| Ekaṃ samayaṃ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiṃ vanasaṇḍe. | ある時、とある比丘がコーサラ国のとある森林に住していた。 |
| Tena kho pana samayena so bhikkhu divāvihāragato supati. | さてその時、その比丘は昼住に入り、眠っていた |
| Atha kho yā tasmiṃ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taṃ bhikkhuṃ saṃvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; | すると、その森林に宿る神霊はその比丘へ憐れみ利益させよう、その比丘を奮起させたいと、その比丘に近づいた。 |
| upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ gāthāhi ajjhabhāsi . | 近づくとその比丘に偈をもって語りかけた。 |
| ‘‘Uṭṭhehi bhikkhu kiṃ sesi, ko attho supitena [supinena (sī.)] te; | 「起き上がれ比丘よ なぜ横になる 眠りにより君へ何の利益があるのか |
| Āturassa hi kā niddā, sallaviddhassa ruppato. | 矢に射抜かれ悩まされ病む者にとって睡眠が何になる |
| ‘‘Yāya saddhāya pabbajito [yāya saddhāpabbajito (sī. syā. kaṃ.)], agārasmānagāriyaṃ; | その信により俗屋から家なき者へと出家した |
| Tameva saddhaṃ brūhehi, mā niddāya vasaṃ gamī’’ti. | ただその信を育成せよ 睡眠に支配されるな」と。 |
| ‘‘Aniccā addhuvā kāmā, yesu mandova mucchito; | 「愚鈍な者が夢中になるばかりの諸欲は 無常で恒常でない |
| Baddhesu [khandhesu (sī.)] muttaṃ asitaṃ, kasmā pabbajitaṃ tape. | 拘束のうちから脱した付着なき出家者を どうして苦しめられようか |
| ‘‘Chandarāgassa vinayā, avijjāsamatikkamā; | 愛着の調伏ゆえ 無明の超越ゆえ |
| Taṃ ñāṇaṃ paramodānaṃ [pariyodātaṃ (sī. pī.), paramodātaṃ (syā. kaṃ.), paramavodānaṃ (sī. aṭṭha.)], kasmā pabbajitaṃ tape. | 最高の純粋智あるその出家者を どうして苦しめられようか |
| ‘‘Chetvā [bhetvā (sī. syā. kaṃ. pī.)] avijjaṃ vijjāya, āsavānaṃ parikkhayā; | 明をもって無明を切断し 諸漏の遍尽ゆえ |
| Asokaṃ anupāyāsaṃ, kasmā pabbajitaṃ tape. | 悲しみなき悩みなき出家者を どうして苦しめられようか |
| ‘‘Āraddhavīriyaṃ pahitattaṃ, niccaṃ daḷhaparakkamaṃ; | 自ら務め精進に励み 常に堅固に奮闘する者を |
| Nibbānaṃ abhikaṅkhantaṃ, kasmā pabbajitaṃ tape’’ti. | 涅槃を念願する出家者を どうして苦しめられようか」と。 |