| accaya | accayati |
| 過ち | 過ぎること | 死後 | 過ぎる |
1. 死去, 経過. accayena adv. すぎてから, 死後. 2. 超越, 征服. duraccaya 打ち勝ち難き. 3. 罪, 過失, 罪過
1. fault; 2. lapse; 3. passing away.
類語 atikkama:経過、超過
🟦過ち🟦
| ‘‘accayo maṃ, bhante, accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ, yvāhaṃ evaṃ svākkhāte dhammavinaye dhammatthenako pabbajito. | 「尊者よ、私は愚者のように、迷妄者のように、不善者のように過ちを犯しました。このようによく説かれた法と律において、私は法泥棒として出家したのです。 |
| Tassa me, bhante, bhagavā accayaṃ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyā’’ti. | 尊者よ、世尊はその私の過ちを、過ちとして受け入れてください。今後の防護のため」と。 |
| Tāsaṃ no, bhante, bhagavā accayaṃ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyā’’ti. | 尊者よ、世尊はその我々の過ちを、過ちとして受け入れてください。今後の防護のため」と。 |
| Vuddhi hesā, bhikkhave, ariyassa vinaye yo accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaroti āyatiñca saṃvaraṃ āpajjatī’’ti. | なぜなら比丘たちよ、聖者の律では、過ちを過ちと認めて法に則り懺悔し、今後の防護に至ること、これが成長だから」と。 |
| ‘‘Dveme, bhikkhave, bālā. | 「比丘たちよ、この二者は愚者です。 |
| Yo ca accayaṃ accayato na passati, yo ca accayaṃ desentassa yathādhammaṃ nappaṭiggaṇhā’’ti . | 過ちを過ちと見なさない者、そして過ちを告白する者を法に則り受け入れない者。 |
🟦過ぎる🟦
| Atha kho te bhikkhū vassaṃvuṭṭhā [vassaṃvutthā (sī. syā. kaṃ. pī.)] temāsaccayena cārikaṃ pakkamiṃsu. | そこで、その比丘たちは雨安居を過ごし、三ヶ月を過ぎると遊行に立ち去った。 |
| ‘‘Seyyathāpi, bhikkhu, mahāselo pabbato yojanaṃ āyāmena yojanaṃ vitthārena yojanaṃ ubbedhena acchinno asusiro ekagghano. | 「たとえば比丘よ、長さで一由旬、幅で一由旬、高さで一由旬の断裂のない、空洞のない、ひとかたまりの大きい岩山があり、 |
| Tamenaṃ puriso vassasatassa vassasatassa accayena kāsikena vatthena sakiṃ sakiṃ parimajjeyya. | そして百年過ぎるごとに一回ずつ、人がそれをカーシ産の布でこするとします。 |
●如来の予言です。
| Ito tiṇṇaṃ māsānaṃ accayena tathāgato parinibbāyissatī’’ti. | これより三月過ぎると、如来は般涅槃するのです」と。 |
🟦死後🟦
| ‘‘Tathāgatassa buddhassa, sabbabhūtānukampino; | 「一切の生きものへ憐れみある 如来、仏陀 |
| Tassaccayā na vijjanti, tassa natthi apāgataṃ; | 彼の過ち(死後)は見出されず 彼の行方はない |
| Ye hi keci, ānanda, etarahi vā mamaccaye vā attadīpā viharissanti attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā; | アーナンダよ、今であれ私の死後であれ、自己を灯とし、自己を依処とし、他を依処とせず、法を灯とし、法を依処とし、他を依処とせず住する者たち —— |