utrāsa
uttasati
uttasta / uttāsita
uttāsavā
おののき
おののく
おののいた / おののかされた
戦慄
戦慄ある(者)
utrāsa [m.] terror
ud:上に + √tas:震える、揺れる =
おののく、戦慄
‘‘Niccaṃ utrastamidaṃ cittaṃ, niccaṃ ubbiggamidaṃ [ubbiggidaṃ (mahāsatipaṭṭhānasuttavaṇṇanāyaṃ)] mano;
「この
心
は
常に
おののき
この
意
は
常に
びくつく
出典:
sn2.17
Sakko hi, bhikkhave, devānamindo avītarāgo avītadoso avītamoho bhīru chambhī utrāsī palāyīti.
比丘たちよ、神々の王
サッカ
は
貪
が離れてなく、
瞋
が離れてなく、
痴
が離れてなく、臆病で、硬直し、
おののき
、逃げた(こともある)から。
出典:
sn11.3
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idha tyassa yuddhaṃ paccupaṭṭhitaṃ saṅgāmo samupabyūḷho.
「大王よ、これをどう
思い
ますか。いまあなたの戦争が
目前に起き
、戦陣が組まれたとします。
Atha āgaccheyya khattiyakumāro susikkhito katahattho katayoggo katūpāsano abhīru acchambhī anutrāsī apalāyī.
そこによく
学んだ
、腕の良い、訓練され、熟練した、臆病でない、硬直せず、
おののか
ず、逃げない士族の青年が来ます。
出典:
sn3.24
Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca upādāya ca paritassati.
心
の
遍取
ゆえに
戦慄
ある困惑ある願望ある者となり、
取着
して
動揺
します。
出典:
sn22.7
‘‘Catūhi kho, gahapati, dhammehi samannāgatassa assutavato puthujjanassa hoti uttāso, hoti chambhitattaṃ, hoti samparāyikaṃ maraṇabhayaṃ.
「
居士
よ、四つの
法
を備えた
無聞
の
凡夫
には
おののき
があり、硬直があり、
来世
に関わる
死
の
恐怖
があります。
出典:
sn55.27