私はこのように聞いた。
ある時、世尊はラージャガハの竹林のリス養餌所に住されていた。
さて無畏王子1)はニガンタ・ナータプッタに近づいた。
近づいてニガンタ・ナータプッタに礼拝して一隅に座った。
一隅に座った無畏王子に、ニガンタ・ナータプッタはこう言った。
「さあ王子よ、あなたは沙門ゴータマを論破してみなさい。
そうすれば、あなたの善き評判の声が昇るでしょう、
『無畏王子により、このように大神変を持ち、このように大威力ある沙門ゴータマが論破された』」と。
「しかし尊者よ、どうしたら私がこのように大神変を持ち、このように大威力ある沙門ゴータマを論破できるのですか?」と。
「さあ王子よ、あなたは沙門ゴータマに近づきなさい。
近づいたら沙門ゴータマにこのように言うのです、
『尊者よ、いったい如来は、およそその言葉が他の人々にとって愛しくない嫌な言葉、その言葉を語りますか?』と。
王子よ、もしあなたにこのように問われた沙門ゴータマは、次のように解答するでしょう。
『王子よ、如来は、およそその言葉が他の人々にとって愛しくない嫌な言葉、その言葉を語る。』と、そしてそのあなたはこのように言うのです。
『その場合、尊者よ、それではあなたと凡夫との差異は何ですか?
なぜなら凡夫も、およそその言葉が他の人々にとって愛しくない嫌な言葉、その言葉を語ります』と。
また王子よ、もしあなたにこのように問われた沙門ゴータマは、次のように解答するでしょう。
『王子よ、如来は、およそその言葉が他の人々にとって愛しくない嫌な言葉、その言葉を語らない。』と、そしてそのあなたはこのように言うべきです。
『その場合、尊者よ、それではなぜ、デーヴァダッタはあなたによって授記されたのですか? -
デーヴァダッタは苦界者である、デーヴァダッタは堕地獄者である、デーヴァダッタは劫の間とどまる、デーヴァダッタは救いようがない - と?
そしてまた、あなたのその言葉によってデーヴァダッタは憤慨し、不機嫌となったのです』と。
王子よ、あなたによりこの両刀の質問を問われた沙門ゴータマは、(言葉を)吐くこともできず、飲み下すこともできないでしょう。
まるで、男の首に鉄の十字釘が固着して、彼はつばを吐くこともできず、飲み下すこともできない。
まさにそのように王子よ、あなたによりこの両刀の質問を問われた沙門ゴータマは、(言葉を)吐くこともできず、飲み下すこともできないでしょう」と。
「尊者よ、その通りに。」と、無畏王子は、ニガンタ・ナータプッタに応えて、座から起き上がると、ニガンタ・ナータプッタに礼拝して右回りの礼をなすと、世尊のもとに近づいた。
近づくと世尊に礼拝して一隅に座った。
一隅に座った無畏王子には、太陽を見上げて、この思いがあった。
『いま世尊を論破するのは、ふさわしい時ではない。
では明日に、私は自分の住居で世尊を論破しよう』と、世尊にこう言った。
「尊者よ、世尊はご自身を含めて四人で、私からの翌日の食事を同意下さい」と。
世尊は、沈黙をもって同意された。
すると無畏王子は、世尊の承認を知って座から起き上がると世尊に礼拝し右回りの礼をして立ち去った。
さてその夜が明けたころ世尊は、午前に着衣して、鉢と衣を持って無畏王子の住居に近づかれた。
近づくと用意された座処に座られた。
そこで無畏王子は自らの手で優れた、噛みごたえのある、ふさわしい食により世尊に給仕し満足して頂いた。
さて無畏王子は、食して鉢を手から下ろされた世尊に、とある低い座処を取り一隅に座った。
一隅に座った無畏王子は、世尊にこう言った、
「尊者よ、いったい如来は、およそその言葉が他の人々にとって愛しくない嫌な言葉、その言葉を語りますか?」と。
「王子よ、これについて、一方的に(語ることは)ない」と。
「尊者よ、これについて、私はニガンタから随聞しました」と。
「しかしなぜ王子よ、君はこのように言ったのか、
『尊者よ、これについて、私はニガンタから随聞しました。』」と。
「尊者よ、ここに私はニガンタ・ナータプッタに近づきました。
近づいてニガンタ・ナータプッタに礼拝して一隅に座りました。
尊者よ、一隅に座った私に、ニガンタ・ナータプッタはこう言いました。
「さあ王子よ、あなたは沙門ゴータマを論破してみなさい。
そうすれば、あなたの善き評判の声が昇るだろう、
『無畏王子により、このように大神変を持ち、このように大威力ある沙門ゴータマが論破された』と。
尊者よ、こう言われて、私はニガンタ・ナータプッタにこう言いました。
「しかし尊者よ、どうしたら私がこのように大神変を持ち、このように大威力ある沙門ゴータマを論破できるのですか?」と。
「さあ王子よ、あなたは沙門ゴータマに近づきなさい。
近づいたら沙門ゴータマにこのように言うのです、
『尊者よ、いったい如来は、およそその言葉が他の人々にとって愛しくない嫌な言葉、その言葉を語りますか?』と。
王子よ、もしあなたにこのように問われた沙門ゴータマは、次のように解答するでしょう。
『王子よ、如来は、およそその言葉が他の人々にとって愛しくない嫌な言葉、その言葉を語る。』と、そしてそのあなたはこのように言うのです。
『その場合、尊者よ、それではあなたと凡夫との差異は何ですか?
なぜなら凡夫も、およそその言葉が他の人々にとって愛しくない嫌な言葉、その言葉を語ります』と。
また王子よ、もしあなたにこのように問われた沙門ゴータマは、次のように解答するでしょう。
『王子よ、如来は、およそその言葉が他の人々にとって愛しくない嫌な言葉、その言葉を語らない。』と、そしてそのあなたはこのように言うべきです。
『その場合、尊者よ、それではなぜ、デーヴァダッタはあなたによって授記されたのですか? -
デーヴァダッタは苦界者である、デーヴァダッタは堕地獄者である、デーヴァダッタは劫の間とどまる、デーヴァダッタは救いようがない - と?
そしてまた、あなたのその言葉によってデーヴァダッタは憤慨し、不機嫌となったのです』と。
王子よ、あなたによりこの両刀の質問を問われた沙門ゴータマは、(言葉を)吐くこともできず、飲み下すこともできないでしょう。
まるで、男の首に鉄の十字釘が固着して、彼はつばを吐くこともできず、飲み下すこともできない。
まさにそのように王子よ、あなたによりこの両刀の質問を問われた沙門ゴータマは、(言葉を)吐くこともできず、飲み下すこともできないでしょう」と。
Evaṃ me sutaṃ .
ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe.
Atha kho abhayo rājakumāro yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinnaṃ kho abhayaṃ rājakumāraṃ nigaṇṭho nāṭaputto etadavoca .
‘‘ehi tvaṃ, rājakumāra, samaṇassa gotamassa vādaṃ āropehi.
Evaṃ te kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchissati .
‘abhayena rājakumārena samaṇassa gotamassa evaṃ mahiddhikassa evaṃ mahānubhāvassa vādo āropito’’’ti.
‘‘Yathā kathaṃ panāhaṃ, bhante, samaṇassa gotamassa evaṃ mahiddhikassa evaṃ mahānubhāvassa vādaṃ āropessāmī’’ti?
‘‘Ehi tvaṃ, rājakumāra, yena samaṇo gotamo tenupasaṅkama;
upasaṅkamitvā samaṇaṃ gotamaṃ evaṃ vadehi .
‘bhāseyya nu kho, bhante, tathāgato taṃ vācaṃ yā sā vācā paresaṃ appiyā amanāpā’ti?
Sace te samaṇo gotamo evaṃ puṭṭho evaṃ byākaroti .
‘bhāseyya, rājakumāra, tathāgato taṃ vācaṃ yā sā vācā paresaṃ appiyā amanāpā’ti, tamenaṃ tvaṃ evaṃ vadeyyāsi .
‘atha kiñcarahi te, bhante, puthujjanena nānākaraṇaṃ?
Puthujjanopi hi taṃ vācaṃ bhāseyya yā sā vācā paresaṃ appiyā amanāpā’ti.
Sace pana te samaṇo gotamo evaṃ puṭṭho evaṃ byākaroti .
‘na, rājakumāra, tathāgato taṃ vācaṃ bhāseyya yā sā vācā paresaṃ appiyā amanāpā’ti, tamenaṃ tvaṃ evaṃ vadeyyāsi .
‘atha kiñcarahi te, bhante, devadatto byākato .
‘‘āpāyiko devadatto, nerayiko devadatto, kappaṭṭho devadatto, atekiccho devadatto’’ti?
Tāya ca pana te vācāya devadatto kupito ahosi anattamano’ti.
Imaṃ kho te, rājakumāra, samaṇo gotamo ubhatokoṭikaṃ pañhaṃ puṭṭho samāno neva sakkhiti uggilituṃ na sakkhiti ogilituṃ.
Seyyathāpi nāma purisassa ayosiṅghāṭakaṃ kaṇṭhe vilaggaṃ, so neva sakkuṇeyya uggilituṃ na sakkuṇeyya ogilituṃ;
evameva kho te, rājakumāra, samaṇo gotamo imaṃ ubhatokoṭikaṃ pañhaṃ puṭṭho samāno neva sakkhiti uggilituṃ na sakkhiti ogilitu’’nti.
‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho abhayo rājakumāro nigaṇṭhassa nāṭaputtassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena bhagavā tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinnassa kho abhayassa rājakumārassa sūriyaṃ [suriyaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] ulloketvā etadahosi .
‘‘akālo kho ajja bhagavato vādaṃ āropetuṃ.
Sve dānāhaṃ sake nivesane bhagavato vādaṃ āropessāmī’’ti bhagavantaṃ etadavoca .
‘‘adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya attacatuttho bhatta’’nti.
Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
Atha kho abhayo rājakumāro bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena abhayassa rājakumārassa nivesanaṃ tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi.
Atha kho abhayo rājakumāro bhagavantaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.
Atha kho abhayo rājakumāro bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinno kho abhayo rājakumāro bhagavantaṃ etadavoca .
‘‘bhāseyya nu kho, bhante, tathāgato taṃ vācaṃ yā sā vācā paresaṃ appiyā amanāpā’’ti?
‘‘Na khvettha, rājakumāra, ekaṃsenā’’ti.
‘‘Ettha, bhante, anassuṃ nigaṇṭhā’’ti.
‘‘Kiṃ pana tvaṃ, rājakumāra, evaṃ vadesi .
‘ettha, bhante, anassuṃ nigaṇṭhā’’’ti?
‘‘Idhāhaṃ, bhante, yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami;
upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃ.
Ekamantaṃ nisinnaṃ kho maṃ, bhante, nigaṇṭho nāṭaputto etadavoca .
‘ehi tvaṃ, rājakumāra, samaṇassa gotamassa vādaṃ āropehi.
Evaṃ te kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchissati .
abhayena rājakumārena samaṇassa gotamassa evaṃ mahiddhikassa evaṃ mahānubhāvassa vādo āropito’ti.
Evaṃ vutte, ahaṃ, bhante, nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ etadavocaṃ .
‘yathā kathaṃ panāhaṃ, bhante, samaṇassa gotamassa evaṃ mahiddhikassa evaṃ mahānubhāvassa vādaṃ āropessāmī’ti?
‘Ehi tvaṃ, rājakumāra, yena samaṇo gotamo tenupasaṅkama;
upasaṅkamitvā samaṇaṃ gotamaṃ evaṃ vadehi .
bhāseyya nu kho, bhante, tathāgato taṃ vācaṃ yā sā vācā paresaṃ appiyā amanāpāti?
Sace te samaṇo gotamo evaṃ puṭṭho evaṃ byākaroti .
bhāseyya, rājakumāra, tathāgato taṃ vācaṃ yā sā vācā paresaṃ appiyā amanāpāti, tamenaṃ tvaṃ evaṃ vadeyyāsi .
atha kiñcarahi te, bhante, puthujjanena nānākaraṇaṃ?
Puthujjanopi hi taṃ vācaṃ bhāseyya yā sā vācā paresaṃ appiyā amanāpāti.
Sace pana te samaṇo gotamo evaṃ puṭṭho evaṃ byākaroti .
na, rājakumāra, tathāgato taṃ vācaṃ bhāseyya yā sā vācā paresaṃ appiyā amanāpāti, tamenaṃ tvaṃ evaṃ vadeyyāsi .
atha kiñcarahi te, bhante, devadatto byākato .
āpāyiko devadatto, nerayiko devadatto, kappaṭṭho devadatto, atekiccho devadattoti?
Tāya ca pana te vācāya devadatto kupito ahosi anattamanoti.
Imaṃ kho te, rājakumāra, samaṇo gotamo ubhatokoṭikaṃ pañhaṃ puṭṭho samāno neva sakkhiti uggilituṃ na sakkhiti ogilituṃ.
Seyyathāpi nāma purisassa ayosiṅghāṭakaṃ kaṇṭhe vilaggaṃ, so neva sakkuṇeyya uggilituṃ na sakkuṇeyya ogilituṃ;
evameva kho te, rājakumāra, samaṇo gotamo imaṃ ubhatokoṭikaṃ pañhaṃ puṭṭho samāno neva sakkhiti uggilituṃ na sakkhiti ogilitu’’’nti.