one who does not return, i.e. the person who has attained the 3rd Path
ana:否定接頭辞 + āgāmi:還来者(還って来る人) = 二度と(この欲界に)戻って来ない人
四双八輩の一つです。
| Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ sakadāgāmī bhikkhu ime pañcupādānakkhandhe aniccato…pe… | また友よ、この道理もあります。一来の比丘がこれら五取蘊を無常、 …中略… |
| anattato yoniso manasi karonto anāgāmiphalaṃ sacchikareyyā’’ti. | 無我として如理作意するなら、不還果を実証するだろう(という)」と。 |
| ‘‘Ahaṃ turū paccekabrahmā’’ti. | 「私はトゥルー辟支梵天である」と。 |
| ‘‘Nanu tvaṃ, āvuso, bhagavatā anāgāmī byākato, atha kiñcarahi idhāgato? | 「友よ、君は世尊により“不還”と授記されたのではないか。それなのになぜここにやって来た?」と。 |
●anāgāmita≒不還たること
| ‘‘Aṭṭhikasaññāya, bhikkhave, bhāvitāya bahulīkatāya dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ . | 「比丘たちよ、修養され多修された骨想には二つの果のうちどちらかの果が予期されます —— |
| diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā. | 現法での開悟、あるいは取の残余あるなら不還たること。 |
| ‘‘Lābhā te, gahapati, suladdhaṃ te, gahapati! | 「居士よ、あなたの利得です。居士よ、あなたは良く得ました。 |
| Anāgāmiphalaṃ tayā, gahapati, byākata’’nti. | 居士よ、あなたによって不還果が明言されました」と。 |
| Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ indriyānaṃ samattā paripūrattā arahaṃ hoti, tato mudutarehi anāgāmī hoti, tato mudutarehi sakadāgāmī hoti, tato mudutarehi sotāpanno hoti, tato mudutarehi dhammānusārī hoti, tato mudutarehi saddhānusārī hotī’’ti. | 比丘たちよ、これら五根の完璧な成満によって阿羅漢となり、それより弱い五根によって不還となり、それより弱い五根によって一来となり、それより弱い五根によって預流となり、それより弱い五根によって法従行者となり、それより弱い五根によって信従行者となります」と。 |
| Dīghāvu, bhikkhave, upāsako pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā’’ti. | 比丘たちよ、ディーガーヴ優婆塞は五下分結の遍尽ゆえに化生者であり、そこで般涅槃する者であり、その世界から還らざる性質の者(=不還)です」と。 |