sn1.50『陶工経』Ghaṭīkārasuttaṃ

  (神霊が告げた。)
‘‘Avihaṃ upapannāse, vimuttā satta bhikkhavo;無煩天再生した 七人の比丘たちが解脱した
Rāgadosaparikkhīṇā, tiṇṇā loke visattika’’nti. 尽き果てた者たちは 生命への執着を渡った」と。
  (世尊は尋ねた。)
‘‘Ke ca te ataruṃ paṅkaṃ [saṅgaṃ (sī. syā.)], maccudheyyaṃ suduttaraṃ;「しかし極めて渡りがたいの領域を、汚泥を渡った者たちは誰か
Ke hitvā mānusaṃ dehaṃ, dibbayogaṃ upaccagu’’nti. 誰が人間の身を捨て 天の(くびき)を超えたのか」と。
  (神霊が答えた。)
‘‘Upako palagaṇḍo ca, pukkusāti ca te tayo;「ウパカ、パラガンダとプックサーティの彼ら三人と
Bhaddiyo khaṇḍadevo ca, bāhuraggi ca siṅgiyo [bahudantī ca piṅgayo (sī.)]; バッディヤ、カンダデーヴァ、バーフラッギそしてシンギヤ
Te hitvā mānusaṃ dehaṃ, dibbayogaṃ upaccagu’’nti. 彼らが人間の身を捨て 天の(くびき)を超えた」と。
  (世尊は告げた。)
‘‘Kusalī bhāsasī tesaṃ, mārapāsappahāyinaṃ;善巧な君は 魔の罠じた彼らのことを語るが
Kassa te dhammamaññāya, acchiduṃ bhavabandhana’’nti. 彼らは誰の了知して 拘束を切断したのか」と。
  (神霊が答えた。)
‘‘Na aññatra bhagavatā, nāññatra tava sāsanā;「世尊より他にない 君の教え以外はない
Yassa te dhammamaññāya, acchiduṃ bhavabandhanaṃ. 彼らはその了知して 拘束を切断した
‘‘Yattha nāmañca rūpañca, asesaṃ uparujjhati; が残りなく滅ぶところ
Taṃ te dhammaṃ idhaññāya, acchiduṃ bhavabandhana’’nti. 彼らはそのをここに了知して 拘束を切断した」と。
  (世尊は尋ねた。)
‘‘Gambhīraṃ bhāsasī vācaṃ, dubbijānaṃ sudubbudhaṃ;「君はわかりがたく とても覚りがたい深遠な言葉を語る
Kassa tvaṃ dhammamaññāya, vācaṃ bhāsasi īdisa’’nti. 君は誰の了知して そのような言葉を語るのか」と。
  (神霊が答えた。)
‘‘Kumbhakāro pure āsiṃ, vekaḷiṅge [vehaḷiṅge (sī.), vebhaḷiṅge (syā. kaṃ.)] ghaṭīkaro;「かつて私はヴェーカリンガ(地方)で陶工であった。陶芸師として
Mātāpettibharo āsiṃ, kassapassa upāsako. 父母を養いつつ カッサパ(仏)の優婆塞であった。
‘‘Virato methunā dhammā, brahmacārī nirāmiso; 淫欲から離れた 離肉梵行者で
Ahuvā te sagāmeyyo, ahuvā te pure sakhā. 君と同郷で かつては君の友であった
‘‘Sohamete pajānāmi, vimutte satta bhikkhavo; その私はこれら七人の解脱した比丘たちを了知する
Rāgadosaparikkhīṇe, tiṇṇe loke visattika’’nti. 尽き果て 生命への執着を渡った者たちを」と。
  (世尊が告げた。)
‘‘Evametaṃ tadā āsi, yathā bhāsasi bhaggava;「バッガヴァよ 君が言うように そのようなことが当時あった
Kumbhakāro pure āsi, vekaḷiṅge ghaṭīkaro; かつて君はヴェーカリンガ(地方)で陶工であった。陶芸師として
Mātāpettibharo āsi, kassapassa upāsako. 父母を養いつつ カッサパ(仏)の優婆塞であった。
‘‘Virato methunā dhammā, brahmacārī nirāmiso; 淫欲から離れた 離肉梵行者で
Ahuvā me sagāmeyyo, ahuvā me pure sakhā’’ti. 私と同郷で かつては私の友であった」と。
  
‘‘Evametaṃ purāṇānaṃ, sahāyānaṃ ahu saṅgamo;「このように 昔の仲間のこの出会いがあった。
Ubhinnaṃ bhāvitattānaṃ, sarīrantimadhārina’’nti. 自己修養した 最後の保持者二人の」と。

1)

1)
sn2.24とほぼ同じです。