文書の過去の版を表示しています。
sn48.58[SNv,233]『容易完成経』(よういかんせいきょう、 Sūkarakhatasuttaṃ、スーカラカタ・スッタ)
ある時、世尊はラージャガハの霊鷲山のスーカラカタ―に住されていた。
そこで世尊はサーリプッタ尊者に呼びかけられた。
「サーリプッタよ、いったい漏尽の比丘は何の道理を見て、如来や如来の教えに、最高の頂礼をなすものとしてなすのだろうか?」と。
「尊者よ、漏尽の比丘は無上の瑜伽安穏を見て、如来や如来の教えに、最高の頂礼をなすものとしてなします」と。
「善きかな、善きかな、サーリプッタよ。
サーリプッタよ、漏尽の比丘はまさに無上の瑜伽安穏を見て、如来や如来の教えに、最高の頂礼をなすものとしてなすのである。
ではサーリプッタよ、漏尽の比丘がそれを見て、如来や如来の教えに、最高の頂礼をなすものとしてなすような無上の瑜伽安穏とは何か?」と。
「尊者よ、ここに漏尽の比丘は静寂に導き等覚へ導く信根を修養し、…中略… 精進根を修養し…中略…
念根を修養し、 … 中略 …
定根を修養し、 … 中略 …
静寂に導き等覚へ導く慧根を修養します。
尊者よ、これが、漏尽の比丘がそれを見て、如来や如来の教えに、最高の頂礼をなすものとしてなすような無上の瑜伽安穏です」と。
「善きかな、善きかな、サーリプッタよ。
サーリプッタよ、これがまさに漏尽の比丘がそれを見て、如来や如来の教えに、最高の頂礼をなすものとしてなすような無上の瑜伽安穏である」と。
「ではサーリプッタよ、何が、漏尽の比丘が如来や如来の教えに最高の頂礼をなすものとしてなすような、その最高の頂礼なのか?」と。
「尊者よ、ここに漏尽の比丘は師に尊重と従順さをもって住し、法に尊重と従順さをもって住し、僧伽に尊重と従順さをもって住し、学びに尊重と従順さをもって住し、定に尊重と従順さをもって住します。
尊者よ、これが、漏尽の比丘が如来や如来の教えに最高の頂礼をなすものとしてなすような、その最高の頂礼です」と。
「善きかな、善きかな、サーリプッタよ。
サーリプッタよ、これがまさに漏尽の比丘が如来や如来の教えに最高の頂礼をなすものとしてなすような、その最高の頂礼である」と。
Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate sūkarakhatāyaṃ.
Tatra kho bhagavā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi .
‘‘kiṃ nu kho, sāriputta, atthavasaṃ sampassamāno khīṇāsavo bhikkhu tathāgate vā tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṃ pavattamāno pavattatī’’ti [pavattetīti (sī.)]?
‘‘Anuttarañhi, bhante, yogakkhemaṃ sampassamāno khīṇāsavo bhikkhu tathāgate vā tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṃ pavattamāno pavattatī’’ti.
‘‘Sādhu sādhu, sāriputta!
Anuttarañhi, sāriputta, yogakkhemaṃ sampassamāno khīṇāsavo bhikkhu tathāgate vā tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṃ pavattamāno pavattatī’’ti.
‘‘Katamo ca, sāriputta, anuttaro yogakkhemo yaṃ sampassamāno khīṇāsavo bhikkhu tathāgate vā tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṃ pavattamāno pavattatī’’ti?
‘‘Idha, bhante, khīṇāsavo bhikkhu saddhindriyaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ, vīriyindriyaṃ bhāveti…pe…
satindriyaṃ bhāveti…pe…
samādhindriyaṃ bhāveti…pe…
paññindriyaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ.
Ayaṃ kho, bhante, anuttaro yogakkhemo yaṃ sampassamāno khīṇāsavo bhikkhu tathāgate vā tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṃ pavattamāno pavattatī’’ti.
‘‘Sādhu sādhu, sāriputta!
Eso hi, sāriputta, anuttaro yogakkhemo yaṃ sampassamāno khīṇāsavo bhikkhu tathāgate vā tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṃ pavattamāno pavattatī’’ti.
‘‘Katamo ca, sāriputta, paramanipaccakāro yaṃ khīṇāsavo bhikkhu tathāgate vā tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṃ pavattamāno pavattatī’’ti?
‘‘Idha, bhante, khīṇāsavo bhikkhu satthari sagāravo viharati sappatisso [sappaṭisso (syā. kaṃ. ka.)], dhamme sagāravo viharati sappatisso, saṅghe sagāravo viharati sappatisso, sikkhāya sagāravo viharati sappatisso, samādhismiṃ sagāravo viharati sappatisso.
Ayaṃ kho, bhante, paramanipaccakāro yaṃ khīṇāsavo bhikkhu tathāgate vā tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṃ pavattamāno pavattatī’’ti.
‘‘Sādhu sādhu, sāriputta!
Eso hi, sāriputta, paramanipaccakāro yaṃ khīṇāsavo bhikkhu tathāgate vā tathāgatasāsane vā paramanipaccakāraṃ pavattamāno pavattatī’’ti.
