| ‘‘Pubbeva me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi . | 「比丘たちよ、私が等覚以前、まだ現等覚していなかった菩薩のとき、この(思い)がありました。 |
| ‘katamā nu kho vedanā, katamo vedanāsamudayo, katamā vedanāsamudayagāminī paṭipadā, katamo vedanānirodho, katamā vedanānirodhagāminī paṭipadā? | 『いったい何が受で、何が受の集起で、何が受の滅で、何が受の滅に至る行道なのか、 |
| Ko vedanāya assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇa’nti? | 何が受の楽味で、何が危難で、何が出離なのか』と。 |
| Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi . | 比丘たちよ、そのとき私に、この(思い)がありました。 |
| ‘tisso imā vedanā . | 『これら三種の受がある。 |
| sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. | 楽受、苦受、不苦不楽受。 |
| Imā vuccanti vedanā. | これらが受と呼ばれる。 |
| Phassasamudayā vedanāsamudayo. | 触の集起ゆえに受の集起があり、 |
| Taṇhā vedanāsamudayagāminī paṭipadā…pe… | 渇愛が受の集起に至る行道であり、 …中略… |
| yo vedanāya chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ. | 受への愛着の調伏、愛着の断、 |
| Idaṃ vedanāya nissaraṇa’’’nti. | これが受の出離である。』」と。 |