mn24(3) 『中継車経(3)』 (ちゅうけいしゃきょう、 Rathavinīta-suttaṃ、ラタヴィニータ・スッタ)
「たとえば友よ、コーサラ国パセーナディ王がサーヴァッティに居住しているとき、サーケータでなにか緊急な所用が生じるとします。
彼にはサーヴァッティーとサーケータの間に7台の中継の馬車が用意されます。
そして友よ、コーサラ国パセーナディ王はサーヴァッティーの内宮の門から出発して第一の中継馬車に乗り、第一の中継馬車により第二の中継馬車に達し、第一の中継馬車を捨て、第二の中継馬車に乗ります。
第二の中継馬車により第三の中継馬車に達し、第二の中継馬車を捨て、第三の中継馬車に乗ります。
第三の中継馬車により第四の中継馬車に達し、第三の中継馬車を捨て、第四の中継馬車に乗ります。
第四の中継馬車により第五の中継馬車に達し、第四の中継馬車を捨て、第五の中継馬車に乗ります。
第五の中継馬車により第六の中継馬車に達し、第五の中継馬車を捨て、第六の中継馬車に乗ります。
第六の中継馬車により第七の中継馬車に達し、第六の中継馬車を捨て、第七の中継馬車に乗ります。
第七の中継馬車によりサーケータの内宮の門にたどり着きます。
するとこの内宮の門に至っているこの(王)に、友や仲間、親族、血縁者がこのように問うでしょう。
『大王よ、あなたはこの中継馬車により、サーヴァッティーからサーケータの内宮の門にたどり着かれたのですか?』と。
友よ、いったいどのようにコーサラ国パセーナディ王が解答するならば、正しい解答者として解答できるでしょうか?」と。
「友よ、このようにコーサラ国パセーナディ王が解答するならば、正しい解答者として解答できるでしょう。
『さて私がサーヴァッティに居住しているとき、サーケータでなにか緊急な所用が生じた。
その私にはサーヴァッティーとサーケータの間に7台の中継の馬車が用意されていた。
そして私はサーヴァッティーの内宮の門から出発して第一の中継馬車に乗り、
第一の中継馬車により第二の中継馬車に達し、第一の中継馬車を捨て、第二の中継馬車に乗った。
第二の中継馬車により第三の中継馬車に達し、第二の中継馬車を捨て、第三の中継馬車に乗った。
第三の中継馬車により第四の中継馬車に達し、第三の中継馬車を捨て、第四の中継馬車に乗った。
第四の中継馬車により第五の中継馬車に達し、第四の中継馬車を捨て、第五の中継馬車に乗った。
第五の中継馬車により第六の中継馬車に達し、第五の中継馬車を捨て、第六の中継馬車に乗った。
第六の中継馬車により第七の中継馬車に達し、第六の中継馬車を捨て、第七の中継馬車に乗った。
第七の中継馬車によりサーケータの内宮の門にたどり着いた』と。
友よ、このようにコーサラ国パセーナディ王が解答するならば、正しい解答者として解答できるでしょう」と。
「まさにそのように友よ、戒清浄は心清浄の目的まで。心清浄は見清浄の目的まで。見清浄は度疑清浄の目的まで。度疑清浄は道非道智見清浄の目的まで。
道非道智見清浄は行道智見清浄まで。行道智見清浄は智見清浄まで。智見清浄は取着なき般涅槃の目的までであり、
友よ、世尊のもとでは取着なき般涅槃のために梵行が修される」と。
「尊者は何という名前ですか、また同梵行者たちは尊者をどのように知るのですか?」と。
「友よ、私の名前はプンナ、
同梵行者たちは私をマンターニプッタと知ります」と。
「尊者よ、稀有なことです。尊者よ、未曾有なことです。
既聞の弟子により正しく師のその教えが了知されるがごとく、まさにそのようにプンナ・マンターニプッタ尊者により奥深い、深遠な質問がそれぞれ順に触れられて解答されました。
彼らがプンナ・マンターニプッタ尊者に見(まみ)えるのを得、敬い仕えることを得られるなら、同梵行者たちの利得です。同梵行者たちのよく得た利得です。
たとえ同梵行者たちが褌(ふんどし)により頭でプンナ・マンターニプッタ尊者を持ち運び、見(まみ)えるのを得、敬い仕えることを得られるなら、彼らの利得であり、彼らのよく得たものです。
そして我々が見(まみ)えるのを得、敬い仕えることを得られるなら、我々の利得、我々のよく得たものです」と。
こう言われた時、プンナ・マンターニプッタ尊者はサーリプッタ尊者にこう言った。
「尊者は何という名前ですか、また同梵行者たちは尊者をどのように知るのですか?」と。
「友よ、私の名前はウパティッサ、
同梵行者たちは私をサーリプッタと知ります」と。
「ああ尊者よ、師にふさわしい弟子と談話していたのに、私が知らないとは、
『サーリプッタ尊者』と。
もし私が『サーリプッタ尊者』と知っていたなら、これほど(細かく)答えたかどうか。
友よ、稀有なことです。友よ、未曾有なことです。
既聞の弟子により正しく師のその教えが了知されるがごとく、まさにそのようにサーリプッタ尊者により奥深い、深遠な質問がそれぞれ順に触れられて問われました。
彼らがサーリプッタ尊者に見(まみ)えるのを得、敬い仕えることを得られるなら、同梵行者たちの利得です。同梵行者たちのよく得た利得です。
たとえ同梵行者たちが褌(ふんどし)により頭でサーリプッタ尊者を持ち運び、見(まみ)えるのを得、敬い仕えることを得られるなら、彼らの利得であり、彼らのよく得たものです。そして我々が見(まみ)えるのを得、敬い仕えることを得られるなら、我々の利得、我々のよく得たものです」と。
かくしてかの偉大な双竜はお互いに善く説かれたことに共に随喜したという。
‘‘Seyyathāpi, āvuso, rañño pasenadissa kosalassa sāvatthiyaṃ paṭivasantassa sākete kiñcideva accāyikaṃ karaṇīyaṃ uppajjeyya.
Tassa antarā ca sāvatthiṃ antarā ca sāketaṃ satta rathavinītāni upaṭṭhapeyyuṃ.
Atha kho, āvuso, rājā pasenadi kosalo sāvatthiyā nikkhamitvā antepuradvārā paṭhamaṃ rathavinītaṃ abhiruheyya, paṭhamena rathavinītena dutiyaṃ rathavinītaṃ pāpuṇeyya, paṭhamaṃ rathavinītaṃ vissajjeyya dutiyaṃ rathavinītaṃ abhiruheyya.
Dutiyena rathavinītena tatiyaṃ rathavinītaṃ pāpuṇeyya, dutiyaṃ rathavinītaṃ vissajjeyya, tatiyaṃ rathavinītaṃ abhiruheyya.
Tatiyena rathavinītena catutthaṃ rathavinītaṃ pāpuṇeyya, tatiyaṃ rathavinītaṃ vissajjeyya, catutthaṃ rathavinītaṃ abhiruheyya.
Catutthena rathavinītena pañcamaṃ rathavinītaṃ pāpuṇeyya, catutthaṃ rathavinītaṃ vissajjeyya, pañcamaṃ rathavinītaṃ abhiruheyya.
Pañcamena rathavinītena chaṭṭhaṃ rathavinītaṃ pāpuṇeyya, pañcamaṃ rathavinītaṃ vissajjeyya, chaṭṭhaṃ rathavinītaṃ abhiruheyya.
Chaṭṭhena rathavinītena sattamaṃ rathavinītaṃ pāpuṇeyya, chaṭṭhaṃ rathavinītaṃ vissajjeyya, sattamaṃ rathavinītaṃ abhiruheyya.
Sattamena rathavinītena sāketaṃ anupāpuṇeyya antepuradvāraṃ.
Tamenaṃ antepuradvāragataṃ samānaṃ mittāmaccā ñātisālohitā evaṃ puccheyyuṃ .
‘iminā tvaṃ, mahārāja, rathavinītena sāvatthiyā sāketaṃ anuppatto antepuradvāra’nti?
Kathaṃ byākaramāno nu kho, āvuso, rājā pasenadi kosalo sammā byākaramāno byākareyyā’’ti?
‘‘Evaṃ byākaramāno kho, āvuso, rājā pasenadi kosalo sammā byākaramāno byākareyya .
‘idha me sāvatthiyaṃ paṭivasantassa sākete kiñcideva accāyikaṃ karaṇīyaṃ uppajji [uppajjati (ka.)].
Tassa me antarā ca sāvatthiṃ antarā ca sāketaṃ satta rathavinītāni upaṭṭhapesuṃ.
Atha khvāhaṃ sāvatthiyā nikkhamitvā antepuradvārā paṭhamaṃ rathavinītaṃ abhiruhiṃ.
Paṭhamena rathavinītena dutiyaṃ rathavinītaṃ pāpuṇiṃ, paṭhamaṃ rathavinītaṃ vissajjiṃ dutiyaṃ rathavinītaṃ abhiruhiṃ.
Dutiyena rathavinītena tatiyaṃ rathavinītaṃ pāpuṇiṃ, dutiyaṃ rathavinītaṃ vissajjiṃ, tatiyaṃ rathavinītaṃ abhiruhiṃ.
Tatiyena rathavinītena catutthaṃ rathavinītaṃ pāpuṇiṃ, tatiyaṃ rathavinītaṃ vissajjiṃ, catutthaṃ rathavinītaṃ abhiruhiṃ.
Catutthena rathavinītena pañcamaṃ rathavinītaṃ pāpuṇiṃ, catutthaṃ rathavinītaṃ vissajjiṃ, pañcamaṃ rathavinītaṃ abhiruhiṃ.
Pañcamena rathavinītena chaṭṭhaṃ rathavinītaṃ pāpuṇiṃ, pañcamaṃ rathavinītaṃ vissajjiṃ, chaṭṭhaṃ rathavinītaṃ abhiruhiṃ.
Chaṭṭhena rathavinītena sattamaṃ rathavinītaṃ pāpuṇiṃ, chaṭṭhaṃ rathavinītaṃ vissajjiṃ, sattamaṃ rathavinītaṃ abhiruhiṃ.
Sattamena rathavinītena sāketaṃ anuppatto antepuradvāra’nti.
Evaṃ byākaramāno kho, āvuso, rājā pasenadi kosalo sammā byākaramāno byākareyyā’’ti.
‘‘Evameva kho, āvuso, sīlavisuddhi yāvadeva cittavisuddhatthā, cittavisuddhi yāvadeva diṭṭhivisuddhatthā, diṭṭhivisuddhi yāvadeva kaṅkhāvitaraṇavisuddhatthā, kaṅkhāvitaraṇavisuddhi yāvadeva maggāmaggañāṇadassanavisuddhatthā,
maggāmaggañāṇadassanavisuddhi yāvadeva paṭipadāñāṇadassanavisuddhatthā, paṭipadāñāṇadassanavisuddhi yāvadeva ñāṇadassanavisuddhatthā, ñāṇadassanavisuddhi yāvadeva anupādāparinibbānatthā.
Anupādāparinibbānatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’’ti.
‘‘konāmo āyasmā, kathañca panāyasmantaṃ sabrahmacārī jānantī’’ti?
‘‘Puṇṇoti kho me, āvuso, nāmaṃ;
mantāṇiputtoti ca pana maṃ sabrahmacārī jānantī’’ti.
‘‘Acchariyaṃ, āvuso, abbhutaṃ, āvuso!
Yathā taṃ sutavatā sāvakena sammadeva satthusāsanaṃ ājānantena, evameva āyasmatā puṇṇena mantāṇiputtena gambhīrā gambhīrapañhā anumassa anumassa byākatā.
Lābhā sabrahmacārīnaṃ, suladdhalābhā sabrahmacārīnaṃ, ye āyasmantaṃ puṇṇaṃ mantāṇiputtaṃ labhanti dassanāya, labhanti payirūpāsanāya.
Celaṇḍukena [celaṇḍakena (ka.), celaṇḍupekena (?)] cepi sabrahmacārī āyasmantaṃ puṇṇaṃ mantāṇiputtaṃ muddhanā pariharantā labheyyuṃ dassanāya, labheyyuṃ payirūpāsanāya, tesampi lābhā tesampi suladdhaṃ,
amhākampi lābhā amhākampi suladdhaṃ, ye mayaṃ āyasmantaṃ puṇṇaṃ mantāṇiputtaṃ labhāma dassanāya, labhāma payirūpāsanāyā’’ti.
Evaṃ vutte, āyasmā puṇṇo mantāṇiputto āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca .
‘‘ko nāmo āyasmā, kathañca panāyasmantaṃ sabrahmacārī jānantī’’ti?
‘‘Upatissoti kho me, āvuso, nāmaṃ;
sāriputtoti ca pana maṃ sabrahmacārī jānantī’’ti.
‘‘Satthukappena vata kira, bho [kho (ka.)], sāvakena saddhiṃ mantayamānā na jānimha .
‘āyasmā sāriputto’ti.
Sace hi mayaṃ jāneyyāma ‘āyasmā sāriputto’ti, ettakampi no nappaṭibhāseyya [nappaṭibheyya (?)].
Acchariyaṃ, āvuso, abbhutaṃ, āvuso!
Yathā taṃ sutavatā sāvakena sammadeva satthusāsanaṃ ājānantena, evameva āyasmatā sāriputtena gambhīrā gambhīrapañhā anumassa anumassa pucchitā.
Lābhā sabrahmacārīnaṃ suladdhalābhā sabrahmacārīnaṃ, ye āyasmantaṃ sāriputtaṃ labhanti dassanāya, labhanti payirūpāsanāya.
Celaṇḍukena cepi sabrahmacārī āyasmantaṃ sāriputtaṃ muddhanā pariharantā labheyyuṃ dassanāya, labheyyuṃ payirūpāsanāya, tesampi lābhā tesampi suladdhaṃ, amhākampi lābhā amhākampi suladdhaṃ, ye mayaṃ āyasmantaṃ sāriputtaṃ labhāma dassanāya, labhāma payirūpāsanāyā’’ti.
Itiha te ubhopi mahānāgā aññamaññassa subhāsitaṃ samanumodiṃsūti.
