sn9.1
sn9.1『遠離経』Vivekasuttaṃ
| Evaṃ me sutaṃ . | 私はこのように聞いた。 |
| ekaṃ samayaṃ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiṃ vanasaṇḍe. | ある時、とある比丘がコーサラ国のとある森林に住していた。 |
| Tena kho pana samayena so bhikkhu divāvihāragato pāpake akusale vitakke vitakketi gehanissite. | さてその時、その比丘は昼住に入り、在家に依止した悪しき不善の尋を尋思していた。 |
| Atha kho yā tasmiṃ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taṃ bhikkhuṃ saṃvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅkami; | すると、その森林に宿る神霊はその比丘へ憐れみ利益させよう、その比丘を奮起させたいと、その比丘に近づいた。 |
| upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ gāthāhi ajjhabhāsi . | 近づくとその比丘に偈をもって語りかけた。 |
| ‘‘Vivekakāmosi vanaṃ paviṭṭho, | 「君は遠離したくて森に入った |
| Atha te mano niccharatī bahiddhā; | しかし君の意は外に出る |
| Jano janasmiṃ vinayassu chandaṃ, | 人は人に対する欲を調伏せよ |
| Tato sukhī hohisi vītarāgo. | それにより 貪を離れた幸福者となろう |
| ‘‘Aratiṃ pajahāsi sato, bhavāsi sataṃ taṃ sārayāmase; | 君は念じつつ不快を捨て去った 我々は君に憶い出させる —— 念じる者であれ |
| Pātālarajo hi duttaro, mā taṃ kāmarajo avāhari. | 深淵の泥はじつに渡りがたい その欲の汚泥を取るなかれ |
| ‘‘Sakuṇo yathā paṃsukunthito [paṃsukuṇṭhito (ka.), paṃsukuṇḍito (sī. syā. kaṃ. pī.)], vidhunaṃ pātayati sitaṃ rajaṃ; | 泥にまみれた鳥が 付いた汚泥を振り落とすように |
| Evaṃ bhikkhu padhānavā satimā, vidhunaṃ pātayati sitaṃ raja’’ntntti. | そのように勤める念ある比丘は 付いた汚泥を振り落とす」と。 |
| Atha kho so bhikkhu tāya devatāya saṃvejito saṃvegamāpādīti. | さて、その神霊により畏怖させられたその比丘は奮起に至ったという。 |
sn9.1.txt · 最終更新: by h1roemon
