
sn3.19
sn3.19『第一無子経』Paṭhamaaputtakasuttaṃ
| Sāvatthinidānaṃ. | サーヴァッティーにちなむ話。 |
| Atha kho rājā pasenadi kosalo divā divassa yena bhagavā tenupasaṅkami; | さてコーサラ国パセーナディ王は、昼日中に世尊のもとに近づいた。 |
| upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. | 近づくと世尊に礼拝して一隅に座った。 |
| Ekamantaṃ nisinnaṃ kho rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ bhagavā etadavoca – | 一隅に座ったコーサラ国パセーナディ王に、世尊はこう言われた。 |
| ‘‘handa, kuto nu tvaṃ, mahārāja, āgacchasi divā divassā’’ti? | 「おや大王よ、いったいどうしてあなたは真昼に来られたのですか?」と。 |
| ‘‘Idha, bhante, sāvatthiyaṃ seṭṭhi gahapati kālaṅkato. | 「尊者よ、ここでサーヴァッティーの富豪の居士が最期を迎えました。 |
| Tamahaṃ aputtakaṃ sāpateyyaṃ rājantepuraṃ atiharitvā āgacchāmi. | 私はその、子なき者の財産を王宮に運び込んで来たのです。 |
| Asīti, bhante, satasahassāni hiraññasseva, ko pana vādo rūpiyassa! | 尊者よ、じつに地金の(財産)は八百万、銀の(財産)は言い表せないほどでした。 |
| Tassa kho pana, bhante, seṭṭhissa gahapatissa evarūpo bhattabhogo ahosi – | しかし尊者よ、その富豪の居士の食事の受用はこのようでした。 |
| kaṇājakaṃ bhuñjati bilaṅgadutiyaṃ. | ぬか飯と副食の酢粥を食べていたのです。 |
| Evarūpo vatthabhogo ahosi – | 服の受用はこのようでした。 |
| sāṇaṃ dhāreti tipakkhavasanaṃ. | 三片の麻衣を着ていたのです。 |
| Evarūpo yānabhogo ahosi – | 乗り物の受用はこのようでした。 |
| jajjararathakena yāti paṇṇachattakena dhāriyamānenā’’ti. | 葉っぱの日傘を付けた、古ぼけた小車で移動したのです」と。 |
| ‘‘Evametaṃ, mahārāja, evametaṃ, mahārāja! | 「大王よ、その通りです。大王よ、その通りです。 |
| Asappuriso kho, mahārāja, uḷāre bhoge labhitvā nevattānaṃ sukheti pīṇeti, na mātāpitaro sukheti pīṇeti, na puttadāraṃ sukheti pīṇeti, na dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti, | 大王よ、不善人は大いなる財産を得ても、決して自己を楽しませず満足させず、父母を楽しませず満足させず、妻子を楽しませず満足させず、奴隷、人夫、雇い人を楽しませず満足させず、 |
| na mittāmacce sukheti pīṇeti, na samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpeti sovaggikaṃ sukhavipākaṃ saggasaṃvattanikaṃ. | 友や仲間を楽しませず満足させず、上昇・生天を目差し、楽の果報ある、天に導く、沙門・婆羅門への供養を確立させません。 |
| Tassa te bhoge evaṃ sammā aparibhuñjiyamāne [aparibhuñjamāno (sabbattha)] rājāno vā haranti corā vā haranti aggi vā ḍahati udakaṃ vā vahati appiyā vā dāyādā haranti. | このように正しく受用されない彼のその財産を王が持ち去り、盗賊が奪い、火が焼き、水が運び、愛しくない相続人が持ち去ります。 |
| Evaṃsa te [evaṃ sante (sī. pī.)], mahārāja, bhogā sammā aparibhuñjiyamānā parikkhayaṃ gacchanti, no paribhogaṃ. | そのように大王よ、正しく受用されないそれらの財産は、受用されず尽き果ててゆきます。 |
| ‘‘Seyyathāpi, mahārāja, amanussaṭṭhāne pokkharaṇī acchodakā sītodakā sātodakā setodakā supatitthā ramaṇīyā. | たとえば大王よ、人なきところに透明な水、冷たい水、快い水、透き通った水の美しい岸の、心地よい蓮池があります。 |
| Taṃ jano neva hareyya na piveyya na nahāyeyya na yathāpaccayaṃ vā kareyya. | 人々がそれ(水)を運ばず、飲まず、沐浴せず、必要に応じて使わないなら、 |
| Evañhi taṃ, mahārāja, udakaṃ sammā aparibhuñjiyamānaṃ [aparibhuñjamānaṃ (syā. kaṃ.)] parikkhayaṃ gaccheyya, no paribhogaṃ. | そのように大王よ、正しく受用されないその水は、受用されず尽き果ててゆくでしょう。 |
| Evameva kho, mahārāja, asappuriso uḷāre bhoge labhitvā nevattānaṃ sukheti pīṇeti, na mātāpitaro sukheti pīṇeti, na puttadāraṃ sukheti pīṇeti, | まさにそのように大王よ、不善人は大いなる財産を得ても、決して自己を楽しませず満足させず、父母を楽しませず満足させず、妻子を楽しませず満足させず、 |
| na dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti, na mittāmacce sukheti pīṇeti, na samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpeti sovaggikaṃ sukhavipākaṃ saggasaṃvattanikaṃ. | 奴隷、人夫、雇い人を楽しませず満足させず、友や仲間を楽しませず満足させず、上昇・生天を目差し、楽の果報ある、天に導く、沙門・婆羅門への供養を確立させません。 |
| Tassa te bhoge evaṃ sammā aparibhuñjiyamāne rājāno vā haranti corā vā haranti aggi vā ḍahati udakaṃ vā vahati appiyā vā dāyādā haranti. | このように正しく受用されない彼のその財産を王が持ち去り、盗賊が奪い、火が焼き、水が運び、愛しくない相続人が持ち去ります。 |
| Evaṃsa te [evaṃ sante (sī. pī.)], mahārāja, bhogā sammā aparibhuñjiyamānā parikkhayaṃ gacchanti, no paribhogaṃ. | そのように大王よ、正しく受用されないそれらの財産は、受用されず尽き果ててゆきます。 |
| ‘‘Sappuriso ca kho, mahārāja, uḷāre bhoge labhitvā attānaṃ sukheti pīṇeti, mātāpitaro sukheti pīṇeti, puttadāraṃ sukheti pīṇeti, dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti, | しかし大王よ、善人は大いなる財産を得ると、自己を楽しませ満足させ、父母を楽しませ満足させ、妻子を楽しませ満足させ、奴隷、人夫、雇い人を楽しませ満足させ、 |
| mittāmacce sukheti pīṇeti, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpeti sovaggikaṃ sukhavipākaṃ saggasaṃvattanikaṃ. | 友や仲間を楽しませ満足させ、上昇・生天を目差し、楽の果報ある、天に導く、沙門・婆羅門への供養を確立させます。 |
| Tassa te bhoge evaṃ sammā paribhuñjiyamāne neva rājāno haranti, na corā haranti, na aggi ḍahati, na udakaṃ vahati, na appiyā dāyādā haranti. | このように正しく受用される彼のその財産を王は持ち去らず、盗賊は奪わず、火は焼かず、水は運ばず、愛しくない相続人は持ち去りません。 |
| Evaṃsa te, mahārāja, bhogā sammā paribhuñjiyamānā paribhogaṃ gacchanti, no parikkhayaṃ. | そのように大王よ、正しく受用されるそれらの財産は尽き果てず受用されてゆきます。 |
| ‘‘Seyyathāpi, mahārāja, gāmassa vā nigamassa vā avidūre pokkharaṇī acchodakā sītodakā sātodakā setodakā supatitthā ramaṇīyā. | たとえば大王よ、村や町の遠くないところに、透明な水、冷たい水、快い水、透き通った水の美しい岸の、心地よい蓮池があります。 |
| Tañca udakaṃ jano hareyyapi piveyyapi nahāyeyyapi yathāpaccayampi kareyya. | 人々はその水を運び、飲み、沐浴し、必要に応じて使うなら、 |
| Evañhi taṃ, mahārāja, udakaṃ sammā paribhuñjiyamānaṃ paribhogaṃ gaccheyya, no parikkhayaṃ. | そのように大王よ、正しく受用されるその水は、尽き果てず受用されてゆくでしょう。 |
| Evameva kho, mahārāja, sappuriso uḷāre bhoge labhitvā attānaṃ sukheti pīṇeti, mātāpitaro sukheti pīṇeti, puttadāraṃ sukheti pīṇeti, dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti | まさにそのように大王よ、善人は大いなる財産を得ると、自己を楽しませ満足させ、父母を楽しませ満足させ、妻子を楽しませ満足させ、奴隷、人夫、雇い人を楽しませ満足させ、 |
| mittāmacce sukheti pīṇeti, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpeti sovaggikaṃ sukhavipākaṃ saggasaṃvattanikaṃ. | 友や仲間を楽しませ満足させ、上昇・生天を目差し、楽の果報ある、天に導く、沙門・婆羅門への供養を確立させます。 |
| Tassa te bhoge evaṃ sammā paribhuñjiyamāne neva rājāno haranti, na corā haranti, na aggi ḍahati, na udakaṃ vahati, na appiyā dāyādā haranti. | このように正しく受用される彼のその財産を王は持ち去らず、盗賊は奪わず、火は焼かず、水は運ばず、愛しくない相続人は持ち去りません。 |
| Evaṃsa te, mahārāja, bhogā sammā paribhuñjiyamānā paribhogaṃ gacchanti, no parikkhaya’’nti. | そのように大王よ、正しく受用されるそれらの財産は尽き果てず受用されてゆきます」と。 |
| ‘‘Amanussaṭṭhāne udakaṃva sītaṃ, | 「人なきところの 冷たい水のように |
| Tadapeyyamānaṃ parisosameti; | それは飲まれないまま 干上がってゆく |
| Evaṃ dhanaṃ kāpuriso labhitvā, | そのように邪悪な者は財を得ても |
| Nevattanā bhuñjati no dadāti. | 自ら受用せず与えもしない |
| Dhīro ca viññū adhigamma bhoge, | しかし賢人、識者は財物を得ると |
| So bhuñjati kiccakaro ca hoti; | 彼は受用し、なすべきをなす者となる |
| So ñātisaṅghaṃ nisabho bharitvā, | 彼は牛王として親族衆を養い |
| Anindito saggamupeti ṭhāna’’nti. | そしられることなく 天の境地に近づく」と。 |
sn3.19.txt · 最終更新: by h1roemon
