sn7.13『提婆西多経』Devahitasuttaṃ

Sāvatthinidānaṃ. サーヴァッティーにちなむ話。
Tena kho pana samayena bhagavā vātehābādhiko hoti; さてその時、世尊は風病にかかられた。
āyasmā ca upavāṇo bhagavato upaṭṭhāko hoti. そしてウパヴァーナ尊者が世尊の随時であった。
Atha kho bhagavā āyasmantaṃ upavāṇaṃ āmantesi . さて世尊はウパヴァーナ尊者に呼びかけられた。
‘‘iṅgha me tvaṃ, upavāṇa, uṇhodakaṃ jānāhī’’ti.「さあウパヴァーナよ、君は私へのお湯を知って(探して)ください。1)」と。
‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā upavāṇo bhagavato paṭissutvā nivāsetvā pattacīvaramādāya yena devahitassa brāhmaṇassa nivesanaṃ tenupasaṅkami;「尊者よ、そのように」と、ウパヴァーナ尊者は世尊に応えて、着衣して、鉢と衣を持ってデーヴァヒタ婆羅門の住居に近づいた。
upasaṅkamitvā tuṇhībhūto ekamantaṃ aṭṭhāsi. 近づくと沈黙しながら一隅に立った。
Addasā kho devahito brāhmaṇo āyasmantaṃ upavāṇaṃ tuṇhībhūtaṃ ekamantaṃ ṭhitaṃ. デーヴァヒタ婆羅門は、沈黙して一隅に立ったウパヴァーナ尊者を見た。
Disvāna āyasmantaṃ upavāṇaṃ gāthāya ajjhabhāsi . 見て、ウパヴァーナ尊者に偈をもって語りかけた。
‘‘Tuṇhībhūto bhavaṃ tiṭṭhaṃ, muṇḍo saṅghāṭipāruto;沈黙した尊者が立っている 剃髪し重衣を着て
Kiṃ patthayāno kiṃ esaṃ, kiṃ nu yācitumāgato’’ti. いったい何を願い何を求めて 何を乞うためやって来たのか」と。
‘‘Arahaṃ sugato loke, vātehābādhiko muni;世間における阿羅漢善逝牟尼が風病にかかられた
Sace uṇhodakaṃ atthi, munino dehi brāhmaṇa. 婆羅門よ もしお湯があるなら 牟尼へ与えなさい
‘‘Pūjito pūjaneyyānaṃ, sakkareyyāna sakkato; 供養されるべき者たちにとって供養される方、恭敬されるべき者たちにとって恭敬される方
Apacito apaceyyānaṃ [apacineyyānaṃ (sī. syā. kaṃ.) ṭīkā oloketabbā], tassa icchāmi hātave’’ti. 敬われるべき者たちにとって敬われる方 彼のため運ぶことを私は望む」と。
Atha kho devahito brāhmaṇo uṇhodakassa kājaṃ purisena gāhāpetvā phāṇitassa ca puṭaṃ āyasmato upavāṇassa pādāsi. そこでデーヴァヒタ婆羅門はお湯の担ぎ棒を(使用)人に取らせ、また糖蜜の器をウパヴァーナ尊者へ与えた。
Atha kho āyasmā upavāṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; さてウパヴァーナ尊者は世尊のもとに近づいた。
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ uṇhodakena nhāpetvā [nahāpetvā (sī. pī.)] uṇhodakena phāṇitaṃ āloletvā bhagavato pādāsi. 世尊に近づくと、お湯で沐浴して頂き、お湯と糖蜜をかき交ぜて世尊へ差し上げた。
Atha kho bhagavato ābādho paṭippassambhi. すると世尊の患い鎮静した。
Atha kho devahito brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; さてデーヴァヒタ婆羅門は、世尊のもとに近づいた。
upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. 近づいて世尊と挨拶を交わした。
Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. 喜ばしい挨拶の話を交わしてから一隅に座った。
Ekamantaṃ nisinno kho devahito brāhmaṇo bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi . 一隅に座ったデーヴァヒタ婆羅門は、世尊に偈をもって語りかけた。
‘‘Kattha dajjā deyyadhammaṃ, kattha dinnaṃ mahapphalaṃ;「どこへ供物を与えるべきで どこへの施与大果があるのか
Kathañhi yajamānassa, kathaṃ ijjhati dakkhiṇā’’ti. どのように供犠するならば どのように供養が成功するのか」と。
‘‘Pubbenivāsaṃ yo vedī, saggāpāyañca passati;「過去の暮らしを知る者 天と苦界を見る者
Atho jātikkhayaṃ patto, abhiññāvosito muni. そして尽滅を得た者は2) 証知して完成した牟尼となる
‘‘Ettha dajjā deyyadhammaṃ, ettha dinnaṃ mahapphalaṃ; ここに供物を与えるべし ここでの施与大果がある
Evañhi yajamānassa, evaṃ ijjhati dakkhiṇā’’ti. そのように供犠するならば そのように供養が成功する」と。
Evaṃ vutte, devahito brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca . このように説かれたとき、デーヴァヒタ婆羅門は世尊にこう言った。
‘‘abhikkantaṃ bho gotama…pe…「ゴータマ尊者よ、素晴らしい。 …中略…
upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti. ゴータマ尊者は私を、今日から命ある限り、帰依した優婆塞として保持されますように」と。

3)

1)
戒律に違反しないための婉曲表現。