ユーザ用ツール

サイト用ツール


sn35.120

sn35.120『舍利弗共住者経』Sāriputtasaddhivihārikasuttaṃ

Ekaṃ samayaṃ āyasmā sāriputto sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. ある時、サーリプッタ尊者はサーヴァッティーのジェータ林のアナータピンディカ僧園に住していた。
Atha kho aññataro bhikkhu yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; さて、ある比丘がサーリプッタ尊者のもとに近づいた。
upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. 近づいてサーリプッタ尊者と挨拶を交わした。
Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. 喜ばしい挨拶の話を交わしてから一隅に座った。
Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca . 一隅に座ったその比丘は、サーリプッタ尊者にこう言った。
‘‘saddhivihāriko, āvuso sāriputta, bhikkhu sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvatto’’ti.「友サーリプッタよ、共住の比丘が学びを拒絶して還俗しました」と。
‘‘Evametaṃ, āvuso, hoti indriyesu aguttadvārassa, bhojane amattaññuno, jāgariyaṃ ananuyuttassa.「友よ、諸根においてが護られず、食事に適量を知らず、覚醒を実践しない者には、そのようなことがあります。
‘So vatāvuso, bhikkhu indriyesu aguttadvāro bhojane amattaññū jāgariyaṃ ananuyutto yāvajīvaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ santānessatī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. たしかに友よ、諸根においてが護られず、食事に適量を知らず、覚醒を実践しないその比丘が、つきるまで円満で遍浄梵行を続けるということはありえません。
‘So vatāvuso, bhikkhu indriyesu guttadvāro, bhojane mattaññū, jāgariyaṃ anuyutto yāvajīvaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ santānessatī’ti ṭhānametaṃ vijjati. たしかに友よ、諸根においてが護られ、食事に適量を知り、覚醒を実践するその比丘が、つきるまで円満で遍浄梵行を続けるということはあります。
‘‘Kathañcāvuso, indriyesu guttadvāro hoti? では友よ、諸根においてが護られた者はどのようでしょうか?
Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. 友よ、ここに比丘はを見ても特相をつかまず随相をつかみません。
Yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. 防護されず住する者には羨望悪しき不善諸法が流れ込みます。その理由により彼はその防護のため行道し、を守り、根の防護に至ります。
Sotena saddaṃ sutvā… を聞いても …
ghānena gandhaṃ ghāyitvā… を嗅いでも、 …
jivhāya rasaṃ sāyitvā… を味わっても、 …
kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā… 接触に触れても、 …
manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. っても特相をつかまず随相をつかみません。
Yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ āpajjati. 防護されず住する者には羨望悪しき不善諸法が流れ込みます。その理由により彼はその防護のため行道し、を守り、根の防護に至ります。
Evaṃ kho, āvuso, indriyesu guttadvāro hoti. 友よ、諸根においてが護られた者はこのようです。
‘‘Kathañcāvuso, bhojane mattaññū hoti? では友よ、食事に適量を知る者はどのようでしょうか?
Idhāvuso, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṃ āhāreti . 友よ、ここに比丘は如理考慮してを摂ります。
‘neva davāya, na madāya, na maṇḍanāya, na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya, vihiṃsūparatiyā, brahmacariyānuggahāya.『快楽のためでもなく、陶酔のためでもなく、装飾のためでもなく、美容のためでもなく、ただこの身の存続と支えのため、の抑制のため、梵行の支援のために(食べよう)、
Iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṃ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati, anavajjatā ca phāsuvihāro cā’ti. かくして以前の苦痛を克服し、新しい苦痛を生じさせず、私には(修行の)進行、罪なきこと、安住があるだろう』と。
Evaṃ kho, āvuso, bhojane mattaññū hoti. 友よ、食事に適量を知る者はこのようです。
‘‘Kathañcāvuso, jāgariyaṃ anuyutto hoti? では友よ、覚醒を実践する者はどのようでしょうか?
Idhāvuso, bhikkhu divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti. 友よ、ここに比丘は日中に経行と座禅により障壁となる諸法からあまねく清めます。
Rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti. 夜の初には経行と座禅により障壁となる諸法からあまねく清めます。
Rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappeti pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno, uṭṭhānasaññaṃ manasi karitvā. 夜の中には正知して起立想作意してから右脇腹を下にして足を足の上に置き、獅子臥をなします。
Rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti. 夜の後には起き上がって経行と座禅により障壁となる諸法からあまねく清めます。
Evaṃ kho, āvuso, jāgariyaṃ anuyutto hoti. 友よ、覚醒を実践する者はこのようです。
Tasmātihāvuso, evaṃ sikkhitabbaṃ . それゆえ友よ、ここでこのように学ぶべきです。
‘indriyesu guttadvārā bhavissāma, bhojane mattaññuno, jāgariyaṃ anuyuttā’ti.『我々は諸根においてが護られ、食事に適量を知り、覚醒を実践する者になろう』と。
Evañhi vo, āvuso, sikkhitabba’’nti. 友よ、このようにあなた方は学ぶべきです」と。

1)

1)
sn35.239参照。
sn35.120.txt · 最終更新: by h1roemon