sn9.14『香盗経』Gandhatthenasuttaṃ

Ekaṃ samayaṃ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiṃ vanasaṇḍe. ある時、とある比丘がコーサラ国のとある森林に住していた。
Tena kho pana samayena so bhikkhu pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto pokkharaṇiṃ ogāhetvā padumaṃ upasiṅghati. さてその時、その比丘は食後に鉢食から退いて、蓮池に浸かって蓮のにおいを嗅いだ。
Atha kho yā tasmiṃ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taṃ bhikkhuṃ saṃvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; すると、その森林に宿る神霊はその比丘へ憐れみ利益させよう、その比丘を奮起させたいと、その比丘に近づいた。
upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ gāthāya ajjhabhāsi . 近づくとその比丘に偈をもって語りかけた。
‘‘Yametaṃ vārijaṃ pupphaṃ, adinnaṃ upasiṅghasi;「与えられざるこの蓮の花のにおいを嗅ぐこと
Ekaṅgametaṃ theyyānaṃ, gandhatthenosi mārisā’’ti. 友よ それは盗みの一種で 君は香り泥棒である」と。
‘‘Na harāmi na bhañjāmi, ārā siṅghāmi vārijaṃ;「私は持ち去らず破壊せず 離れて蓮を嗅ぐ(のみ)
Atha kena nu vaṇṇena, gandhatthenoti vuccati. そのときに何の理由により 香り泥棒と言われるのか
‘‘Yvāyaṃ bhisāni khanati, puṇḍarīkāni bhañjati; この 蓮を掘り白蓮を壊すような
Evaṃ ākiṇṇakammanto, kasmā eso na vuccatī’’ti. このように卑しい作業者 なぜこの者は(香り泥棒と)言われないのか」と。
‘‘Ākiṇṇaluddo puriso, dhāticelaṃva makkhito;「よごれた乳児衣のような 卑しい残虐な者
Tasmiṃ me vacanaṃ natthi, tvañcārahāmi vattave. 彼について私の言葉はないが 君に言うのはふさわしい
‘‘Anaṅgaṇassa posassa, niccaṃ sucigavesino; 常に浄らかさを求める 汚点なき人にとって
Vālaggamattaṃ pāpassa, abbhāmattaṃva khāyatī’’ti. 毛先ほどのでも 黒雲のように見える」と。
‘‘Addhā maṃ yakkha jānāsi, atho me anukampasi;ヤッカよ 君はたしかに私を知り そして私を憐れ
Punapi yakkha vajjāsi, yadā passasi edisa’’nti. ヤッカよ また再びこんなことを見たとき 言ってほしい」と。
‘‘Neva taṃ upajīvāma, napi te bhatakāmhase;「我々は君に支えられて生きておらず 君の使用人でもない
Tvameva bhikkhu jāneyya, yena gaccheyya suggati’’nti. 比丘よ それによって善趣に進むような(道を)ただ君は知りなさい」と。
Atha kho so bhikkhu tāya devatāya saṃvejito saṃvegamāpādīti. さて、その神霊により畏怖させられたその比丘は奮起に至ったという。