| paṭipajjati | paṭipanna | paṭipadā | paṭipatti |
| 行道する | 行道した、行道者 | 行道 | 実践 |
| 向道する | 向道した、向道者 | 向道 | |
向って歩く, 行動す, 目的に進む, 遂行す enters upon a path or course; goes along; follows a method
paṭi:向かう + pajjati:歩く、行く
+ padā:足跡、歩、句
よい、悪いに関わらず、道を歩む、向かう、道という意味です。悪い道を指す場合もあります。
類語 magga:道
| Atha kho āyasmā puṇṇo tenevantaravassena pañcamattāni upāsakasatāni paṭivedesi [paṭipādesi (sī. pī.), paṭidesesi (syā. kaṃ.)]. | さてプンナ尊者は、その雨安居のうちに五百人の優婆塞を向道させ、 |
| Tenevantaravassena pañcamattāni upāsikāsatāni paṭivedesi. | その雨安居のうちに五百人の優婆夷を向道させ、 |
| ‘‘Dhammānudhammappaṭipannassa, bhikkhave, bhikkhuno ayamanudhammo hoti yaṃ rūpe nibbidābahulo [nibbidābahulaṃ (pī. ka.)] vihareyya, vedanāya nibbidābahulo vihareyya, saññā nibbidābahulo vihareyya, saṅkhāresu nibbidābahulo vihareyya, viññāṇe nibbidābahulo vihareyya. | 「比丘たちよ、法の随法を行道する比丘には、これが随法になります。すなわち色への厭離多く住し、受への厭離多く住し、想への厭離多く住し、行への厭離多く住し、識への厭離多く住することです。 |
| Jarāmaraṇassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, ‘dhammānudhammappaṭipanno bhikkhū’ti alaṃ vacanāya. | もし比丘が老死の厭離、離貪、滅のために行道しているなら、『法の随法を行道する比丘』という言葉にふさわしい。 |
| ‘‘Cattāro ca paṭipannā, cattāro ca phale ṭhitā; | 「四向道者たちと 四果に立つ者たち1) |
| Esa saṅgho ujubhūto, paññāsīlasamāhito. | この僧伽はまっすぐで 智慧と戒と入定あり |
| ‘‘Yajamānānaṃ manussānaṃ, puññapekkhāna pāṇinaṃ; | 供犠する人々には 功徳を期待する生命には |
| Karotaṃ opadhikaṃ puññaṃ, saṅghe dinnaṃ mahapphala’’nti. | 依著ある善をなす者たちには 僧伽への施与に大果あり」と。 |
| ‘‘micchāpaṭipadañca vo, bhikkhave, desessāmi sammāpaṭipadañca. | 「比丘たちよ、君たちに邪行道と、正行道を示します。 |
| Seyyathāpi, bhikkhave, dve jāyampatikā [jayampatikā (sī. pī.) ṭīkā oloketabbā] parittaṃ sambalaṃ ādāya kantāramaggaṃ paṭipajjeyyuṃ. | たとえば比丘たちよ、夫婦二人がわずかな糧食を持って砂漠の道を向道します。 |
●行道が悪い意味で使われる例です。
| Te tathattāya paṭipajjanti. | 彼らはそのように行道し、 |
| Tesaṃ taṃ hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. | それは長きにわたり、彼らの不利益と苦になります。 |
| ‘‘Brāhmaṇā, bhikkhave, udayagāminiṃ nāma paṭipadaṃ paññapenti. | 「比丘たちよ、婆羅門たちは『(太陽の)出現に向かう』という行道を告知します。2) |
| ‘‘Sakkāyasamudayagāminiñca vo, bhikkhave, paṭipadaṃ desessāmi, sakkāyanirodhagāminiñca paṭipadaṃ. | 「比丘たちよ、君たちに有身の集起に至る行道と、有身の滅に至る行道を示します。 |
| viññāṇaṃ pajānanti, viññāṇasamudayaṃ pajānanti, viññāṇanirodhaṃ pajānanti, viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti. | 識を了知し、識の集起を了知し、識の滅を了知し、識の滅に至る行道を了知する者たち。 |
| Api ca khvāhaṃ, āvuso, imasmiṃyeva byāmamatte kaḷevare sasaññimhi samanake lokañca paññapemi lokasamudayañca lokanirodhañca lokanirodhagāminiñca paṭipadanti. | そしてまた友よ、私は一尋(約1.8m)ばかりの、この想ある意ある肉体のうちに世界の集起、世界の滅、世界の滅に至る行道を世間に告知します」と。 |
| Yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. | 眼根が防護されず住する者には羨望、憂、悪しき不善諸法が流れ込みます。その理由により彼はその防護のため行道し、眼根を守り、眼根の防護に至ります。 |
| katamā ca sā, bhikkhave, nibbānasappāyā paṭipadā? | それでは比丘たちよ、その涅槃に有益な行道とは何か? |
| ‘‘Kīvaciraṃ panāvuso, dhammānudhammappaṭipanno bhikkhu arahaṃ assā’’ti? | 「では友よ、どれほど長く法の随法を行道した比丘は阿羅漢となるでしょうか?」と。 |
| ‘‘Naciraṃ, āvuso’’ti. | 「友よ、長くはありません」と。 |
| Ucchedāya bhagavā kulānaṃ paṭipanno, anayāya bhagavā kulānaṃ paṭipanno, upaghātāya bhagavā kulānaṃ paṭipanno’ti! | 世尊は家々の断滅のために行道しています。世尊は家々の不幸のために行道しています。世尊は家々の損壊のために行道しています』と。 |
| Gihi vā, bhikkhave, pabbajito vā micchāpaṭipanno micchāpaṭipattādhikaraṇahetu nārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ’’. | 比丘たちよ、在家者であれ出家者であれ、邪行道にある者は、邪実践に基づく因によって、善なる法の筋道に達しません。 |
| Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ indriyānaṃ samattā paripūrattā arahaṃ hoti, tato mudutarehi arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanno hoti, tato mudutarehi anāgāmī hoti, tato mudutarehi anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno hoti, tato mudutarehi sakadāgāmī hoti, tato mudutarehi sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno hoti, tato mudutarehi sotāpanno hoti, tato mudutarehi sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno hoti. | 比丘たちよ、これら五根の完璧な成満によって阿羅漢となり、それより弱い五根によって阿羅漢果の実証への向道者となり、それより弱い五根によって不還となり、それより弱い五根によって不還果の実証への向道者となり、それより弱い五根によって一来となり、それより弱い五根によって一来果の実証への向道者となり、それより弱い五根によって預流となり、それより弱い五根によって預流果の実証への向道者となります。 |
| ‘‘Paṇḍito, bhikkhave, puṇṇo kulaputto [kulaputto ahosi (sabbattha)], paccapādi [saccavādī (syā. kaṃ. ka.)] dhammassānudhammaṃ, na ca maṃ dhammādhikaraṇaṃ vihesesi [viheṭhesi (sī. syā. kaṃ.)]. | 「比丘たちよ、賢者である良家の子息プンナは、法の随法を行道し、法の事案で私を困らせませんでした。 |
| Sappurisasaṃsevo, saddhammassavanaṃ, yonisomanasikāro, dhammānudhammappaṭipatti . | 善人との交友、正法を聞くこと、如理作意、法の随法の実践。 |
mn54_3:「たとえば居士よ、男が借り物の財を乞求して、馬車や人用の最高級の宝石のイヤリングがある(とする)。彼はそれらの借り物の財をもって、前におかれ、囲まれて市場の中を行道する。」