文書の過去の版を表示しています。
sn54.2[SNv,312]『覚支経』(かくしきょう、 Bojjhaṅgasuttaṃ、ボーッジャンガ・スッタ)
「比丘たちよ、修養され多修された出入息念は大果、大益がある。
それでは比丘たちよ、出入息念はどのように修養されどのように多修されて大果、大益があるのだろうか?
比丘たちよ、ここに比丘は出入息念を伴った念覚支を修養し、遠離に寄せ、離貪に寄せ、滅に寄せ、棄捨に推移します。 … 出入息念を伴った択法覚支を修養し … 中略 …
出入息念を伴った捨覚支を修養し、遠離に寄せ、離貪に寄せ、滅に寄せ、棄捨に推移します。
比丘たちよ、出入息念はこのように修養され、このように多修されると、大果、大益がある」と。
‘‘Ānāpānassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā.
Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā?
Idha, bhikkhave, bhikkhu ānāpānassatisahagataṃ satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, ānāpānassatisahagataṃ dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti…pe…
ānāpānassatisahagataṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ.
Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā’’ti.
