私はこのように聞いた。1)
ある時、世尊はサーヴァッティーのジェータ林のアナータピンディカ僧園に住されていた。
さて大工パンチャカンガがウダーイ尊者のもとに近づいた。
近づくとウダーイ尊者に礼拝して一隅に座った。
一隅に座った大工パンチャカンガは、ウダーイ尊者にこう言った。
「尊者ウダーイよ、いったいいくつの受が世尊により説かれていますか?」と。
「大工よ、三種の受が世尊により説かれている。
楽受、苦受、不苦不楽受である。
大工よ、この三種の受が世尊により説かれている」と。
そう言われて、大工パンチャカンガはウダーイ尊者にこう言った。
「尊者ウダーイよ、三種の受は世尊により説かれていません。
二種の受が世尊により説かれたのです。
楽受と苦受です。
尊者よ、この不苦不楽受。世尊はこれを優れて静まった楽(におけるもの)と説かれました」と。
ふたたびウダーイ尊者は、パンチャカンガ尊者にこう言った。
「居士よ、二種の受が世尊により説かれているのではない。
三種の受が世尊により説かれている。
楽受、苦受、不苦不楽受である。
大工よ、この三種の受が世尊により説かれている」と。
ふたたび、大工パンチャカンガはウダーイ尊者にこう言った。
「尊者ウダーイよ、三種の受は世尊により説かれていません。
二種の受が世尊により説かれたのです。
楽受と苦受です。
尊者よ、この不苦不楽受。世尊はこれを優れて静まった楽(におけるもの)と説かれました」と。
みたびウダーイ尊者は、パンチャカンガ尊者にこう言った。
「大工よ、二種の受が世尊により説かれているのではない。
三種の受が世尊により説かれている。
楽受、苦受、不苦不楽受である。
大工よ、この三種の受が世尊により説かれている」と。
みたび、大工パンチャカンガはウダーイ尊者にこう言った。
「尊者ウダーイよ、三種の受は世尊により説かれていません。二種の受が世尊により説かれたのです。
楽受と苦受です。
尊者よ、この不苦不楽受。世尊はこれを優れて静まった楽(におけるもの)と説かれました」と。
ウダーイ尊者は大工パンチャカンガを説得することができず、大工パンチャカンガもウダーイ尊者を説得することができなかった。
アーナンダ尊者は、ウダーイ尊者のパンチャカンガ大工とのこの対談を聞いた。
さてアーナンダ尊者は世尊のもとに近づいた。
近づくと世尊に礼拝して一隅に座った。
一隅に座ったアーナンダ尊者は、ウダーイ尊者のパンチャカンガ大工とあったかぎりの対談、そのすべてを世尊へ伝えた。
そう言われて、世尊はアーナンダ尊者にこう言われた。
「アーナンダよ、パンチャカンガ大工がウダーイの理に大いに随喜しなかったのは正しく、そしてアーナンダよ、ウダーイがパンチャカンガ大工の理に大いに随喜しなかったのも正しい。
アーナンダよ、理によって私は二種の受も説き、理によって私は三種の受も説き、理によって私は四つの受も説き、理によって私は五つの受も説き、理によって私は六つの受も説き、
理によって私は十八の受も説き、理によって私は三十六の受も説き、理によって私は百八の受も説く。
このようにアーナンダよ、理によって私は法を説く。
アーナンダよ、私によりこのように理によって説かれた法において、互いに善く説かれ善く語られたことに是認せず、賛同せず、共に随喜しない者たち。彼らにはこれが予期される。すなわち、
口論が生まれ、不和が生まれ、論争に陥って互いに口の槍により突き合いながら住するだろう。
このようにアーナンダよ、理によって、私は法を説く。
アーナンダよ、私によりこのように理によって説かれた法において、互いに善く説かれ善く語られたことに是認し、賛同し、共に随喜する者たち。彼らにはこれが予期される。すなわち、
和合し相喜び論争なく、乳と水のように互いに愛眼をもって共に見る者として住するだろう。
Evaṃ me sutaṃ .
ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
Atha kho pañcakaṅgo thapati yenāyasmā udāyī tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā āyasmantaṃ udāyiṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinno kho pañcakaṅgo thapati āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca .
‘‘kati nu kho, bhante udāyi, vedanā vuttā bhagavatā’’ti?
‘‘Tisso kho, thapati [gahapati (syā. kaṃ. pī.)], vedanā vuttā bhagavatā.
Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā .
imā kho, thapati, tisso vedanā vuttā bhagavatā’’ti.
Evaṃ vutte, pañcakaṅgo thapati āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca .
‘‘na kho, bhante udāyi, tisso vedanā vuttā bhagavatā;
dve vedanā vuttā bhagavatā .
sukhā vedanā, dukkhā vedanā.
Yāyaṃ, bhante, adukkhamasukhā vedanā santasmiṃ esā paṇīte sukhe vuttā bhagavatā’’ti.
Dutiyampi kho āyasmā udāyī pañcakaṅgaṃ thapatiṃ etadavoca .
‘‘na kho, gahapati, dve vedanā vuttā bhagavatā;
tisso vedanā vuttā bhagavatā.
Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā .
imā kho, thapati, tisso vedanā vuttā bhagavatā’’ti.
Dutiyampi kho pañcakaṅgo thapati āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca .
‘‘na kho, bhante udāyi, tisso vedanā vuttā bhagavatā;
dve vedanā vuttā bhagavatā .
sukhā vedanā, dukkhā vedanā.
Yāyaṃ, bhante, adukkhamasukhā vedanā santasmiṃ esā paṇīte sukhe vuttā bhagavatā’’ti.
Tatiyampi kho āyasmā udāyī pañcakaṅgaṃ thapatiṃ etadavoca .
‘‘na kho, thapati, dve vedanā vuttā bhagavatā;
tisso vedanā vuttā bhagavatā.
Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā .
imā kho, thapati, tisso vedanā vuttā bhagavatā’’ti.
Tatiyampi kho pañcakaṅgo thapati āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca .
‘‘na kho, bhante udāyi, tisso vedanā vuttā bhagavatā, dve vedanā vuttā bhagavatā .
sukhā vedanā, dukkhā vedanā.
Yāyaṃ, bhante, adukkhamasukhā vedanā santasmiṃ esā paṇīte sukhe vuttā bhagavatā’’ti.
Neva kho sakkhi āyasmā udāyī pañcakaṅgaṃ thapatiṃ saññāpetuṃ na panāsakkhi pañcakaṅgo thapati āyasmantaṃ udāyiṃ saññāpetuṃ.
Assosi kho āyasmā ānando āyasmato udāyissa pañcakaṅgena thapatinā saddhiṃ imaṃ kathāsallāpaṃ.
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando yāvatako ahosi āyasmato udāyissa pañcakaṅgena thapatinā saddhiṃ kathāsallāpo taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi.
Evaṃ vutte, bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca .
‘‘santaññeva kho, ānanda, pariyāyaṃ pañcakaṅgo thapati udāyissa nābbhanumodi, santaññeva ca pana pariyāyaṃ udāyī pañcakaṅgassa thapatissa nābbhanumodi.
Dvepānanda, vedanā vuttā mayā pariyāyena, tissopi vedanā vuttā mayā pariyāyena, pañcapi vedanā vuttā mayā pariyāyena, chapi vedanā vuttā mayā pariyāyena,
aṭṭhārasapi vedanā vuttā mayā pariyāyena, chattiṃsapi vedanā vuttā mayā pariyāyena, aṭṭhasatampi vedanā vuttā mayā pariyāyena.
Evaṃ pariyāyadesito kho, ānanda, mayā dhammo.
Evaṃ pariyāyadesite kho, ānanda, mayā dhamme ye aññamaññassa subhāsitaṃ sulapitaṃ na samanujānissanti na samanumaññissanti na samanumodissanti tesametaṃ pāṭikaṅkhaṃ .
bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharissanti.
Evaṃ pariyāyadesito kho, ānanda, mayā dhammo.
Evaṃ pariyāyadesite kho, ānanda, mayā dhamme ye aññamaññassa subhāsitaṃ sulapitaṃ samanujānissanti samanumaññissanti samanumodissanti tesametaṃ pāṭikaṅkhaṃ .
samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharissanti’’.