sn41.2『第一梨犀達多経』Paṭhamaisidattasuttaṃ

Ekaṃ samayaṃ sambahulā therā bhikkhū macchikāsaṇḍe viharanti ambāṭakavane.  ある時、多数の長老比丘がマッチカーサンダのアンバータカ林に住していた。
Atha kho citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami;  そこでチッタ居士は長老比丘たちに近づいた。
upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.  近づくと長老比丘たちに礼拝して一隅に座った。
Ekamantaṃ nisinno kho citto gahapati there bhikkhū etadavoca –  一隅に座ったチッタ居士は、長老比丘たちにこう言った。
‘‘adhivāsentu me, bhante, therā svātanāya bhatta’’nti. 「尊者よ、長老がたは、私による翌日の食事にご同意下さい」と。
Adhivāsesuṃ kho therā bhikkhū tuṇhībhāvena.  長老比丘たちは沈黙をもって同意した。
Atha kho citto gahapati therānaṃ bhikkhūnaṃ adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā there bhikkhū abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.  するとチッタ居士は長老比丘たちの同意を知ると、座から起き上がり長老比丘たちに礼拝し右回りの礼をして立ち去った。
Atha kho therā bhikkhū tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena cittassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkamiṃsu;  さて長老比丘たちはその夜が明けると早朝に着衣して、鉢と衣を持ってチッタ居士の住居に近づいた。
upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṃsu. 近づくと用意された座処に座った。
Atha kho citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami;  そこでチッタ居士は長老比丘たちに近づいた。
upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.  近づくと長老比丘たちに礼拝して一隅に座った。
Ekamantaṃ nisinno kho citto gahapati āyasmantaṃ theraṃ etadavoca –  一隅に座ったチッタ居士は、長老尊者にこう言った。
‘‘‘dhātunānattaṃ, dhātunānatta’nti, bhante thera, vuccati. 「尊者よ、『種々なる界種々なる界』と言われます。
Kittāvatā nu kho, bhante, dhātunānattaṃ vuttaṃ bhagavatā’’ti?  尊者よ、いったい何をもって世尊は種々なる界と言われたのですか?」と。
Evaṃ vutte āyasmā thero tuṇhī ahosi.  そう言われたとき、長老尊者は沈黙した。
Dutiyampi kho citto gahapati āyasmantaṃ theraṃ etadavoca –  ふたたびチッタ居士は、長老尊者にこう言った。
‘‘‘dhātunānattaṃ, dhātunānatta’nti, bhante thera, vuccati. 「尊者よ、『種々なる界種々なる界』と言われます。
Kittāvatā nu kho, bhante, dhātunānattaṃ vuttaṃ bhagavatā’’ti?  尊者よ、いったい何をもって世尊は種々なる界と言われたのですか?」と。
Dutiyampi kho āyasmā thero tuṇhī ahosi.  ふたたび長老尊者は沈黙した。
Tatiyampi kho citto gahapati āyasmantaṃ theraṃ etadavoca –  みたびチッタ居士は、長老尊者にこう言った。
‘‘‘dhātunānattaṃ, dhātunānatta’nti, bhante thera, vuccati. 「尊者よ、『種々なる界種々なる界』と言われます。
Kittāvatā nu kho, bhante, dhātunānattaṃ vuttaṃ bhagavatā’’ti?  尊者よ、いったい何をもって世尊は種々なる界と言われたのですか?」と。
Tatiyampi kho āyasmā thero tuṇhī ahosi. みたび長老尊者は沈黙した。
Tena kho pana samayena āyasmā isidatto tasmiṃ bhikkhusaṅghe sabbanavako hoti.  さてその時、イシダッタ尊者はその比丘僧伽で最も新参であった。
Atha kho āyasmā isidatto āyasmantaṃ theraṃ etadavoca –  するとイシダッタ尊者は、長老尊者にこう言った。
‘‘byākaromahaṃ, bhante thera, cittassa gahapatino etaṃ pañha’’nti? 「長老尊者よ、チッタ居士のこの質問に私が解答しましょうか?」と。
‘‘Byākarohi tvaṃ, āvuso isidatta, cittassa gahapatino etaṃ pañha’’nti. 「友イシダッタよ、あなたはチッタ居士のこの質問に解答してください」と。
‘‘Evañhi tvaṃ, gahapati, pucchasi – 居士よ、あなたはこのように問いました ——
‘dhātunānattaṃ, dhātunānattanti, bhante thera, vuccati. 『尊者よ、『種々なる界種々なる界』と言われます。
Kittāvatā nu kho, bhante, dhātunānattaṃ, vuttaṃ bhagavatā’’’ti?  尊者よ、いったい何をもって世尊は種々なる界と言われたのですか?』」と。
‘‘Evaṃ, bhante’’. 「はい、尊者よ」と。
‘‘Idaṃ kho, gahapati, dhātunānattaṃ vuttaṃ bhagavatā – 居士よ、これが、世尊によって種々なる界と言われたものです ——
cakkhudhātu, rūpadhātu, cakkhuviññāṇadhātu…pe…  、 …中略…
manodhātu, dhammadhātu, manoviññāṇadhātu.  
Ettāvatā kho, gahapati, dhātunānattaṃ vuttaṃ bhagavatā’’ti. 居士よ、これをもって世尊は種々なる界と言われました」と。
Atha kho citto gahapati āyasmato isidattassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā there bhikkhū paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.  するとチッタ居士はイシダッタ尊者の所説に歓喜随喜して、長老比丘たちを上等な硬食と軟食によって自らの手で満足させ給仕した。
Atha kho therā bhikkhū bhuttāvino onītapattapāṇino uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu.  そして食事を終え、鉢を手から下ろした長老比丘たちは、座から起き上がると立ち去った。
Atha kho āyasmā thero āyasmantaṃ isidattaṃ etadavoca –  すると長老尊者は、イシダッタ尊者にこう言った。
‘‘sādhu kho taṃ, āvuso isidatta, eso pañho paṭibhāsi, neso pañho maṃ paṭibhāsi. 善きかな、友イシダッタよ。この問いはあなたにはひらめきましたが、私にはひらめきませんでした。
Tenahāvuso isidatta, yadā aññathāpi [yadā aññadāpi (sī. pī.) aññadāpi (?)] evarūpo pañho āgaccheyya, taññevettha paṭibhāseyyā’’ti.  それでは友イシダッタよ、また別のときにこのような質問がやって来たら、そのときはあなたがそれに答えてください」と。