ユーザ用ツール

サイト用ツール


mula
mūla
根元根本


日本語だとindriya:と訳語が同じなので、混同しないように注意が必要です。


‘‘Seyyathāpi, āvuso, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva, mūlaṃ atikkammeva, khandhaṃ sākhāpalāse sāraṃ pariyesitabbaṃ maññeyya; 「友よ、たとえば芯材を求め芯材を探し芯材探求をしている男が、芯材ある大樹が立っている根本通り過ぎ通り過ぎてから枝葉で芯材が探求されるはずと思うように、 
evaṃ sampadamidaṃ āyasmantānaṃ satthari sammukhībhūte taṃ bhagavantaṃ atisitvā amhe etamatthaṃ paṭipucchitabbaṃ maññatha [maññetha (pī. ka.)].  そのように尊者方には、師が目の前におられるこの好機に、その世尊を通り越して、この意味が私に問い返されるべきと思っています。 
出典: sn35.116
‘‘Ime kho, bhikkhu, pañcupādānakkhandhā chandamūlakā’’ti…pe…「比丘よ、これら五取蘊根本とします」と。 …中略…
出典: sn22.82
Mūlabījaṃ, khandhabījaṃ, aggabījaṃ, phalubījaṃ, bījabījaññeva pañcamaṃ. である種、である種、枝先である種、節である種、第五にまさに種子である種です。
出典: sn22.54
‘‘Aghañca, bhikkhave, desessāmi aghamūlañca.「比丘たちよ、君たちに悲痛と、悲痛を示します。
出典: sn22.31
‘‘Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavaṃpaṭisaraṇā.「尊者よ、我々のは世尊を根本とし、世尊を導き手とし、世尊を頼みとします。
出典: sn12.51
Kodhassa visamūlassa, madhuraggassa devate; 神霊よ 怒りという最高に甘い毒根の
Vadhaṃ ariyā pasaṃsanti, tañhi chetvā na socatī’’ti. 処刑聖者たちは推奨する それを断てばしまないから」と。
出典: sn1.71
Evañhi so, bhikkhave, mahārukkho ucchinnamūlo assa tālāvatthukato anabhāvaṃkato [anabhāvakato (sī.), anabhāvaṅgato (syā. kaṃ.)] āyatiṃ anuppādadhammo. こうして比丘たちよ、その大樹は断滅され、扇椰子の切り株のようにされ、非有にされ、将来に生起せざる性質となるでしょう。
出典: sn12.55
Seyyathāpi, bhikkhave, daṇḍo uparivehāsaṃ khitto sakimpi mūlena nipatati, sakimpi majjhena nipatati, sakimpi antena nipatati; たとえば比丘たちよ、上空に投げられた棒は、あるときは根本で落下し、あるときは中央で落下し、あるときは先端で落下します。
出典: sn15.9
Lābhasakkārasilokena abhibhūtassa pariyādiṇṇacittassa, bhikkhave, devadattassa kusalamūlaṃ samucchedamagamā. 比丘たちよ、利得、恭敬、名誉により打ち負かされ、取り尽くされたデーヴァダッタの断絶に至りました。
出典: sn17.32
‘‘seyyathāpi, bhikkhave, kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭasamosaraṇā kūṭasamugghātā sabbā tā samugghātaṃ gacchanti;「たとえば比丘たちよ、尖塔家屋のどの垂木であれ、それらはすべて尖頂に至り、尖頂で合流します。尖頂の撤去により、それらすべては撤去に至ります。
evameva kho, bhikkhave, ye keci akusalā dhammā sabbe te avijjāmūlakā avijjāsamosaraṇā avijjāsamugghātā, sabbe te samugghātaṃ gacchanti. まさにそのように比丘たちよ、不善諸法はどれであれ、それらすべては無明根本とし、無明で合流します。無明撤去により、それらすべては撤去に至ります。
出典: sn20.1
Samūlaṃ taṇhamabbuyha [taṇhamabbhuyha (pī. ka.)], nicchāto parinibbuto’’ti. ある渇愛を引き抜いて 飢渇なき者は般涅槃した」と。
出典: sn22.22
Katamañca, bhikkhave, aghamūlaṃ? それでは比丘たちよ、悲痛とは何か?
Yāyaṃ taṇhā ponobhavikā nandīrāgasahagatā [nandirāgasahagatā (sabbattha)] tatratatrābhinandinī; およそ喜びをともない、あらゆるところに歓喜を求める、再有へ導くこの渇愛
出典: sn22.31
Gaṇḍoti kho, bhikkhave, imassetaṃ cātumahābhūtikassa kāyassa adhivacanaṃ mātāpettikasambhavassa odanakummāsūpacayassa aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammassa. 比丘たちよ、『腫瘍』とは父母より生成し、飯と粥の積集によるもので、無常・腐食・摩耗・崩壊・破砕の性質を持つ、この四大種指示語です。
Gaṇḍamūlanti kho, bhikkhave, taṇhāyetaṃ adhivacanaṃ. 比丘たちよ、『腫瘍』とは渇愛指示語です。
出典: sn35.103
mula.txt · 最終更新: by h1roemon