sn42.12
sn42.12『羅西亜経』Rāsiyasuttaṃ
| Atha kho rāsiyo gāmaṇi yena bhagavā tenupasaṅkami; | さてラーシヤ村長は世尊のもとに近づいた。 |
| upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. | 近づくと世尊に礼拝して一隅に座った。 |
| Ekamantaṃ nisinno kho rāsiyo gāmaṇi bhagavantaṃ etadavoca . | 一隅に座ったラーシヤ村長は、世尊にこう言った。 |
| ‘‘sutaṃ metaṃ, bhante, ‘samaṇo gotamo sabbaṃ tapaṃ garahati, sabbaṃ tapassiṃ lūkhajīviṃ ekaṃsena upavadati upakkosatī’ti [upakkosati upavadatīti (dī. ni. 1.381)]. | 「尊者よ、私はこう聞きました。『沙門ゴータマは、すべての苦行を咎め、粗末に生きるすべての苦行者を一方的に非難し、罵倒している』と。1) |
| Ye te, bhante, evamāhaṃsu . | 尊者よ、このように言う者たち —— |
| ‘samaṇo gotamo sabbaṃ tapaṃ garahati, sabbaṃ tapassiṃ lūkhajīviṃ ekaṃsena upavadati upakkosatī’ti, kacci te, bhante, bhagavato vuttavādino, na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa cānudhammaṃ byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchatī’’ti? | 『沙門ゴータマは、すべての苦行を咎め、粗末に生きるすべての苦行者を一方的に非難し、罵倒している』と。果たして彼らは、世尊の説かれたままを説く者であり、事実でないことによって世尊を貶めず、法の随法を解答しており、そして誰であれ法に則った随説者が咎められる立場にならないのでしょうか?」と。 |
| ‘‘Ye te, gāmaṇi, evamāhaṃsu . | 村長よ、このように言う者たち —— |
| ‘samaṇo gotamo sabbaṃ tapaṃ garahati, sabbaṃ tapassiṃ lūkhajīviṃ ekaṃsena upavadati upakkosatī’ti, na me te vuttavādino, abbhācikkhanti ca pana maṃ te asatā tucchā abhūtena’’. | 『沙門ゴータマは、すべての苦行を咎め、粗末に生きるすべての苦行者を一方的に非難し、罵倒している』と。彼らは私の説かれたままを説かず、むしろ彼らは私を不実、空疎なこと、事実でないことによって貶めています。 |
| ‘‘Dveme, gāmaṇi, antā pabbajitena na sevitabbā . | 村長よ、出家者はこの両端に従うべきではありません。 |
| yo cāyaṃ kāmesu kāmasukhallikānuyogo hīno gammo pothujjaniko anariyo anatthasaṃhito, yo cāyaṃ attakilamathānuyogo dukkho anariyo anatthasaṃhito. | 一つは劣った、低俗な、凡夫の、聖ならぬ、意味を伴わない、諸欲における欲と享楽の実践であり、そしてもう一つは苦なる、聖ならぬ、意味を伴わない、自己疲弊の実践です。 |
| Ete te, gāmaṇi, ubho ante anupagamma majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā . | 村長よ、この両端、それらに近づくことなく、如来によって現等覚された中道は、 |
| cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. | 眼となり智となり、静寂・証知・等覚・涅槃をもたらします。 |
| Katamā ca sā, gāmaṇi, majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā . | では村長よ、如来によって現等覚されたその中道とは何か? |
| cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati? | それは眼となり智となり、静寂・証知・等覚・涅槃をもたらします。 |
| Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ . | それが八支聖道、すなわち、 |
| sammādiṭṭhi…pe… | 正見 …中略… |
| sammāsamādhi. | 正定です。 |
| Ayaṃ kho sā, gāmaṇi, majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā. | 村長よ、これが、如来によって現等覚されたその中道です。 |
| cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. | それは眼となり智となり、静寂・証知・等覚・涅槃をもたらします。 |
| ‘‘Tayo kho me, gāmaṇi, kāmabhogino santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. | 村長よ、世間には三種の欲の享受者がいるのが、私には見えます。2) |
| Katame tayo? | いかなる三つか? |
| Idha, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati, sāhasena adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena na attānaṃ sukheti na pīṇeti na saṃvibhajati na puññāni karoti. | 村長よ、ここに、ある欲の享受者は、非法によって暴力的に財物を探し求めます。非法によって暴力的に財物を探し求めてから、自己を楽しませず、満足させず、分かちあわず、功徳をなしません。 |
| Idha pana, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena. | また村長よ、ここに、ある欲の享受者は、非法によって暴力的に財物を探し求めます。 |
| Adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena attānaṃ sukheti pīṇeti, na saṃvibhajati na puññāni karoti. | 非法によって暴力的に財物を探し求めてから、自己を楽しませ、満足させますが、分かちあわず、功徳をなしません。 |
| Idha pana, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena. | また村長よ、ここに、ある欲の享受者は、非法によって暴力的に財物を探し求めます。 |
| Adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena attānaṃ sukheti pīṇeti saṃvibhajati puññāni karoti. | 非法によって暴力的に財物を探し求めてから、自己を楽しませ、満足させ、分かちあい、功徳をなします。 |
| ‘‘Idha pana, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasenapi asāhasenapi. | また村長よ、ここに、ある欲の享受者は、法によっても非法によっても、暴力的にも非暴力的にも財物を探し求めます。 |
| Dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasenapi asāhasenapi na attānaṃ sukheti, na pīṇeti, na saṃvibhajati, na puññāni karoti. | 法によっても非法によっても、暴力的にも非暴力的にも財物を探し求めてから、自己を楽しませず、満足させず、分かちあわず、功徳をなしません。 |
| Idha pana, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasenapi asāhasenapi. | また村長よ、ここに、ある欲の享受者は、法によっても非法によっても、暴力的にも非暴力的にも財物を探し求めます。 |
| Dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasenapi asāhasenapi attānaṃ sukheti pīṇeti, na saṃvibhajati, na puññāni karoti. | 法によっても非法によっても、暴力的にも非暴力的にも財物を探し求めてから、自己を楽しませ、満足させますが、分かちあわず、功徳をなしません。 |
| Idha pana, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati, sāhasenapi asāhasenapi. | また村長よ、ここに、ある欲の享受者は、法によっても非法によっても、暴力的にも非暴力的にも財物を探し求めます。 |
| Dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasenapi asāhasenapi attānaṃ sukheti pīṇeti saṃvibhajati puññāni karoti. | 法によっても非法によっても、暴力的にも非暴力的にも財物を探し求めてから、自己を楽しませ、満足させ、分かちあい、功徳をなします。 |
| ‘‘Idha pana, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena. | また村長よ、ここに、ある欲の享受者は、法によって非暴力的に財物を探し求めます。 |
| Dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena na attānaṃ sukheti, na pīṇeti, na saṃvibhajati, na puññāni karoti. | 法によって非暴力的に財物を探し求めてから、自己を楽しませず、満足させず、分かちあわず、功徳をなしません。 |
| Idha pana, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena. | また村長よ、ここに、ある欲の享受者は、法によって非暴力的に財物を探し求めます。 |
| Dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṃ sukheti pīṇeti, na saṃvibhajati, na puññāni karoti. | 法によって非暴力的に財物を探し求めてから、自己を楽しませ、満足させますが、分かちあわず、功徳をなしません。 |
| Idha pana, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena. | また村長よ、ここに、ある欲の享受者は、法によって非暴力的に財物を探し求めます。 |
| Dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṃ sukheti pīṇeti saṃvibhajati puññāni karoti. | 法によって非暴力的に財物を探し求めてから、自己を楽しませ、満足させ、分かちあい、功徳をなします。 |
| Te ca bhoge gadhito [gathito (sī.)] mucchito ajjhopanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjati. | そして、それらの財物に繋がれ、夢中になり、取り込まれ、危難を見ない、出離の智慧なき者として享受します。 |
| Idha pana, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena. | また村長よ、ここに、ある欲の享受者は、法によって非暴力的に財物を探し求めます。 |
| Dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṃ sukheti pīṇeti saṃvibhajati puññāni karoti. | 法によって非暴力的に財物を探し求めてから、自己を楽しませ、満足させ、分かちあい、功徳をなします。 |
| Te ca bhoge agadhito amucchito anajjhopanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. | そして、それらの財物に繋がれず、夢中にならず、取り込まれず、危難を見る、出離の智慧者として享受します。 |
| ‘‘Tatra, gāmaṇi, yvāyaṃ kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena na attānaṃ sukheti, na pīṇeti, na saṃvibhajati, na puññāni karoti. | そのなかで、村長よ、この欲の享受者 ——非法によって暴力的に財物を探し求め、非法によって暴力的に財物を探し求めてから、自己を楽しませず、満足させず、分かちあわず、功徳をなさない者は、 |
| Ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī tīhi ṭhānehi gārayho. | 村長よ、この欲の享受者は三点で咎められるべきです。 |
| Katamehi tīhi ṭhānehi gārayho? | どの三点で咎められるべきか? |
| Adhammena bhoge pariyesati sāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. | 『非法によって暴力的に財物を探し求める』、この第一の点で咎められるべきです。 |
| Na attānaṃ sukheti na pīṇetīti, iminā dutiyena ṭhānena gārayho. | 『自己を楽しませず、満足させない』、この第二の点で咎められるべきです。 |
| Na saṃvibhajati, na puññāni karotīti, iminā tatiyena ṭhānena gārayho. | 『分かちあわず、功徳をなさない』、この第三の点で咎められるべきです。 |
| Ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī imehi tīhi ṭhānehi gārayho. | 村長よ、この欲の享受者はこれら三点で咎められるべきです。 |
| ‘‘Tatra, gāmaṇi, yvāyaṃ kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena attānaṃ sukheti pīṇeti, na saṃvibhajati, na puññāni karoti. | そのなかで、村長よ、この欲の享受者 ——非法によって暴力的に財物を探し求め、非法によって暴力的に財物を探し求めてから、自己を楽しませ、満足させますが、分かちあわず、功徳をなさない者は、 |
| Ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī dvīhi ṭhānehi gārayho, ekena ṭhānena pāsaṃso. | 村長よ、この欲の享受者は二点で咎められ、一点で称賛されるべきです。 |
| Katamehi dvīhi ṭhānehi gārayho? | どの二点で咎められるべきか? |
| Adhammena bhoge pariyesati sāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. | 『非法によって暴力的に財物を探し求める』、この第一の点で咎められるべきです。 |
| Na saṃvibhajati, na puññāni karotīti, iminā dutiyena ṭhānena gārayho. | 『分かちあわず、功徳をなさない』、この第二の点で咎められるべきです。 |
| Katamena ekena ṭhānena pāsaṃso? | どの一点で称賛されるべきか? |
| Attānaṃ sukheti pīṇetīti, iminā ekena ṭhānena pāsaṃso. | 『自己を楽しませ、満足させる』、この一点で称賛されるべきです。 |
| Ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī imehi dvīhi ṭhānehi gārayho, iminā ekena ṭhānena pāsaṃso. | 村長よ、この欲の享受者はこれら二点で咎められ、この一点で称賛されるべきです。 |
| ‘‘Tatra, gāmaṇi, yvāyaṃ kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena attānaṃ sukheti pīṇeti saṃvibhajati puññāni karoti. | そのなかで、村長よ、この欲の享受者 ——非法によって暴力的に財物を探し求め、非法によって暴力的に財物を探し求めてから、自己を楽しませ、満足させ、分かちあい、功徳をなす者は、 |
| Ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī ekena ṭhānena gārayho, dvīhi ṭhānehi pāsaṃso. | 村長よ、この欲の享受者は一点で咎められ、二点で称賛されるべきです。 |
| Katamena ekena ṭhānena gārayho? | どの一点で咎められるべきか? |
| Adhammena bhoge pariyesati sāhasenāti, iminā ekena ṭhānena gārayho. | 『非法によって暴力的に財物を探し求める』、この一点で咎められるべきです。 |
| Katamehi dvīhi ṭhānehi pāsaṃso? | どの二点で称賛されるべきか? |
| Attānaṃ sukheti pīṇetīti, iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṃso. | 『自己を楽しませ、満足させる』、この第一の点で称賛されるべきです。 |
| Saṃvibhajati puññāni karotīti, iminā dutiyena ṭhānena pāsaṃso. | 『分かちあい、功徳をなす』、この第二の点で称賛されるべきです。 |
| Ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī, iminā ekena ṭhānena gārayho, imehi dvīhi ṭhānehi pāsaṃso. | 村長よ、この欲の享受者はこの一点で咎められ、これら二点で称賛されるべきです。 |
| ‘‘Tatra, gāmaṇi, yvāyaṃ kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasenapi asāhasenapi, dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasenapi asāhasenapi na attānaṃ sukheti, na pīṇeti, na saṃvibhajati, na puññāni karoti. | そのなかで、村長よ、この欲の享受者 —— 法によっても非法によっても、暴力的にも非暴力的にも財物を探し求め、法によっても非法によっても、暴力的にも非暴力的にも財物を探し求めてから、自己を楽しませず、満足させず、分かちあわず、功徳をなさない者は、 |
| Ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī ekena ṭhānena pāsaṃso, tīhi ṭhānehi gārayho. | 村長よ、この欲の享受者は一点で称賛され、三点で咎められるべきです。 |
| Katamena ekena ṭhānena pāsaṃso? | どの一点で称賛されるべきか? |
| Dhammena bhoge pariyesati asāhasenāti, iminā ekena ṭhānena pāsaṃso. | 『法によって非暴力的に財物を探し求める』、この一点で称賛されるべきです。 |
| Katamehi tīhi ṭhānehi gārayho? | どの三点で咎められるべきか? |
| Adhammena bhoge pariyesati sāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. | 『非法によって暴力的に財物を探し求める』、この第一の点で咎められるべきです。 |
| Na attānaṃ sukheti, na pīṇetīti, iminā dutiyena ṭhānena gārayho. | 『自己を楽しませず、満足させない』、この第二の点で咎められるべきです。 |
| Na saṃvibhajati, na puññāni karotīti, iminā tatiyena ṭhānena gārayho. | 『分かちあわず、功徳をなさない』、この第三の点で咎められるべきです。 |
| Ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī iminā ekena ṭhānena pāsaṃso, imehi tīhi ṭhānehi gārayho. | 村長よ、この欲の享受者はこの一点で称賛され、これら三点で咎められるべきです。 |
| ‘‘Tatra, gāmaṇi, yvāyaṃ kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasenapi asāhasenapi, dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasenapi asāhasenapi attānaṃ sukheti pīṇeti, na saṃvibhajati, na puññāni karoti. | そのなかで、村長よ、この欲の享受者 —— 法によっても非法によっても、暴力的にも非暴力的にも財物を探し求め、法によっても非法によっても、暴力的にも非暴力的にも財物を探し求めてから、自己を楽しませ、満足させますが、分かちあわず、功徳をなさない者は、 |
| Ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī dvīhi ṭhānehi pāsaṃso, dvīhi ṭhānehi gārayho. | 村長よ、この欲の享受者は二点で称賛され、二点で咎められるべきです。 |
| Katamehi dvīhi ṭhānehi pāsaṃso? | どの二点で称賛されるべきか? |
| Dhammena bhoge pariyesati asāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṃso. | 『法によって非暴力的に財物を探し求める』、この第一の点で称賛されるべきです。 |
| Attānaṃ sukheti pīṇetīti, iminā dutiyena ṭhānena pāsaṃso. | 『自己を楽しませ、満足させる』、この第二の点で称賛されるべきです。 |
| Katamehi dvīhi ṭhānehi gārayho? | どの二点で咎められるべきか? |
| Adhammena bhoge pariyesati sāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. | 『非法によって暴力的に財物を探し求める』、この第一の点で咎められるべきです。 |
| Na saṃvibhajati, na puññāni karotīti, iminā dutiyena ṭhānena gārayho. | 『分かちあわず、功徳をなさない』、この第二の点で咎められるべきです。 |
| Ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī imehi dvīhi ṭhānehi pāsaṃso, imehi dvīhi ṭhānehi gārayho. | 村長よ、この欲の享受者はこれら二点で称賛され、これら二点で咎められるべきです。 |
| ‘‘Tatra, gāmaṇi, yvāyaṃ kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasenapi asāhasenapi, dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasenapi asāhasenapi attānaṃ sukheti pīṇeti saṃvibhajati puññāni karoti. | そのなかで、村長よ、この欲の享受者 —— 法によっても非法によっても、暴力的にも非暴力的にも財物を探し求め、法によっても非法によっても、暴力的にも非暴力的にも財物を探し求めてから、自己を楽しませ、満足させ、分かちあい、功徳をなす者は、 |
| Ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī tīhi ṭhānehi pāsaṃso, ekena ṭhānena gārayho. | 村長よ、この欲の享受者は三点で称賛され、一点で咎められるべきです。 |
| Katamehi tīhi ṭhānehi pāsaṃso? | どの三点で称賛されるべきか? |
| Dhammena bhoge pariyesati asāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṃso. | 『法によって非暴力的に財物を探し求める』、この第一の点で称賛されるべきです。 |
| Attānaṃ sukheti pīṇetīti, iminā dutiyena ṭhānena pāsaṃso. | 『自己を楽しませ、満足させる』、この第二の点で称賛されるべきです。 |
| Saṃvibhajati puññāni karotīti, iminā tatiyena ṭhānena pāsaṃso. | 『分かちあい、功徳をなす』、この第三の点で称賛されるべきです。 |
| Katamena ekena ṭhānena gārayho? | どの一点で咎められるべきか? |
| Adhammena bhoge pariyesati sāhasenāti, iminā ekena ṭhānena gārayho. | 『非法によって暴力的に財物を探し求める』、この一点で咎められるべきです。 |
| Ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī imehi tīhi ṭhānehi pāsaṃso, iminā ekena ṭhānena gārayho. | 村長よ、この欲の享受者はこれら三点で称賛され、この一点で咎められるべきです。 |
| ‘‘Tatra, gāmaṇi, yvāyaṃ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena, na attānaṃ sukheti, na pīṇeti, na saṃvibhajati, na puññāni karoti. | そのなかで、村長よ、この欲の享受者 —— 法によって非暴力的に財物を探し求め、法によって非暴力的に財物を探し求めてから、自己を楽しませず、満足させず、分かちあわず、功徳をなさない者は、 |
| Ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī ekena ṭhānena pāsaṃso, dvīhi ṭhānehi gārayho. | 村長よ、この欲の享受者は一点で称賛され、二点で咎められるべきです。 |
| Katamena ekena ṭhānena pāsaṃso? | どの一点で称賛されるべきか? |
| Dhammena bhoge pariyesati asāhasenāti, iminā ekena ṭhānena pāsaṃso. | 『法によって非暴力的に財物を探し求める』、この一点で称賛されるべきです。 |
| Katamehi dvīhi ṭhānehi gārayho? | どの二点で咎められるべきか? |
| Na attānaṃ sukheti, na pīṇetīti, iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. | 『自己を楽しませず、満足させない』、この第一の点で咎められるべきです。 |
| Na saṃvibhajati, na puññāni karotīti, iminā dutiyena ṭhānena gārayho. | 『分かちあわず、功徳をなさない』、この第二の点で咎められるべきです。 |
| Ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī iminā ekena ṭhānena pāsaṃso, imehi dvīhi ṭhānehi gārayho. | 村長よ、この欲の享受者はこの一点で称賛され、これら二点で咎められるべきです。 |
| ‘‘Tatra, gāmaṇi, yvāyaṃ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṃ sukheti pīṇeti, na saṃvibhajati, na puññāni karoti. | そのなかで、村長よ、この欲の享受者 —— 法によって非暴力的に財物を探し求め、法によって非暴力的に財物を探し求めてから、自己を楽しませ、満足させますが、分かちあわず、功徳をなさない者は、 |
| Ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī dvīhi ṭhānehi pāsaṃso, ekena ṭhānena gārayho. | 村長よ、この欲の享受者は二点で称賛され、一点で咎められるべきです。 |
| Katamehi dvīhi ṭhānehi pāsaṃso? | どの二点で称賛されるべきか? |
| Dhammena bhoge pariyesati asāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṃso. | 『法によって非暴力的に財物を探し求める』、この第一の点で称賛されるべきです。 |
| Attānaṃ sukheti pīṇetīti, iminā dutiyena ṭhānena pāsaṃso. | 『自己を楽しませ、満足させる』、この第二の点で称賛されるべきです。 |
| Katamena ekena ṭhānena gārayho? | どの一点で咎められるべきか? |
| Na saṃvibhajati, na puññāni karotīti, iminā ekena ṭhānena gārayho. | 『分かちあわず、功徳をなさない』、この一点で咎められるべきです。 |
| Ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī imehi dvīhi ṭhānehi pāsaṃso, iminā ekena ṭhānena gārayho. | 村長よ、この欲の享受者はこれら二点で称賛され、この一点で咎められるべきです。 |
| ‘‘Tatra, gāmaṇi, yvāyaṃ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṃ sukheti pīṇeti saṃvibhajati puññāni karoti, te ca bhoge gadhito mucchito ajjhopanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjati. | そのなかで、村長よ、この欲の享受者 —— 法によって非暴力的に財物を探し求め、法によって非暴力的に財物を探し求めてから、自己を楽しませ、満足させ、分かちあい、功徳をなすが、しかしそれらの財物に繋がれ、夢中になり、取り込まれ、危難を見ない、出離の智慧なき者として享受する者は、 |
| Ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī tīhi ṭhānehi pāsaṃso, ekena ṭhānena gārayho. | 村長よ、この欲の享受者は三点で称賛され、一点で咎められるべきです。 |
| Katamehi tīhi ṭhānehi pāsaṃso? | どの三点で称賛されるべきか? |
| Dhammena bhoge pariyesati asāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṃso. | 『法によって非暴力的に財物を探し求める』、この第一の点で称賛されるべきです。 |
| Attānaṃ sukheti pīṇetīti, iminā dutiyena ṭhānena pāsaṃso. | 『自己を楽しませ、満足させる』、この第二の点で称賛されるべきです。 |
| Saṃvibhajati puññāni karotīti, iminā tatiyena ṭhānena pāsaṃso. | 『分かちあい、功徳をなす』、この第三の点で称賛されるべきです。 |
| Katamena ekena ṭhānena gārayho? | どの一点で咎められるべきか? |
| Te ca bhoge gadhito mucchito ajjhopanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjatīti, iminā ekena ṭhānena gārayho. | 『それらの財物に繋がれ、夢中になり、取り込まれ、危難を見ない、出離の智慧なき者として享受する』、この一点で咎められるべきです。 |
| Ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī imehi tīhi ṭhānehi pāsaṃso, iminā ekena ṭhānena gārayho. | 村長よ、この欲の享受者はこれら三点で称賛され、この一点で咎められるべきです。 |
| ‘‘Tatra, gāmaṇi, yvāyaṃ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṃ sukheti pīṇeti saṃvibhajati puññāni karoti. | そのなかで、村長よ、この欲の享受者 —— 法によって非暴力的に財物を探し求め、法によって非暴力的に財物を探し求めてから、自己を楽しませ、満足させますが、分かちあい、功徳をなし、 |
| Te ca bhoge agadhito amucchito anajjhopanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. | そして、それらの財物に繋がれず、夢中にならず、取り込まれず、危難を見る、出離の智慧者として享受する者は、 |
| Ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī catūhi ṭhānehi pāsaṃso. | 村長よ、この欲の享受者は四点で称賛されるべきです。 |
| Katamehi catūhi ṭhānehi pāsaṃso? | どの四点で称賛されるべきか? |
| Dhammena bhoge pariyesati asāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṃso. | 『法によって非暴力的に財物を探し求める』、この第一の点で称賛されるべきです。 |
| Attānaṃ sukheti pīṇetīti, iminā dutiyena ṭhānena pāsaṃso. | 『自己を楽しませ、満足させる』、この第二の点で称賛されるべきです。 |
| Saṃvibhajati puññāni karotīti, iminā tatiyena ṭhānena pāsaṃso. | 『分かちあい、功徳をなす』、この第三の点で称賛されるべきです。 |
| Te ca bhoge agadhito amucchito anajjhopanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjatīti, iminā catutthena ṭhānena pāsaṃso. | 『そして、それらの財物に繋がれず、夢中にならず、取り込まれず、危難を見る、出離の智慧者として享受する』、この第四の点で称賛されるべきです。 |
| Ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī imehi catūhi ṭhānehi pāsaṃso. | 村長よ、この欲の享受者はこれら四点で称賛されるべきです。 |
| ‘‘Tayome, gāmaṇi, tapassino lūkhajīvino santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. | 村長よ、世間には三種の粗末に生きる苦行者がいるのが、私には見えます。 |
| Katame tayo? | いかなる三つか? |
| Idha, gāmaṇi, ekacco tapassī lūkhajīvī saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti . | 村長よ、ここに、ある粗末に生きる苦行者は、信によって俗家から家なき者へと出家しました。 |
| ‘appeva nāma kusalaṃ dhammaṃ adhigaccheyyaṃ, appeva nāma uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ sacchikareyya’nti. | 『きっと善法を会得できるだろう。きっと人法を超えた聖者にふさわしい卓越した智見を実証できるだろう』と。 |
| So attānaṃ ātāpeti paritāpeti, kusalañca dhammaṃ nādhigacchati, uttari ca manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ na sacchikaroti. | 彼は自己を責め苦しめても、善法を会得せず、人法を超えた聖者にふさわしい卓越した智見も実証しません。 |
| ‘‘Idha pana, gāmaṇi, ekacco tapassī lūkhajīvī saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti . | また村長よ、ここに、ある粗末に生きる苦行者は、信によって俗家から家なき者へと出家しました。 |
| ‘appeva nāma kusalaṃ dhammaṃ adhigaccheyyaṃ, appeva nāma uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ sacchikareyya’nti. | 『きっと善法を会得できるだろう。きっと人法を超えた聖者にふさわしい卓越した智見を実証できるだろう』と。 |
| So attānaṃ ātāpeti paritāpeti, kusalañhi kho dhammaṃ adhigacchati, uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ na sacchikaroti. | 彼は自己を責め苦しめ、たしかに善法を会得しますが、人法を超えた聖者にふさわしい卓越した智見を実証しません。 |
| ‘‘Idha pana, gāmaṇi, ekacco tapassī lūkhajīvī saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti . | また村長よ、ここに、ある粗末に生きる苦行者は、信によって俗家から家なき者へと出家しました。 |
| ‘appeva nāma kusalaṃ dhammaṃ adhigaccheyyaṃ, appeva nāma uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ sacchikareyya’nti. | 『きっと善法を会得できるだろう。きっと人法を超えた聖者にふさわしい卓越した智見を実証できるだろう』と。 |
| So attānaṃ ātāpeti paritāpeti, kusalañca dhammaṃ adhigacchati, uttari ca manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ sacchikaroti. | 彼は自己を責め苦しめ、そして善法を会得し、人法を超えた聖者にふさわしい卓越した智見も実証します。 |
| ‘‘Tatra, gāmaṇi, yvāyaṃ tapassī lūkhajīvī attānaṃ ātāpeti paritāpeti, kusalañca dhammaṃ nādhigacchati, uttari ca manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ na sacchikaroti. | そのなかで、村長よ、この粗末に生きる苦行者 —— 自己を責め苦しめても、善法を会得せず、人法を超えた聖者にふさわしい卓越した智見も実証しない者は、 |
| Ayaṃ, gāmaṇi, tapassī lūkhajīvī tīhi ṭhānehi gārayho. | 村長よ、この粗末に生きる苦行者は三点で咎められるべきです。 |
| Katamehi tīhi ṭhānehi gārayho? | どの三点で咎められるべきか? |
| Attānaṃ ātāpeti paritāpetīti, iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. | 『自己を責め苦しめる』、この第一の点で咎められるべきです。 |
| Kusalañca dhammaṃ nādhigacchatīti, iminā dutiyena ṭhānena gārayho. | 『善法を会得しない』、この第二の点で咎められるべきです。 |
| Uttari ca manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ na sacchikarotīti, iminā tatiyena ṭhānena gārayho. | 『人法を超えた聖者にふさわしい卓越した智見も実証しない』、この第三の点で咎められるべきです。 |
| Ayaṃ, gāmaṇi, tapassī lūkhajīvī, imehi tīhi ṭhānehi gārayho. | 村長よ、この粗末に生きる苦行者はこれら三点で咎められるべきです。 |
| ‘‘Tatra, gāmaṇi, yvāyaṃ tapassī lūkhajīvī attānaṃ ātāpeti paritāpeti, kusalañhi kho dhammaṃ adhigacchati, uttari ca manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ na sacchikaroti. | そのなかで、村長よ、この粗末に生きる苦行者 —— 自己を責め苦しめ、たしかに善法を会得しますが、人法を超えた聖者にふさわしい卓越した智見を実証しない者は、 |
| Ayaṃ, gāmaṇi, tapassī lūkhajīvī dvīhi ṭhānehi gārayho, ekena ṭhānena pāsaṃso. | 村長よ、この粗末に生きる苦行者は二点で咎められ、一点で称賛されるべきです。 |
| Katamehi dvīhi ṭhānehi gārayho? | どの二点で咎められるべきか? |
| Attānaṃ ātāpeti paritāpetīti, iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. | 『自己を責め苦しめる』、この第一の点で咎められるべきです。 |
| Uttari ca manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ na sacchikarotīti, iminā dutiyena ṭhānena gārayho. | 『人法を超えた聖者にふさわしい卓越した智見も実証しない』、この第二の点で咎められるべきです。 |
| Katamena ekena ṭhānena pāsaṃso? | どの一点で称賛されるべきか? |
| Kusalañhi kho dhammaṃ adhigacchatīti, iminā ekena ṭhānena pāsaṃso. | 『たしかに善法を会得する』、この一点で称賛されるべきです。 |
| Ayaṃ, gāmaṇi, tapassī lūkhajīvī imehi dvīhi ṭhānehi gārayho, iminā ekena ṭhānena pāsaṃso. | 村長よ、この粗末に生きる苦行者はこれら二点で咎められ、この一点で称賛されるべきです。 |
| ‘‘Tatra, gāmaṇi, yvāyaṃ tapassī lūkhajīvī attānaṃ ātāpeti paritāpeti, kusalañca dhammaṃ adhigacchati, uttari ca manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ sacchikaroti. | そのなかで、村長よ、この粗末に生きる苦行者 —— 自己を責め苦しめ、そして善法を会得し、人法を超えた聖者にふさわしい卓越した智見も実証する者は、 |
| Ayaṃ, gāmaṇi, tapassī lūkhajīvī ekena ṭhānena gārayho, dvīhi ṭhānehi pāsaṃso. | 村長よ、この粗末に生きる苦行者は一点で咎められ、二点で称賛されるべきです。 |
| Katamena ekena ṭhānena gārayho? | どの一点で咎められるべきか? |
| Attānaṃ ātāpeti paritāpetīti, iminā ekena ṭhānena gārayho. | 『自己を責め苦しめる』、この一点で咎められるべきです。 |
| Katamehi dvīhi ṭhānehi pāsaṃso? | どの二点で称賛されるべきか? |
| Kusalañca dhammaṃ adhigacchatīti, iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṃso. | 『そして善法を会得する』、この第一の点で称賛されるべきです。 |
| Uttari ca manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ sacchikarotīti, iminā dutiyena ṭhānena pāsaṃso. | 『人法を超えた聖者にふさわしい卓越した智見を実証する』、この第二の点で称賛されるべきです。 |
| Ayaṃ, gāmaṇi, tapassī lūkhajīvī iminā ekena ṭhānena gārayho, imehi dvīhi ṭhānehi pāsaṃso. | 村長よ、この粗末に生きる苦行者はこの一点で咎められ、これら二点で称賛されるべきです。 |
| ‘‘Tisso imā, gāmaṇi, sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṃ veditabbā viññūhi. | 村長よ、これら三種の消尽があります。それらは、現に見られ、非時間的な、来て見よと、導くもので、識者たち各自で知られるべきものです。 |
| Katamā tisso? | いかなる三種か? |
| Yaṃ ratto rāgādhikaraṇaṃ attabyābādhāyapi ceteti, parabyābādhāyapi ceteti, ubhayabyābādhāyapi ceteti. | 貪ある者は貪を理由として、自己の加害も意図し、他者の加害も意図し、双方の加害も意図します。 |
| Rāge pahīne nevattabyābādhāya ceteti, na parabyābādhāya ceteti, na ubhayabyābādhāya ceteti. | 貪が捨て去られているとき、自己の加害も意図せず、他者の加害も意図せず、双方の加害も意図しません。 |
| Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṃ veditabbā viññūhi. | (この)消尽は、現に見られ、非時間的な、来て見よと、導くもので、識者たち各自で知られるべきものです。 |
| Yaṃ duṭṭho dosādhikaraṇaṃ attabyābādhāyapi ceteti, parabyābādhāyapi ceteti, ubhayabyābādhāyapi ceteti. | 瞋ある者は瞋を理由として、自己の加害も意図し、他者の加害も意図し、双方の加害も意図します。 |
| Dose pahīne nevattabyābādhāya ceteti, na parabyābādhāya ceteti, na ubhayabyābādhāya ceteti. | 瞋が捨て去られているとき、自己の加害も意図せず、他者の加害も意図せず、双方の加害も意図しません。 |
| Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṃ veditabbā viññūhi. | (この)消尽は、現に見られ、非時間的な、来て見よと、導くもので、識者たち各自で知られるべきものです。 |
| Yaṃ mūḷho mohādhikaraṇaṃ attabyābādhāyapi ceteti, parabyābādhāyapi ceteti, ubhayabyābādhāyapi ceteti. | 痴ある者は痴を理由として、自己の加害も意図し、他者の加害も意図し、双方の加害も意図します。 |
| Mohe pahīne nevattabyābādhāya ceteti, na parabyābādhāya ceteti, na ubhayabyābādhāya ceteti. | 痴が捨て去られているとき、自己の加害も意図せず、他者の加害も意図せず、双方の加害も意図しません。 |
| Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṃ veditabbā viññūhi. | (この)消尽は、現に見られ、非時間的な、来て見よと、導くもので、識者たち各自で知られるべきものです。 |
| Imā kho, gāmaṇi, tisso sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṃ veditabbā viññūhī’’ti. | 村長よ、これらが三種の消尽です。それらは、現に見られ、非時間的な、来て見よと、導くもので、識者たち各自で知られるべきものです。 |
| Evaṃ vutte, rāsiyo gāmaṇi bhagavantaṃ etadavoca . | このように説かれたとき、ラーシヤ村長は世尊にこう言った。 |
| ‘‘abhikkantaṃ, bhante…pe… | 「尊者よ、素晴らしい。 …中略… |
| upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti. | 世尊は私を、今日から命ある限り、帰依した優婆塞として保持されますように」と。 |
sn42.12.txt · 最終更新: by h1roemon
