sn56.47[SNv,455]『第一孔軛経』(だいいちこうくきょう、 Paṭhamachiggaḷayugasuttaṃ、パタマチッガラユガ・スッタ)
「たとえば比丘たちよ、(ある)男が大海にひとつ穴の軛(穴の空いた板)を投入する。
また、そのとき片目の亀がいて
それは百年過ぎるごとに一回ずつ、水から顔を出すとしよう。
比丘たちよ、これをどう思うだろう。いったい百年過ぎるごとに一回ずつ水から顔を出すその片目の亀は、ひとつ穴の軛に首を入れられるだろうか?」と。
「尊者よ、きっといつか、いつのときにか長い時間が過ぎればあるかも知れません」と。
「比丘たちよ、百年過ぎるごとに一回ずつ水から顔を出すその片目の亀がそのひとつ穴の軛に首をすみやかに入れられたとしても、しかし比丘たちよ、一度堕処に至った愚者が人の状態に(再び入れる)のは決してそうではないと私は説く。
それはなぜか?
比丘たちよ、なぜならそこには法行、正行、積善、積徳がないから。
比丘たちよ、そこでは互いの食らい合い、弱者食い(弱肉強食)が起こるから。
それはなぜか?
比丘たちよ四聖諦の見なきことから。
四とは何か?
苦の聖諦の、苦の集起の聖諦の、苦の滅の聖諦の、
苦の滅に至る行道の聖諦の(見)。
それゆえ、ここで比丘たちよ、『これは苦である』と専念され、『これは苦の集起である』と専念され、『これは苦の滅である』と専念され、『これは苦の滅に至る行道である』と専念されるべきである」と。
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, puriso mahāsamudde ekacchiggaḷaṃ yugaṃ pakkhipeyya.
Tatrāpissa kāṇo kacchapo.
So vassasatassa vassasatassa accayena sakiṃ sakiṃ ummujjeyya.
Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu kho kāṇo kacchapo vassasatassa vassasatassa accayena sakiṃ sakiṃ ummujjanto amusmiṃ ekacchiggaḷe yuge gīvaṃ paveseyyā’’ti?
‘‘Yadi nūna, bhante, kadāci karahaci dīghassa addhuno accayenā’’ti.
‘‘Khippataraṃ kho so, bhikkhave, kāṇo kacchapo vassasatassa vassasatassa accayena sakiṃ sakiṃ ummujjanto amusmiṃ ekacchiggaḷe yuge gīvaṃ paveseyya, na tvevāhaṃ, bhikkhave, sakiṃ vinipātagatena bālena [vinītagatena bahulena (ka.)] manussattaṃ vadāmi’’.
Taṃ kissa hetu?
Na hettha, bhikkhave, atthi dhammacariyā, samacariyā, kusalakiriyā, puññakiriyā.
Aññamaññakhādikā ettha, bhikkhave, vattati dubbalakhādikā.
Taṃ kissa hetu?
Adiṭṭhattā, bhikkhave, catunnaṃ ariyasaccānaṃ.
Katamesaṃ catunnaṃ?
Dukkhassa ariyasaccassa…pe…
dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa.
‘‘Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṃ dukkha’nti yogo karaṇīyo…pe…
‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo’’ti.
