sn2.23『悉梨経』Serīsuttaṃ

Ekamantaṃ ṭhito kho serī devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi . 一隅に立った天子セーリーは、世尊に偈をもって語りかけた。
‘‘Annamevābhinandanti, ubhaye devamānusā;神々と人間の双方は じつに食物を歓喜する
Atha ko nāma so yakkho, yaṃ annaṃ nābhinandatī’’ti. しかし食物を歓喜しないようなヤッカ1)とは誰なのか」と。
  (世尊は答えられた)
‘‘Ye naṃ dadanti saddhāya, vippasannena cetasā;により澄み切ったをもってそれを与える人々に
Tameva annaṃ bhajati, asmiṃ loke paramhi ca. その食物はこの世と他世界で まさに従い行く
‘‘Tasmā vineyya maccheraṃ, dajjā dānaṃ malābhibhū; それゆえ物惜しみ調伏すべし (心の)よごれの勝利者は布施を与えよ
Puññāni paralokasmiṃ, patiṭṭhā honti pāṇina’’nti. 功徳は他世界生命拠り所となる」と。
  (神霊は語った。)
‘‘Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante !「尊者よ、稀有なことです。尊者よ、未曾有なことです。
Yāvasubhāsitamidaṃ, bhante, bhagavatā . 尊者よ、世尊によりこれほど善く語られました。
‘‘Ye naṃ dadanti saddhāya, vippasannena cetasā;により澄み切ったをもってそれを与える人々に
Tameva annaṃ bhajati, asmiṃ loke paramhi ca. その食物はこの世と他世界で まさに従い行く
‘‘Tasmā vineyya maccheraṃ, dajjā dānaṃ malābhibhū; それゆえ物惜しみ調伏すべし (心の)よごれの勝利者は布施を与えよ
Puññāni paralokasmiṃ, patiṭṭhā honti pāṇina’’nti. 功徳は他世界生命拠り所となる』と。
‘‘Bhūtapubbāhaṃ, bhante, sirī [serī (sī. syā. kaṃ. pī.)] nāma rājā ahosiṃ dāyako dānapati dānassa vaṇṇavādī. 尊者よ、かつて私はセーリーという名の王で施与者、施主、布施をたたえる者でした。
Tassa mayhaṃ, bhante, catūsu dvāresu dānaṃ dīyittha samaṇa-brāhmaṇa-kapaṇaddhika-vanibbakayācakānaṃ. 尊者よ、その私の布施は四つので沙門、婆羅門、貧困者、路上者、乞食者、物乞いに与えられました。
Atha kho maṃ, bhante, itthāgāraṃ upasaṅkamitvā etadavoca [itthāgārā upasaṅkamitvā etadavocuṃ (ka.)] . さて尊者よ、女官が私に近づきこう言いました。
‘devassa kho [devasseva kho (ka. sī.)] dānaṃ dīyati;『王様の布施は与えられました。
amhākaṃ dānaṃ na dīyati. (しかし)我々の布施は与えられません。
Sādhu mayampi devaṃ nissāya dānāni dadeyyāma, puññāni kareyyāmā’ti. どうか我々も王様を頼って布施を与え功徳をなしたいのです』と。
Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi . 尊者よ、そのとき私に、この(思い)がありました。
‘ahaṃ khosmi dāyako dānapati dānassa vaṇṇavādī.『私は施与者、施主、布施をたたえる者である。
Dānaṃ dassāmāti vadante kinti vadeyya’nti? 布施を与えたいという者たちに何と言うべきか?』と。
So khvāhaṃ, bhante, paṭhamaṃ dvāraṃ itthāgārassa adāsiṃ. 尊者よ、そこで私は第一のを女官へ与えました。
Tattha itthāgārassa dānaṃ dīyittha; そこでは女官の布施が与えられ、
mama dānaṃ paṭikkami. 私の布施は後退しました。
‘‘Atha kho maṃ, bhante, khattiyā anuyantā upasaṅkamitvā etadavocuṃ . さて尊者よ、随行する士族たちが私に近づきこう言いました。
‘devassa kho dānaṃ dīyati;『王様の布施は与えられました。
itthāgārassa dānaṃ dīyati; 女官の布施は与えられました。
amhākaṃ dānaṃ na dīyati. (しかし)我々の布施は与えられません。
Sādhu mayampi devaṃ nissāya dānāni dadeyyāma, puññāni kareyyāmā’ti. どうか我々も王様を頼って布施を与え功徳をなしたいのです』と。
Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi . 尊者よ、そのとき私に、この(思い)がありました。
‘ahaṃ khosmi dāyako dānapati dānassa vaṇṇavādī.『私は施与者、施主、布施をたたえる者である。
Dānaṃ dassāmāti vadante kinti vadeyya’nti? 布施を与えたいという者たちに何と言うべきか?』と。
So khvāhaṃ, bhante, dutiyaṃ dvāraṃ khattiyānaṃ anuyantānaṃ adāsiṃ. 尊者よ、そこで私は第二のを随行する士族たちへ与えました。
Tattha khattiyānaṃ anuyantānaṃ dānaṃ dīyittha, mama dānaṃ paṭikkami. そこでは随行する士族たちの布施が与えられ、私の布施は後退しました。
‘‘Atha kho maṃ, bhante, balakāyo upasaṅkamitvā etadavoca . さて尊者よ、兵隊が私に近づきこう言いました。
‘devassa kho dānaṃ dīyati;『王様の布施は与えられました。
itthāgārassa dānaṃ dīyati; 女官の布施は与えられました。
khattiyānaṃ anuyantānaṃ dānaṃ dīyati; 随行する士族たちの布施は与えられました。
amhākaṃ dānaṃ na dīyati. (しかし)我々の布施は与えられません。
Sādhu mayampi devaṃ nissāya dānāni dadeyyāma, puññāni kareyyāmā’ti. どうか我々も王様を頼って布施を与え功徳をなしたいのです』と。
Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi . 尊者よ、そのとき私に、この(思い)がありました。
‘ahaṃ khosmi dāyako dānapati dānassa vaṇṇavādī.『私は施与者、施主、布施をたたえる者である。
Dānaṃ dassāmāti vadante kinti vadeyya’nti? 布施を与えたいという者たちに何と言うべきか?』と。
So khvāhaṃ bhante, tatiyaṃ dvāraṃ balakāyassa adāsiṃ. 尊者よ、そこで私は第三のを兵隊へ与えました。
Tattha balakāyassa dānaṃ dīyittha, mama dānaṃ paṭikkami. そこでは兵隊の布施が与えられ、私の布施は後退しました。
‘‘Atha kho maṃ, bhante, brāhmaṇagahapatikā upasaṅkamitvā etadavocuṃ . さて尊者よ、随行する婆羅門や居士たちが私に近づきこう言いました。
‘devassa kho dānaṃ dīyati;『王様の布施は与えられました。
itthāgārassa dānaṃ dīyati; 女官の布施は与えられました。
khattiyānaṃ anuyantānaṃ dānaṃ dīyati; 随行する士族たちの布施は与えられました。
balakāyassa dānaṃ dīyati; 兵隊の布施は与えられました。
amhākaṃ dānaṃ na dīyati. (しかし)我々の布施は与えられません。
Sādhu mayampi devaṃ nissāya dānāni dadeyyāma, puññāni kareyyāmā’ti. どうか我々も王様を頼って布施を与え功徳をなしたいのです』と。
Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi . 尊者よ、そのとき私に、この(思い)がありました。
‘ahaṃ khosmi dāyako dānapati dānassa vaṇṇavādī.『私は施与者、施主、布施をたたえる者である。
Dānaṃ dassāmāti vadante kinti vadeyya’nti? 布施を与えたいという者たちに何と言うべきか?』と。
So khvāhaṃ, bhante, catutthaṃ dvāraṃ brāhmaṇagahapatikānaṃ adāsiṃ. 尊者よ、そこで私は第四のを婆羅門や居士たちへ与えました。
Tattha brāhmaṇagahapatikānaṃ dānaṃ dīyittha, mama dānaṃ paṭikkami. そこでは婆羅門や居士たちの布施が与えられ、私の布施は後退しました。
‘‘Atha kho maṃ, bhante, purisā upasaṅkamitvā etadavocuṃ . さて尊者よ、人々が私に近づきこう言いました。
‘na kho dāni devassa koci dānaṃ dīyatī’ti.『いまや王様の布施は何も与えられてません』と。
Evaṃ vuttāhaṃ, bhante, te purise etadavocaṃ . 尊者よ、このように言われた私は、その人々にこう言いました。
‘tena hi, bhaṇe, yo bāhiresu janapadesu āyo sañjāyati tato upaḍḍhaṃ antepure pavesetha, upaḍḍhaṃ tattheva dānaṃ detha samaṇa-brāhmaṇa-kapaṇaddhika-vanibbaka-yācakāna’nti.『では私は告げる。およそ外地で生じた税収、そこから半分を内宮へ入れよ。そこで(残りの)半分を布施として沙門、婆羅門、貧困者、路上者、乞食者、物乞いに与えよ』と。
So khvāhaṃ, bhante, evaṃ dīgharattaṃ katānaṃ puññānaṃ evaṃ dīgharattaṃ katānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ pariyantaṃ nādhigacchāmi . 尊者よ、その私は、長い間このようになされた功徳の、長い間このようになされた善法の限度を会得しませんでした。
ettakaṃ puññanti vā ettako puññavipākoti vā ettakaṃ sagge ṭhātabbanti vāti. これくらいの功徳とか、これくらいの功徳果報とか、これくらい天にとどまるはずといった。
Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante ! 尊者よ、稀有なことです。尊者よ、未曾有なことです。
Yāvasubhāsitamidaṃ, bhante, bhagavatā . 尊者よ、世尊によりこれほど善く語られました。
‘‘Ye naṃ dadanti saddhāya, vippasannena cetasā;により澄み切ったをもってそれを与える人々に
Tameva annaṃ bhajati, asmiṃ loke paramhi ca. その食物はこの世と他世界で まさに従い行く
‘‘Tasmā vineyya maccheraṃ, dajjā dānaṃ malābhibhū; それゆえ物惜しみ調伏すべし (心の)よごれの勝利者は布施を与えよ
Puññāni paralokasmiṃ, patiṭṭhā honti pāṇina’’nti. 功徳は他世界生命拠り所となる』」と。

2)

1)
ここでは生命という意味。