sn46.53『火経』Aggisuttaṃ

Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiyaṃ piṇḍāya pavisiṃsu. さて多くの比丘が午前に着衣して、鉢と衣を持って、サーヴァッティーへ托鉢入った。
( Pariyāyasuttasadisaṃ ). (理経(前経)と同様)
‘‘Evaṃvādino, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā .「比丘たちよ、このように説く異教徒の遍歴行者たちは、次のように言われるべきです。
‘yasmiṃ, āvuso, samaye līnaṃ cittaṃ hoti, katamesaṃ tasmiṃ samaye bojjhaṅgānaṃ akālo bhāvanāya, katamesaṃ tasmiṃ samaye bojjhaṅgānaṃ kālo bhāvanāya?『友よ、沈滞している時、その時には、どの覚支修養に適時でなく、どの覚支修養に適時なのか?
Yasmiṃ panāvuso, samaye uddhataṃ cittaṃ hoti, katamesaṃ tasmiṃ samaye bojjhaṅgānaṃ akālo bhāvanāya, katamesaṃ tasmiṃ samaye bojjhaṅgānaṃ kālo bhāvanāyā’ti? また友よ、掉挙している時、その時には、どの覚支修養に適時でなく、どの覚支修養に適時なのか?』と。
Evaṃ puṭṭhā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā na ceva sampāyissanti, uttariñca vighātaṃ āpajjissanti. 比丘たちよ、このように問われた異教の遍歴行者たちは返答もできず、さらなる困惑に陥るでしょう。
Taṃ kissa hetu? それはなぜか?
Yathā taṃ, bhikkhave, avisayasmiṃ. 比丘たちよ、それは境域にないからです。
‘‘Nāhaṃ taṃ, bhikkhave, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yo imesaṃ pañhānaṃ veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyya, aññatra tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā ito vā pana sutvā. 比丘たちよ、私は神々梵天を含む世界、沙門、婆羅門、王を含む人々のうちに、これらの問いの解答によってを満たすことのできる者を見ません —— 如来如来の弟子、またはそこから聞いた者を除いて。
‘‘Yasmiṃ, bhikkhave, samaye līnaṃ cittaṃ hoti, akālo tasmiṃ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, akālo samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, akālo upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya. 比丘たちよ、沈滞している時、その時には、軽安覚支修養に適時でなく、定覚支修養に適時でなく、捨覚支修養に適時ではありません。
Taṃ kissa hetu? それはなぜか?
Līnaṃ, bhikkhave, cittaṃ taṃ etehi dhammehi dussamuṭṭhāpayaṃ hoti. 比丘たちよ、沈滞したそのは、これらのによっては発動させがたいから。
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, puriso parittaṃ aggiṃ ujjāletukāmo assa. たとえば比丘たちよ、男が小さい火を燃え上がらせようと欲しています。
So tattha allāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, allāni ca gomayāni pakkhipeyya, allāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya, udakavātañca dadeyya, paṃsukena ca okireyya; もし彼がそこに湿った草も投入し、湿った牛糞も投入し、湿った木切れも投入し、水と風も与え、泥をかけるなら、
bhabbo nu kho so puriso parittaṃ aggiṃ ujjālitu’’nti? いったいその男は小さな火を燃え上がらせることができるだろうか?」と。
‘‘No hetaṃ, bhante’’.「いいえ、尊者よ。」
‘‘Evameva kho, bhikkhave, yasmiṃ samaye līnaṃ cittaṃ hoti, akālo tasmiṃ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, akālo samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, akālo upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya.「まさにそのように比丘たちよ、沈滞している時、その時には、軽安覚支修養に適時でなく、定覚支修養に適時でなく、捨覚支修養に適時ではありません。
Taṃ kissa hetu? それはなぜか?
Līnaṃ, bhikkhave, cittaṃ taṃ etehi dhammehi dussamuṭṭhāpayaṃ hoti. 比丘たちよ、沈滞したそのは、これらのによっては発動させがたいから。
‘‘Yasmiñca kho, bhikkhave, samaye līnaṃ cittaṃ hoti, kālo tasmiṃ samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya. 比丘たちよ、沈滞している時、その時には、択法覚支修養に適時であり、精進覚支修養に適時であり、喜悦覚支修養に適時です。
Taṃ kissa hetu? それはなぜか?
Līnaṃ, bhikkhave, cittaṃ taṃ etehi dhammehi susamuṭṭhāpayaṃ hoti. 比丘たちよ、沈滞したそのは、これらのによって発動させやすいから。
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, puriso parittaṃ aggiṃ ujjāletukāmo assa. たとえば比丘たちよ、男が小さい火を燃え上がらせようと欲しています。
So tattha sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, sukkhāni gomayāni pakkhipeyya, sukkhāni kaṭṭhāni pakkhipeyya, mukhavātañca dadeyya, na ca paṃsukena okireyya; もし彼がそこに乾いた草も投入し、乾いた牛糞も投入し、乾いた木切れも投入し、口で風を与え、泥をかけないなら、
bhabbo nu kho so puriso parittaṃ aggiṃ ujjālitu’’nti? いったいその男は小さな火を燃え上がらせることができるだろうか?」と。
‘‘Evaṃ, bhante’’.「はい、尊者よ」と。
‘‘Evameva kho, bhikkhave, yasmiṃ samaye līnaṃ cittaṃ hoti, kālo tasmiṃ samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya.「まさにそのように比丘たちよ、沈滞している時、その時には、択法覚支修養に適時であり、精進覚支修養に適時であり、喜悦覚支修養に適時です。
Taṃ kissa hetu? それはなぜか?
Līnaṃ, bhikkhave, cittaṃ taṃ etehi dhammehi susamuṭṭhāpayaṃ hoti. 比丘たちよ、沈滞したそのは、これらのによって発動させやすいから。
‘‘Yasmiṃ, bhikkhave, samaye uddhattaṃ cittaṃ hoti, akālo tasmiṃ samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya, akālo vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya, akālo pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya. 比丘たちよ、掉挙している時、その時には、択法覚支修養に適時でなく、精進覚支修養に適時でなく、喜悦覚支修養に適時ではありません。
Taṃ kissa hetu? それはなぜか?
Uddhataṃ, bhikkhave, cittaṃ taṃ etehi dhammehi duvūpasamayaṃ hoti. 比丘たちよ、掉挙したそのは、これらのによっては寂静にさせがたいから。
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, puriso mahantaṃ aggikkhandhaṃ nibbāpetukāmo assa. たとえば比丘たちよ、男が大きな火の鎮火させようと欲しています。
So tattha sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, sukkhāni ca gomayāni pakkhipeyya, sukkhāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya, mukhavātañca dadeyya, na ca paṃsukena okireyya; もし彼がそこに乾いた草も投入し、乾いた牛糞も投入し、乾いた木切れも投入し、口で風を与え、泥をかけないなら、
bhabbo nu kho so puriso mahantaṃ aggikkhandhaṃ nibbāpetu’’nti? いったいその男は大きな火の鎮火させることができるだろうか?」と。
‘‘No hetaṃ, bhante’’.「いいえ、尊者よ。」
‘‘Evameva kho, bhikkhave, yasmiṃ samaye uddhataṃ cittaṃ hoti, akālo tasmiṃ samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya, akālo vīriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya, akālo pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya.「まさにそのように比丘たちよ、掉挙している時、その時には、択法覚支修養に適時でなく、精進覚支修養に適時でなく、喜悦覚支修養に適時ではありません。
Taṃ kissa hetu? それはなぜか?
Uddhataṃ, bhikkhave, cittaṃ taṃ etehi dhammehi duvūpasamayaṃ hoti. 比丘たちよ、掉挙したそのは、これらのによっては寂静にさせがたいから。
‘‘Yasmiñca kho, bhikkhave, samaye uddhataṃ cittaṃ hoti, kālo tasmiṃ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya. 比丘たちよ、掉挙している時、その時には、軽安覚支修養に適時であり、定覚支修養に適時であり、捨覚支修養に適時です。
Taṃ kissa hetu? それはなぜか?
Uddhataṃ, bhikkhave, cittaṃ taṃ etehi dhammehi suvūpasamayaṃ hoti. 比丘たちよ、掉挙したそのは、これらのによって寂静にさせやすいから。
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, puriso mahantaṃ aggikkhandhaṃ nibbāpetukāmo assa. たとえば比丘たちよ、男が大きな火の鎮火させようと欲しています。
So tattha allāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, allāni ca gomayāni pakkhipeyya, allāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya, udakavātañca dadeyya, paṃsukena ca okireyya; もし彼がそこに湿った草も投入し、湿った牛糞も投入し、湿った木切れも投入し、水と風も与え、泥をかけるなら、
bhabbo nu kho so puriso mahantaṃ aggikkhandhaṃ nibbāpetu’’nti? いったいその男は大きな火の鎮火させることができるだろうか?」と。
‘‘Evaṃ, bhante’’.「はい、尊者よ」と。
‘‘Evameva kho, bhikkhave, yasmiṃ samaye uddhataṃ cittaṃ hoti, kālo tasmiṃ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya.「まさにそのように比丘たちよ、掉挙している時、その時には、軽安覚支修養に適時であり、定覚支修養に適時であり、捨覚支修養に適時です。
Taṃ kissa hetu? それはなぜか?
Uddhataṃ, bhikkhave, cittaṃ taṃ etehi dhammehi suvūpasamayaṃ hoti. 比丘たちよ、掉挙したそのは、これらのによって寂静にさせやすいから。
Satiñca khvāhaṃ, bhikkhave, sabbatthikaṃ vadāmī’’ti. しかし比丘たちよ、私は(覚支)は、すべての時にふさわしいと説きます」と。