| parijānati | pariññāta | pariññā |
| 遍知する | 遍知された | 遍知 |
暁了する, 遍知する
knows for certain; comprehends; knows accurately
pari:あまねく、完全に + jānati:知る(ñā) → 徹底的に知る、あまねく知る
とりあえず表記の訳語で統一しますが、”徹知”、”究知”も候補となります。
| Katamā ca, bhikkhave, pariññā? | それでは比丘たちよ、遍知とは何か? |
| Rāgakkhayo, dosakkhayo, mohakkhayo . | 貪の尽滅、瞋の尽滅、痴の尽滅。 |
| ayaṃ vuccati, bhikkhave, pariññā. | 比丘たちよ、これが遍知と呼ばれます。 |
sn12.13とsn12.29を比較してみるとpajānati:了知と同義に使われる場合もあります。
| ‘‘Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṃ pajānanti, jarāmaraṇasamudayaṃ pajānanti, | しかし比丘たちよ、沙門、婆羅門の誰であれ、老死を了知し、老死の集起を了知し、 |
| jarāmaraṇanirodhaṃ pajānanti, jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti; | 老死の滅を了知し、老死の滅に至る行道を了知し、 |
| ‘‘Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṃ parijānanti, jarāmaraṇasamudayaṃ parijānanti, jarāmaraṇanirodhaṃ parijānanti, jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ parijānanti, jātiṃ parijānanti…pe… | しかし比丘たちよ、沙門、婆羅門の誰であれ、老死を遍知し、老死の集起を遍知し、老死の滅を遍知し、老死の滅に至る行道を遍知し、生を遍知し、 …中略… |
類語 abhijānāti:証知する、 ājānāti:了知する、 sacchikaroti:実証する
| Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ pariññāya ime cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā’’ti. | 比丘たちよ、これら三種の受の遍知のためにこれら四つの念処は修養されるべきです」と。 |
| ‘‘Kimatthiyaṃ, āvuso sāriputta, samaṇe gotame brahmacariyaṃ vussatī’’ti? | 「友サーリプッタよ、何のために沙門ゴータマのもとで梵行は修されるのですか?」と。 |
| ‘‘Dukkhassa kho, āvuso, pariññatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’’ti. | 「友よ、苦の遍知のために世尊のもとで梵行は修されます」と。 |
| Cakkhuṃ, bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. | 比丘たちよ、眼を証知せず、遍知せず、離貪せず、断じないならば苦の尽滅は不可能です。 |
| Ayaṃ kho, bhikkhave, sabbaṃ abhiññā pariññā pahānāya dhammo’’ti. | 比丘たちよ、これが一切を証知して遍知して断じるための法です」と。 |
| Kabaḷīkāre, bhikkhave, āhāre pariññāte pañcakāmaguṇiko rāgo pariññāto hoti. | 比丘たちよ、段食が遍知されたとき、五欲である貪が遍知されます。 |
| ‘‘Pariññeyye ca, bhikkhave, dhamme desessāmi pariññañca. | 比丘たちよ、遍知されるべき諸法と、遍知を示します。 |
| viññāṇaṃ parijānaṃ parimuccati rūpamhā, parimuccati vedanā, parimuccati saññāya, parimuccati saṅkhārehi, parimuccati viññāṇamhā, parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimuccati dukkhasmāti vadāmī’’ti. | 識を遍知するゆえに、色から解放され、受から解放され、想から解放され、行から解放され、識から解放され、生、老死、悲、悲嘆、苦、憂、悩から解放され、苦から解放されると私は説きます」と。 |
| ‘‘Pañcakkhandhe pariññāya, satta saddhammagocarā; | 五蘊を遍知して 七正法が行処である者たち |
| Pasaṃsiyā sappurisā, puttā buddhassa orasā. | 称賛されるべき善人 仏陀の跡継ぎ、息子たちは |
| ‘‘Sattaratanasampannā, tīsu sikkhāsu sikkhitā; | 七宝を具え 三学について学び |
| Anuvicaranti mahāvīrā, pahīnabhayabheravā. | 恐怖と怖れが断じられた大英雄たちは巡り歩く |
| Katamo ca, rādha, pariññātāvī puggalo? | それではラーダよ、遍知ある者とは何か? |
| ‘Arahā’tissa vacanīyaṃ. | それは『阿羅漢』と言われるべきです。 |
| ‘‘Sabbaṃ, bhikkhave, abhiññāpariññeyyaṃ…pe…. | 「比丘たちよ、一切は証知して遍知されるべきです。 …中略… |
| ‘‘Sabbupādānapariññāya vo, bhikkhave, dhammaṃ desessāmi. | 「比丘たちよ、君たちに一切の取の遍知のための法を示します。 |
| ‘dukkhassa kho, āvuso, pariññatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’ti. | 『友よ、苦の遍知のために世尊のもとで梵行は修されます』と。 |
| Viññāṇe, bhikkhave, āhāre pariññāte nāmarūpaṃ pariññātaṃ hoti, nāmarūpe pariññāte ariyasāvakassa natthi kiñci uttarikaraṇīyanti vadāmī’’ti. | 比丘たちよ、識食が遍知されたとき、名色が遍知されます。名色が遍知されたとき、聖弟子のさらになすべきことは何もないと、私は説きます」と。 |
| ‘‘Yato ca bhikkhu ātāpī, sampajaññaṃ na riñcati; | そして熱意ある比丘が正知を空虚にしないならば |
| Tato so vedanā sabbā, parijānāti paṇḍito. | その賢者は一切の受を遍知する |
| Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. | 比丘たちよ、これら三種の受の遍知のために八支聖道は修養されるべきです。 |
| Tassa kāye kāyānupassino viharato kāyo pariññāto hoti. | 彼が身において身を随観しつつ住するとき、身は遍知されています。 |
| Kāyassa pariññātattā amataṃ sacchikataṃ hoti. | 身の遍知ゆえに、不死が実証されます。 |