ユーザ用ツール

サイト用ツール


sn9.10

sn9.10『誦経経』Sajjhāyasuttaṃ

Ekaṃ samayaṃ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiṃ vanasaṇḍe. ある時、とある比丘がコーサラ国のとある森林に住していた。
Tena kho pana samayena so bhikkhu yaṃ sudaṃ pubbe ativelaṃ sajjhāyabahulo viharati so aparena samayena appossukko tuṇhībhūto saṅkasāyati. さてその頃、その比丘は、かつては過度に熱心に読誦して住したが、後になって彼は不熱心な沈黙者となりじっとしていた。
Atha kho yā tasmiṃ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno dhammaṃ asuṇantī yena so bhikkhu tenupasaṅkami; するとその森林に宿る神霊は、その比丘のを聞かないので、その比丘に近づいた。
upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ gāthāya ajjhabhāsi . 近づくとその比丘に偈をもって語りかけた。
‘‘Kasmā tuvaṃ dhammapadāni bhikkhu, nādhīyasi bhikkhūhi saṃvasanto;「比丘よ どうして君は 比丘たちと共住し法句を習得しないのか
Sutvāna dhammaṃ labhatippasādaṃ, diṭṭheva dhamme labhatippasaṃsa’’nti. 人はを聞いて浄信を得る を見てまさに称賛を得る」と。
‘‘Ahu pure dhammapadesu chando, yāva virāgena samāgamimha;「かつて離貪により到達するまでは 法句意欲があったが
Yato virāgena samāgamimha, yaṃ kiñci diṭṭhaṃva sutaṃ mutaṃ vā; 離貪により到達してからは およそ見られ・聞かれ・(鼻舌身で)感知した何であれ
Aññāya nikkhepanamāhu santo’’ti. 善人たちは『開悟ゆえの投棄』を言う」と。

1)

sn9.10.txt · 最終更新: by h1roemon