘‘Sace so, bhikkhave, dārukkhandho na orimaṃ tīraṃ upagacchati, na pārimaṃ tīraṃ upagacchati, na majjhe saṃsīdissati, na thale ussīdissati, na manussaggāho gahessati, na amanussaggāho gahessati, na āvaṭṭaggāho gahessati, na antopūti bhavissati; | 「比丘たちよ、もしその丸太が此岸に近づかず、彼岸に近づかず、中央で沈没せず、陸地に乗り上げず、人間の捕獲者がつかまえず、非人間の捕獲者がつかまえず、渦巻の捕獲者がつかまえず、内部が腐敗していないならば、 |
| evañhi so, bhikkhave, dārukkhandho samuddaninno bhavissati samuddapoṇo samuddapabbhāro. | まさにそのようであれば、比丘たちよ、その丸太は、大洋に向き、大洋に傾き、大洋へ傾斜するでしょう。 |
| Taṃ kissa hetu? | それはなぜか? |
| Samuddaninno, bhikkhave, gaṅgāya nadiyā soto samuddapoṇo samuddapabbhāro. | 比丘たちよ、ガンガー河の流れは、大洋に向き、大洋に傾き、大洋へ傾斜するからです。 |
| ‘‘Evameva kho, bhikkhave, sace tumhepi na orimaṃ tīraṃ upagacchatha, na pārimaṃ tīraṃ upagacchatha; | まさにそのように比丘たちよ、もし君たちも此岸に近づかず、彼岸に近づかず、 |
| na majjhe saṃsīdissatha, na thale ussīdissatha, na manussaggāho gahessati, na amanussaggāho gahessati, na āvaṭṭaggāho gahessati, na antopūtī bhavissatha; | 中央で沈没せず、陸地に乗り上げず、人間の捕獲者がつかまえず、非人間の捕獲者がつかまえず、渦巻の捕獲者がつかまえず、内部が腐敗していないならば、 |
| evaṃ tumhe, bhikkhave, nibbānaninnā bhavissatha nibbānapoṇā nibbānapabbhārā. | 比丘たちよ、そのように君たちも涅槃に向き、涅槃に傾き、涅槃へ傾斜するでしょう。 |
| Taṃ kissa hetu? | それはなぜか? |
| Nibbānaninnā, bhikkhave, sammādiṭṭhi nibbānapoṇā nibbānapabbhārā’’ti. | 比丘たちよ、正見は涅槃に向き、涅槃に傾き、涅槃へ傾斜するからです」と。 |
| Evaṃ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – | このように説かれたとき、とある比丘が世尊にこう言った。 |
| ‘‘kiṃ nu kho, bhante, orimaṃ tīraṃ, kiṃ pārimaṃ tīraṃ, ko majjhe saṃsādo [saṃsīdo (ka.), saṃsīdito (syā. kaṃ.)], ko thale ussādo, ko manussaggāho, ko amanussaggāho, ko āvaṭṭaggāho, ko antopūtibhāvo’’ti? | 「尊者よ、いったい何が此岸で、何が彼岸で、何が中央で沈没することで、何が陸地に乗り上げることで、何が人間の捕獲者で、何が非人間の捕獲者で、何が渦巻の捕獲者で、何が内部が腐敗していることなのですか?」と。 |
| ‘‘‘Orimaṃ tīra’nti kho, bhikkhu, channetaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ adhivacanaṃ. | 比丘よ、『此岸』とは六内処の指示語です。 |
| ‘Pārimaṃ tīra’nti kho, bhikkhu, channetaṃ bāhirānaṃ āyatanānaṃ adhivacanaṃ. | 比丘よ、『彼岸』とは六外処の指示語です。 |
| ‘Majjhe saṃsādo’ti kho, bhikkhu, nandīrāgassetaṃ adhivacanaṃ. | 比丘よ、『中央で沈没』とは貪の喜びの指示語です。 |
| ‘Thale ussādo’ti kho, bhikkhu, asmimānassetaṃ adhivacanaṃ. | 比丘よ、『陸地に乗り上げる』とは我慢の指示語です。 |
| ‘‘Katamo ca, bhikkhu, manussaggāho? | それでは比丘よ、『人間の捕獲者』とは何か? |
| Idha, bhikkhu, gihīhi saṃsaṭṭho [gihisaṃsaṭṭho (ka.)] viharati, sahanandī sahasokī, sukhitesu sukhito, dukkhitesu dukkhito, uppannesu kiccakaraṇīyesu attanā tesu yogaṃ āpajjati. | 比丘よ、ここに在家者たちと関わる者が共に喜び、共に悲しみ、(みなが)幸福なときに幸福に、苦しむときに苦しみ住し、なすべき所用が生じると自らそれらに専念します。 |
| Ayaṃ vuccati, bhikkhu, manussaggāho. | 比丘よ、これが『人間の捕獲者』と呼ばれます。 |
| ‘‘Katamo ca, bhikkhu, amanussaggāho? | それでは比丘よ、『非人間の捕獲者』とは何か? |
| Idha, bhikkhu, ekacco aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati – | 比丘よ、ここに一部の者はどちらかの天の部類を所望して梵行をします、 |
| ‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti. | 『私は、この戒や誓いや苦行や梵行によって神や神々の一人となるのだ』と。 |
| Ayaṃ vuccati, bhikkhu, amanussaggāho. | 比丘よ、これが『非人間の捕獲者』と呼ばれます。 |
| ‘Āvaṭṭaggāho’ti kho, bhikkhu, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. | 比丘よ、『渦巻の捕獲者』とは五欲の指示語です。 |
| ‘‘Katamo ca, bhikkhu, antopūtibhāvo? | それでは比丘よ、『内部が腐敗している』とは何か? |
| Idha, bhikkhu, ekacco dussīlo hoti pāpadhammo asucisaṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacāripaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto. | 比丘よ、ここに一部の者は破戒者、悪しき性質の者、行動が汚く怪しい者、行為を隠す者、沙門を自称する非沙門、梵行者を自称する非梵行者、内側の腐敗が漏洩する者、劣情の生じた者です。 |
| Ayaṃ vuccati, bhikkhu, ‘antopūtibhāvo’’’ti. | 比丘よ、これが『内部が腐敗している』と呼ばれます」と。 |
| Tena kho pana samayena nando gopālako bhagavato avidūre ṭhito hoti. | さてその時、牛飼いのナンダは世尊の遠くない所で立っていた。 |
| Atha kho nando gopālako bhagavantaṃ etadavoca – | すると牛飼いのナンダは世尊にこう言った。 |
| ‘‘ahaṃ kho, bhante, na orimaṃ tīraṃ upagacchāmi, na pārimaṃ tīraṃ upagacchāmi, na majjhe saṃsīdissāmi, na thale ussīdissāmi, na maṃ manussaggāho gahessati, na amanussaggāho gahessati, na āvaṭṭaggāho gahessati, na antopūti bhavissāmi. | 「尊者よ、これから私は此岸に近づかず、彼岸に近づかず、中央で沈没せず、陸地に乗り上げず、人間の捕獲者がつかまえず、非人間の捕獲者がつかまえず、渦巻の捕獲者がつかまえず、内部が腐敗しない者となります。 |
| Labheyyāhaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampada’’nti. | 尊者よ、私は世尊のもとで出家し、具足戒を受けたいと存じます」と。 |
| ‘‘Tena hi tvaṃ, nanda, sāmikānaṃ gāvo niyyātehī’’ti [nīyyādehīti (sī.), niyyādehīti (syā. kaṃ. pī.)]. | 「それではナンダよ、君は持ち主へ牛たちを返しなさい」と。 |
| ‘‘Gamissanti, bhante, gāvo vacchagiddhiniyo’’ti. | 「尊者よ、仔牛を貪求する牛たちは(自ら)向かうでしょう」と。 |
| ‘‘Niyyāteheva tvaṃ, nanda, sāmikānaṃ gāvo’’ti. | 「ナンダよ、君は持ち主へ、たしかに牛たちを返しなさい」と。 |
| Atha kho nando gopālako sāmikānaṃ gāvo niyyātetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; | そこで牛飼いナンダは、持ち主へ牛たちを返すと、世尊のもとに近づいた。 |
| upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – | 近づくと世尊にこう言った。 |
| ‘‘niyyātitā [niyyātā (syā. kaṃ. ka. sī. aṭṭha.)], bhante, sāmikānaṃ gāvo. | 「尊者よ、牛たちは、持ち主へ返されました。 |
| Labheyyāhaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampada’’nti. | 尊者よ、私は世尊のもとで出家し、具足戒を受けたいと存じます」と。 |
| Alattha kho nando gopālako bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ. | 牛飼いナンダは世尊のもとで出家し、具足戒を受けた。 |
| Acirūpasampanno ca panāyasmā nando eko vūpakaṭṭho…pe… | 具足戒を受けてまもなくナンダ尊者はひとり引き離れて、 …中略… |
| aññataro ca panāyasmā nando arahataṃ ahosīti. | かくしてナンダ尊者は、阿羅漢のひとりとなったという。 |
sn35.241.txt · 最終更新: by h1roemon
