sn56.131[SNv,477]『餓鬼天餓鬼境域経』(がきてんがききょういききょう、 Pettidevapettivisayasuttaṃ、ペッティデーヴァペッティヴィサヤ・スッタ)
… 中略 … まさにそのように比丘たちよ、餓鬼境域から死没して神々に再生するような衆生はごくわずかである。
そして餓鬼境域から死没して餓鬼境域に再生するような衆生のほうがずっと多い。
それはなぜか?
比丘たちよ四つの聖諦の見なきことから。
四とは何か?
苦の聖諦の、苦の集起の聖諦の、苦の滅の聖諦の、苦の滅に至る行道の聖諦の(見なきから)
それゆえ、ここで比丘たちよ、『これは苦である』と専念され、『これは苦の集起である』と専念され、『これは苦の滅である』と専念され、『これは苦の滅に至る行道である』と専念されるべきである」と。
世尊はこう言われた。
意に適った彼ら比丘たちは、世尊の所説に歓喜したという。
…Pe… ‘‘evameva kho, bhikkhave, appakā te sattā ye pettivisayā cutā devesu paccājāyanti;
atha kho eteva bahutarā sattā ye pettivisayā cutā pettivisaye paccājāyanti.
Taṃ kissa hetu?
Adiṭṭhattā bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ.
Katamesaṃ catunnaṃ?
Dukkhassa ariyasaccassa, dukkhasamudayassa ariyasaccassa, dukkhanirodhassa ariyasaccassa, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa’’.
‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti yogo karaṇīyo, ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti.
Idamavoca bhagavā.
Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
