sn40.7『無所有処問経』Ākiñcaññāyatanapañhāsuttaṃ

‘‘‘Ākiñcaññāyatanaṃ, ākiñcaññāyatana’nti vuccati.「『無所有処無所有処』と言われる。
Katamaṃ nu kho ākiñcaññāyatananti? いったい無所有処とは何か?』と。
Tassa mayhaṃ, āvuso, etadahosi . 友よ、そのとき私に、この(思い)がありました。
‘idha bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. ここに比丘はあまねく識無辺処超越して『何もない』という無所有処成就して住します。
Idaṃ vuccati ākiñcaññāyatana’nti. これが無所有処と呼ばれる』と。
So khvāhaṃ, āvuso, sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharāmi. 友よ、そして私はあまねく識無辺処超越して『何もない』という無所有処成就して住しました。
Tassa mayhaṃ, āvuso, iminā vihārena viharato viññāṇañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. 友よ、そのとき、この住法に住している私に、識無辺処をともなった作意が沸き起こりました。
‘‘Atha kho maṃ, āvuso, bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca . すると友よ、世尊が神変により私に近づきこう言われました。
‘moggallāna, moggallāna!『モッガッラーナよ、モッガッラーナよ
Mā, brāhmaṇa, ākiñcaññāyatanaṃ pamādo, ākiñcaññāyatane cittaṃ saṇṭhapehi, ākiñcaññāyatane cittaṃ ekodiṃ karohi, ākiñcaññāyatane cittaṃ samādahā’ti. 婆羅門よ、無所有処放逸となるなかれ。無所有処住立させよ。無所有処統一をなせ。無所有処定めよ』と。
So khvāhaṃ, āvuso, aparena samayena sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja vihāsiṃ. 友よ、その私は後になって、あまねく識無辺処超越して『何もない』という無所有処成就して住しました。
Yañhi taṃ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya…pe… 友よ、もし語る者がそれを、 …中略…
mahābhiññataṃ patto’’ti. 大神通性を得た』」と。