sn40.9『無相問経』Animittapañhāsuttaṃ

‘‘‘Animitto cetosamādhi, animitto cetosamādhī’ti vuccati.「『無相心定無相心定』と言われる。
Katamo nu kho animitto cetosamādhīti? いったい無相心定とは何か?』と。
Tassa mayhaṃ, āvuso, etadahosi . 友よ、そのとき私に、この(思い)がありました。
‘idha bhikkhu sabbanimittānaṃ amanasikārā animittaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati.『ここに比丘は、一切特相の不作意により無相心定成就して住する。
Ayaṃ vuccati animitto cetosamādhī’ti. これが無相心定と呼ばれる』と。
So khvāhaṃ, āvuso, sabbanimittānaṃ amanasikārā animittaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharāmi. 友よ、そして私は一切特相の不作意により無相心定成就して住していました。
Tassa mayhaṃ, āvuso, iminā vihārena viharato nimittānusāri viññāṇaṃ hoti. 友よ、そのとき、この住法に住している私に、特相に随行するがありました。
‘‘Atha kho maṃ, āvuso, bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca . すると友よ、世尊が神変により私に近づきこう言われました。
‘moggallāna, moggallāna!『モッガッラーナよ、モッガッラーナよ
Mā, brāhmaṇa, animittaṃ cetosamādhiṃ pamādo, animitte cetosamādhismiṃ cittaṃ saṇṭhapehi, animitte cetosamādhismiṃ cittaṃ ekodiṃ karohi, animitte cetosamādhismiṃ cittaṃ samādahā’ti. 婆羅門よ、無相心定放逸となるなかれ。無相心定住立させよ。無相心定統一をなせ。無相心定定めよ』と。
So khvāhaṃ, āvuso, aparena samayena sabbanimittānaṃ amanasikārā animittaṃ cetosamādhiṃ upasampajja vihāsiṃ. 友よ、その私は後になって、一切特相の不作意により無相心定成就して住しました。
Yañhi taṃ, āvuso, sammā vadamāno vadeyya . 友よ、もし語る者がそれを、
‘satthārānuggahito sāvako mahābhiññataṃ patto’ti, mamaṃ taṃ sammā vadamāno vadeyya .『師により支援された弟子が大神通性を得た』と正しく語るならば、語る者はそれを私に対して正しく語ることになるでしょう、
‘satthārānuggahito sāvako mahābhiññataṃ patto’’’ti.『師により支援された弟子が大神通性を得た』」と。