憂, 憂悩 distress, dejectedness, melancholy, grief.
du:悪い、劣った + manassa:意(サンスクリット) => 憂、心苦
domanassa は「心の苦しみ」を広く含み、悲しみ・落ち込みだけでなく、反感や否定的緊張なども含まれるようです。
類語
somanassa:嬉、 domanassindriya:憂根、 dukkha:苦、sukha:楽
| Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; | 比丘たちよ、ここに比丘は、身において身を随観し熱意と正知と念ある者として住します。世間における羨望と憂を調伏しつつ。 |
| ‘‘Ekissāpi, bhante, sattiyā haññamāno tatonidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvediyetha; | 「尊者よ、たとえ一槍で打たれても、それに起因して苦、憂を体験するでしょう。 |
| ko pana vādo tīhi sattisatehi haññamāno’’ti! | まして三百の槍で打たれたら、言葉もありません」と。 |
| Ye dukkhaṃ pajahiṃsu te parimucciṃsu jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimucciṃsu dukkhasmāti vadāmi. | 苦を断じた彼らは生、老、死、悲、悲嘆、苦、憂、悩から解放され、苦から解放されたと私は説きます。 |
| ‘‘Yaṃ, gahapati, kāmesumicchācārī kāmesumicchācārapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedayati, kāmesumicchācārā paṭiviratassa evaṃ taṃ bhayaṃ veraṃ vūpasantaṃ hoti. | 居士よ、邪淫者は邪淫に縁りて、現法の恐怖と怨みを生み出し、また来世の恐怖と怨みを生み出し、また心的な苦と憂を体験するが、邪淫から現に離れた者の、そのようなその恐怖と怨みは寂静となります。 |
| ‘‘Ahaṃ, bhikkhave, yāvadeva ākaṅkhāmi sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. | 比丘たちよ、私は望むままに、楽の断ゆえに苦の断ゆえに、以前の嬉、憂の消滅ゆえに不苦不楽なる、捨と念により遍浄な第四禅を成就して住します。 |
| Yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. | 眼根が防護されず住する者には羨望、憂、悪しき不善諸法が流れ込みます。その理由により彼はその防護のため行道し、眼根を守り、眼根の防護に至ります。 |