sn36.12『第一虚空経』Paṭhamaākāsasuttaṃ

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ākāse vividhā vātā vāyanti. 「たとえば比丘たちよ、虚空にはさまざまな風が吹きます。 
Puratthimāpi vātā vāyanti, pacchimāpi vātā vāyanti, uttarāpi vātā vāyanti, dakkhiṇāpi vātā vāyanti, sarajāpi vātā vāyanti, arajāpi vātā vāyanti, sītāpi vātā vāyanti, uṇhāpi vātā vāyanti, parittāpi vātā vāyanti, adhimattāpi vātā vāyanti. 　東風も吹き、西風も吹き、北風も吹き、南風も吹き、塵風も吹き、無塵風も吹き、寒風も吹き、熱風も吹き、微風も吹き、強烈風も吹きます。 
Evameva kho, bhikkhave, imasmiṃ kāyasmiṃ vividhā vedanā uppajjanti, sukhāpi vedanā uppajjati, dukkhāpi vedanā uppajjati, adukkhamasukhāpi vedanā uppajjatī’’ti.　まさにそのように比丘たちよ、この身にはさまざまな受が生じます。楽受も生じ、苦受も生じ、不苦不楽受も生じます」と。

—§—

‘‘Yathāpi vātā ākāse, vāyanti vividhā puthū;「虚空に種々様々な風が吹く
Puratthimā pacchimā cāpi, uttarā atha dakkhiṇā.　東の、西の、そして　北の、ときには南の風
‘‘Sarajā arajā capi, sītā uṇhā ca ekadā;　塵ある、塵なき風　冷たい、あるときは熱い風
Adhimattā parittā ca, puthū vāyanti mālutā.　強烈なもの、僅かなもの、種々の風が吹くように
‘‘Tathevimasmiṃ kāyasmiṃ, samuppajjanti vedanā;　じつにそのように　この身に受が共起する
Sukhadukkhasamuppatti, adukkhamasukhā ca yā.　楽と苦の生起　そして不苦不楽なるものが
‘‘Yato ca bhikkhu ātāpī, sampajaññaṃ na riñcati [sampajāno nirūpadhi (ka.)]; Tato so vedanā sabbā, parijānāti paṇḍito.　そして熱意ある比丘が正知を空虚にしないならば　その賢者は一切の受を遍知する
‘‘So vedanā pariññāya, diṭṭhe dhamme anāsavo;　彼は受を遍知して　現法において無漏となり
Kāyassa bhedā dhammaṭṭho, saṅkhyaṃ nopeti vedagū’’ti. 　身の崩壊後　法住者たるヴェーダの達人は数えられない（考量に及ばない）」と。