mn17 『林叢経』 (りんそうきょう、 Vanapatthasuttaṃ、ヴァナパッタ・スッタ)
私はこのように聞いた。
ある時、世尊はサーヴァッティーのジェータ林のアナータピンディカ僧園に住されていた。
そのとき世尊は比丘たちに呼びかけられた。
「比丘たちよ」と。
「尊者よ」と、その比丘たちは世尊へ応じた。
世尊はこう言われた。
「比丘たちよ、私は君たちに辺鄙林の理を説こう。君たちはそれを聞き、充分に作意しなさい。私は語ろう」と。
「はい、尊者よ」と比丘たちは世尊に応じた。
世尊はこう言われた。
比丘たちよ、ここに比丘がとある辺鄙な林に親近して住する(とする)。
その辺鄙な林に親近して住する彼には、現前してない念は現前せず、定なき心は定まらず、尽き果てない諸漏は遍尽に到らず、そして彼は未達の無上の瑜伽安穏にたどり着かない。
そして出家者により生活資具として得られるべき、これらの
外衣、鉢食、坐臥処、病人必需薬、資具、
それらは苦労の末に集まる。
比丘たちよ、その比丘はこう熟慮するべきである。
『私はこの辺鄙な林に親近して住している。(しかし)この辺鄙な林に親近して住するその私には、現前してない念は現前せず、
定なき心は定まらず、尽き果てない諸漏は遍尽に到らず、そして私は未達の無上の瑜伽安穏にたどり着かない。
そして出家者により生活資具として得られるべき、これらの
外衣、鉢食、坐臥処、病人必需薬、資具、
それらは苦労の末に集まる』と。
比丘たちよ、その比丘により、夜分、あるいは昼分に、その辺鄙な林から立ち去られるべきであり、住されるべきではない。
また比丘たちよ、ここに比丘がとある辺鄙な林に親近して住する(とする)。
その辺鄙な林に親近して住する彼には、現前してない念は現前せず、定なき心は定まらず、尽き果てない諸漏は遍尽に到らず、そして彼は未達の無上の瑜伽安穏にたどり着かない。
しかし出家者により生活資具として得られるべき、これらの
外衣、鉢食、坐臥処、病人必需薬、資具、
それらはたやすく集まる。
比丘たちよ、その比丘はこう熟慮するべきである。
『私はこの辺鄙な林に親近して住している。
(しかし)この辺鄙な林に親近して住するその私には、現前してない念は現前せず、定なき心は定まらず、尽き果てない諸漏は遍尽に到らず、そして私は未達の無上の瑜伽安穏にたどり着かない。
しかし出家者により生活資具として得られるべき、これらの
外衣、鉢食、坐臥処、病人必需薬、資具、
それらはたやすく集まる。
しかし私は外衣のために俗家から家なき者へと出家したのではなく、鉢食のために … 中略 …
坐臥処のために … 中略 …
しかし私は病人必需薬、資具のために俗家から家なき者へと出家したのではない。
それにも関わらず、この辺鄙な林に親近して住するその私には、現前してない念は現前せず、定なき心は定まらず、尽き果てない諸漏は遍尽に到らず、そして私は未達の無上の瑜伽安穏にたどり着かない』と。
比丘たちよ、その比丘により、その辺鄙な林から立ち去られるべきであり、住されるべきではない(と数えられる)。
また比丘たちよ、ここに比丘がとある辺鄙な林に親近して住する(とする)。
その辺鄙な林に親近して住する彼には、現前してない念が現前し、定なき心が定まり、尽き果てない諸漏は遍尽に到り、そして彼は未達の無上の瑜伽安穏にたどり着く。
そして出家者により生活資具として得られるべき、これらの
外衣、鉢食、坐臥処、病人必需薬、資具、それらは苦労の末に集まる。
比丘たちよ、その比丘はこう熟慮するべきである。
『私はこの辺鄙な林に親近して住している。
この辺鄙な林に親近して住するその私には、現前してない念が現前し、定なき心が定まり、尽き果てない諸漏は遍尽に到り、そして私は未達の無上の瑜伽安穏にたどり着いた。
そして出家者により生活資具として得られるべき、これらの
外衣、鉢食、坐臥処、病人必需薬、資具、
それらは苦労の末に集まる。
しかし私は外衣のために俗家から家なき者へと出家したのではなく、鉢食のために … 中略 …
坐臥処のために … 中略 …
しかし私は病人必需薬、資具のために俗家から家なき者へと出家したのではない。
それにも関わらず、この辺鄙な林に親近して住するその私には、現前してない念が現前し、定なき心が定まり、尽き果てない諸漏が遍尽に到り、そして私は未達の無上の瑜伽安穏にたどり着いている』と。
比丘たちよ、その比丘により、その辺鄙な林に住されるべきで、立ち去られるべきではない(と数えられる)。
また比丘たちよ、ここに比丘がとある辺鄙な林に親近して住する(とする)。
その辺鄙な林に親近して住する彼には、現前してない念が現前し、定なき心が定まり、尽き果てない諸漏は遍尽に到り、そして彼は未達の無上の瑜伽安穏にたどり着く。
そして出家者により生活資具として得られるべき、これらの
外衣、鉢食、坐臥処、病人必需薬、資具、
それらはたやすく集まる。
比丘たちよ、その比丘はこう熟慮するべきである。
『私はこの辺鄙な林に親近して住している。
この辺鄙な林に親近して住するその私には、現前してない念が現前し、定なき心が定まり、尽き果てない諸漏は遍尽に到り、そして私は未達の無上の瑜伽安穏にたどり着いている。
そして出家者により生活資具として得られるべき、これらの
外衣、鉢食、坐臥処、病人必需薬、資具、
それらはたやすく集まる』と。
比丘たちよ、その比丘により、命ある間は、その辺鄙な林に住されるべきで、立ち去られるべきではない。
比丘たちよ、ここに比丘がとある村に親近して住する(とする)。 … 中略 …
とある町に親近して住する(とする)。 … 中略 …
とある街に親近して住する(とする)。 … 中略 …
とある地方に親近して住する(とする)。 … 中略 …
とある人に親近して住する(とする)。
その人に親近して住する彼には、現前してない念は現前せず、定なき心は定まらず、尽き果てない諸漏は遍尽に到らず、そして彼は未達の無上の瑜伽安穏にたどり着かない。
そして出家者により生活資具として得られるべき、これらの
外衣、鉢食、坐臥処、病人必需薬、資具、
それらは苦労の末に集まる。
比丘たちよ、その比丘はこう熟慮するべきである。
『私はこの人に親近して住している。
この人に親近して住するその私には、現前してない念は現前せず、定なき心は定まらず、尽き果てない諸漏は遍尽に到らず、そして私は未達の無上の瑜伽安穏にたどり着かない。
そして出家者により生活資具として得られるべき、これらの
外衣、鉢食、坐臥処、病人必需薬、資具、
それらは苦労の末に集まる』と。
比丘たちよ、その比丘により、夜分あるいは昼分に無断で、その人は立ち去られるべきであり、付き従われるべきではない。
また比丘たちよ、ここに比丘がとある人に親近して住する(とする)。
その人に親近して住する彼には、現前してない念は現前せず、定なき心は定まらず、尽き果てない諸漏は遍尽に到らず、そして彼は未達の無上の瑜伽安穏にたどり着かない。
しかし出家者により生活資具として得られるべき、これらの
外衣、鉢食、坐臥処、病人必需薬、資具、それらはたやすく集まる。
比丘たちよ、その比丘はこう熟慮するべきである。
『私はこの人に親近して住している。
この人に親近して住するその私には、現前してない念は現前せず、定なき心は定まらず、尽き果てない諸漏は遍尽に到らず、そして私は未達の無上の瑜伽安穏にたどり着かない。
しかし出家者により生活資具として得られるべき、これらの
外衣、鉢食、坐臥処、病人必需薬、資具、
それらはたやすく集まる。
しかし私は外衣のために俗家から家なき者へと出家したのではなく、鉢食のために … 中略 …
坐臥処のために … 中略 …
しかし私は病人必需薬、資具のために俗家から家なき者へと出家したのではない。
それにも関わらず、この人に親近して住するその私には、現前してない念は現前せず、定なき心は定まらず、尽き果てない諸漏は遍尽に到らず、そして私は未達の無上の瑜伽安穏にたどり着かない』と。
比丘たちよ、その比丘により、了解をえてから、その人は立ち去られるべきであり、付き従われるべきではない。(と数えられる)。
また比丘たちよ、ここに比丘がとある人に親近して住する(とする)。
その人に親近して住する彼には、現前してない念が現前し、定なき心が定まり、尽き果てない諸漏は遍尽に到り、そして彼は未達の無上の瑜伽安穏にたどり着く。
しかし出家者により生活資具として得られるべき、これらの
外衣、鉢食、坐臥処、病人必需薬、資具、
それらは苦労の末に集まる。
比丘たちよ、その比丘はこう熟慮するべきである。
『私はこの人に親近して住している。
その人に親近して住するその私には、現前してない念が現前し、定なき心が定まり、尽き果てない諸漏は遍尽に到り、そして私は未達の無上の瑜伽安穏にたどり着いている。
しかし出家者により生活資具として得られるべき、これらの
外衣、鉢食、坐臥処、病人必需薬、資具、
それらは苦労の末に集まる。
しかし私は外衣のために俗家から家なき者へと出家したのではなく、鉢食のために … 中略 …
坐臥処のために … 中略 …
しかし私は病人必需薬、資具のために俗家から家なき者へと出家したのではない。
それにも関わらず、この人に親近して住するその私には、現前してない念が現前し、定なき心が定まり、尽き果てない諸漏が遍尽に到り、そして私は未達の無上の瑜伽安穏にたどり着いている』と。
比丘たちよ、その比丘により、その人は付き従われるべきで、立ち去られるべきではない(と数えられる)。
また比丘たちよ、ここに比丘がとある人に親近して住する(とする)。
その人に親近して住する彼には、現前してない念が現前し、定なき心が定まり、尽き果てない諸漏は遍尽に到り、そして彼は未達の無上の瑜伽安穏にたどり着く。
そして出家者により生活資具として得られるべき、これらの
外衣、鉢食、坐臥処、病人必需薬、資具、
それらはたやすく集まる。
比丘たちよ、その比丘はこう熟慮するべきである。
『私はこの人に親近して住している。
その人に親近して住するその私には、現前してない念が現前し、定なき心が定まり、尽き果てない諸漏は遍尽に到り、そして私は未達の無上の瑜伽安穏にたどり着いている。
そして出家者により生活資具として得られるべき、これらの
外衣、鉢食、坐臥処、病人必需薬、資具、
それらはたやすく集まる』と。
比丘たちよ、その比丘により、たとえ排除されても、命ある間は、その人は付き従われるべきで、立ち去られるべきではない」と。
世尊はこう言われた。
意に適った彼ら比丘たちは、世尊の所説に歓喜したという。
Evaṃ me sutaṃ .
ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi .
‘‘bhikkhavo’’ti.
‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ.
Bhagavā etadavoca .
‘‘vanapatthapariyāyaṃ vo, bhikkhave, desessāmi, taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmī’’ti.
‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ.
Bhagavā etadavoca .
‘‘Idha, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ vanapatthaṃ upanissāya viharati.
Tassa taṃ vanapatthaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāti.
Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā .
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā .
te kasirena samudāgacchanti.
Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ .
‘ahaṃ kho imaṃ vanapatthaṃ upanissāya viharāmi, tassa me imaṃ vanapatthaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti,
asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāmi.
Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā .
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā .
te kasirena samudāgacchantī’ti.
Tena, bhikkhave, bhikkhunā rattibhāgaṃ vā divasabhāgaṃ vā tamhā vanapatthā pakkamitabbaṃ, na vatthabbaṃ.
‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ vanapatthaṃ upanissāya viharati.
Tassa taṃ vanapatthaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāti.
Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā .
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā .
te appakasirena samudāgacchanti.
Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ .
‘ahaṃ kho imaṃ vanapatthaṃ upanissāya viharāmi.
Tassa me imaṃ vanapatthaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāmi.
Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā .
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā .
te appakasirena samudāgacchanti.
Na kho panāhaṃ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito na piṇḍapātahetu…pe…
na senāsanahetu…pe…
na gilānappaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito.
Atha ca pana me imaṃ vanapatthaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāmī’ti.
Tena, bhikkhave, bhikkhunā saṅkhāpi tamhā vanapatthā pakkamitabbaṃ, na vatthabbaṃ.
‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ vanapatthaṃ upanissāya viharati.
Tassa taṃ vanapatthaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.
Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā .
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti.
Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ .
‘ahaṃ kho imaṃ vanapatthaṃ upanissāya viharāmi.
Tassa me imaṃ vanapatthaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti asamāhitañca cittaṃ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāmi.
Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā .
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā .
te kasirena samudāgacchanti.
Na kho panāhaṃ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, na piṇḍapātahetu…pe…
na senāsanahetu…pe…
na gilānappaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito.
Atha ca pana me imaṃ vanapatthaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāmī’ti.
Tena, bhikkhave, bhikkhunā saṅkhāpi tasmiṃ vanapatthe vatthabbaṃ, na pakkamitabbaṃ.
‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ vanapatthaṃ upanissāya viharati.
Tassa taṃ vanapatthaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.
Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā .
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā .
te appakasirena samudāgacchanti.
Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ .
‘ahaṃ kho imaṃ vanapatthaṃ upanissāya viharāmi.
Tassa me imaṃ vanapatthaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti asamāhitañca cittaṃ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāmi.
Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā .
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā .
te appakasirena samudāgacchantī’ti.
Tena, bhikkhave, bhikkhunā yāvajīvampi tasmiṃ vanapatthe vatthabbaṃ, na pakkamitabbaṃ.
‘‘Idha, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ upanissāya viharati …pe…
aññataraṃ nigamaṃ upanissāya viharati…pe…
aññataraṃ nagaraṃ upanissāya viharati…pe…
aññataraṃ janapadaṃ upanissāya viharati…pe…
aññataraṃ puggalaṃ upanissāya viharati.
Tassa taṃ puggalaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāti.
Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā .
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā .
te kasirena samudāgacchanti.
Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ .
‘ahaṃ kho imaṃ puggalaṃ upanissāya viharāmi.
Tassa me imaṃ puggalaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāmi.
Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā .
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā .
te kasirena samudāgacchantī’ti.
Tena, bhikkhave, bhikkhunā rattibhāgaṃ vā divasabhāgaṃ vā so puggalo anāpucchā pakkamitabbaṃ, nānubandhitabbo.
‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ puggalaṃ upanissāya viharati.
Tassa taṃ puggalaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāti.
Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā .
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena samudāgacchanti.
Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ .
‘ahaṃ kho imaṃ puggalaṃ upanissāya viharāmi.
Tassa me imaṃ puggalaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāmi.
Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā .
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā .
te appakasirena samudāgacchanti.
Na kho panāhaṃ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, na piṇḍapātahetu…pe…
na senāsanahetu…pe…
na gilānappaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito.
Atha ca pana me imaṃ puggalaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāmī’ti.
Tena, bhikkhave, bhikkhunā saṅkhāpi so puggalo āpucchā pakkamitabbaṃ, nānubandhitabbo.
‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ puggalaṃ upanissāya viharati.
Tassa taṃ puggalaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.
Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā .
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā .
te kasirena samudāgacchanti.
Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ .
‘ahaṃ kho imaṃ puggalaṃ upanissāya viharāmi.
Tassa me imaṃ puggalaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāmi.
Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā .
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā .
te kasirena samudāgacchanti.
Na kho panāhaṃ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, na piṇḍapātahetu…pe…
na senāsanahetu…pe…
na gilānappaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito.
Atha ca pana me imaṃ puggalaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāmī’ti.
Tena, bhikkhave, bhikkhunā saṅkhāpi so puggalo anubandhitabbo, na pakkamitabbaṃ.
‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ puggalaṃ upanissāya viharati.
Tassa taṃ puggalaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.
Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā .
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā .
te appakasirena samudāgacchanti.
Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ .
‘ahaṃ kho imaṃ puggalaṃ upanissāya viharāmi.
Tassa me imaṃ puggalaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāmi.
Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā .
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārā .
te appakasirena samudāgacchantī’ti.
Tena, bhikkhave, bhikkhunā yāvajīvampi so puggalo anubandhitabbo, na pakkamitabbaṃ, api panujjamānenapī’’ti [api paṇujjamānenāti (?)].
Idamavoca bhagavā.
Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
